Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Mācība par līdzcietību 02.08.2023

Krievijas -Ukrainas karā dzīvību zaudē abu pušu karavīri. Sabiedrībai ir pieejami video, kur ir redzams kā tiek ievainoti un nogalināti Ukrainas un Krievijas karavīri. Pavēro savas izjūtas, skatoties šo video, – vai tu izjūti līdzcietību ciešanās pret abu pušu karavīriem? Ja tava atbilde būs, ka spēj izjust līdzcietību ciešanās tikai pret Ukrainas karavīriem, jo viņi aizsargā valsti no uzbrucēja, tad tas nozīmē, ka vēl neesi sevī attīstījis šo cilvēcisko īpašību, jo līdzcietība nešķiro dzīvās būtnes.

Būt līdzcietīgam – tas nozīmē iedziļināties cita cilvēka sāpēs un ciešanās. Līdz brīdim, kamēr tu neiedziļināsies cita cilvēka ciešanās, tu nespēsi sajust to, ko viņš jūt. Ja nav līdzcietības sirdī, – zināšanas nepalīdz. Tur, kur ir līdzcietība, tur vienmēr seko konkrēta rīcība. Tālab tad, kad tev ir līdzcietība, un tu iedziļinies problēmā vai cita cilvēka sāpēs, – tu nevis vienkārši juti līdzi vārdos, bet rīkojies, lai palīdzētu šim cilvēkam. Ja tev nav iespējas palīdzēt, tu tik un tā rīkosies, – tu meklēsi tos, kuri šai situācijā var kaut ko izdarīt. Tie cilvēki, kuru sirdis ir līdzcietības pilnas, – tie vienmēr ir darbīgi un auglīgi.

Cilvēces vēsturē attiecības starp māti un bērnu visvairāk tuvas ir līdzcietībai. Mātes jūtas pret bērnu vairāk līdzinās līdzcietībai tāpēc, ka viņa uztver bērnu kā sevis daļu. Mīloša māte izjutīs līdzcietību arī pret sveša bērna ciešanām.

Krievijas-Ukrainas karā mūs pārsteidza Krievijas karavīru mātes, kas atbalstīja savu dēlu karošanu un ukraiņu nogalināšanu. Kur palikusi šo māšu līdzcietība? Kāpēc Putinam izdodas tik veiksmīgi pārliecināt savu tautu par uzbrukuma Ukrainai nepieciešamību? Tāpēc, ka lielākajai daļai Krievijas sabiedrības nepiemīt cilvēciskā īpašība LĪDZCIETĪBA.

Arī Lielais Skolotājs Gautama Buda bija spiests sadalīt savus mācekļus divās kategorijās. Pirmo kategoriju viņš nosauca arhati: apgaismotie, bet bez līdzcietības. Viņi ielikuši visu savu enerģiju meditācijā, bet nebija klausījuši, ko Buda teicis par līdzcietību. Otro kategoriju nosaucis bodhisatvi: apgaismotie ar līdzcietību. Viņi pieņēma Budas vēstījumu par līdzcietību un nesteidzās uz to krastu, vēlēdamies uzturēties šai pašā ar visām tā grūtībām. Lai palīdzētu cilvēkiem. Viņu kuģis bija pienācis, un kapteinis tiem teicis: „Nekavējiet velti laiku, jūs gaida tajā krastā, kuru jūs esat meklējuši visu savu dzīvi.” Bet viņi pārliecinājuši kapteini mazliet pagaidīt, lai paspētu dalīties savā priekā, savā gudrībā, gaismā un mīlestībā ar tiem ļaudīm, kuri meklējuši to pašu. Viņiem radusies pārliecības sajūta: „Jā, tas krasts pastāv, un kad tu esi nobriedis, kuģis piepeld un pārved tevi turp. Tajā krastā ir nemirstīgo patvērums, tur nav bēdu. Dzīve tur ir dziesma un deja – no mirkļa uz mirkli. Bet, pirms es pametu šo pasauli, ļaujiet man vismaz likt nojaust ļaudīm par to.”

Buda vienmēr teica saviem mācekļiem: „Esiet līdzcietīgi pēc katras meditācijas – nekavējoties. Meditācijas laikā pieaug mīlestība, piepildās sirds. Pēc ikvienas meditācijas paudiet līdzcietību pret visu pasauli: dalieties savā mīlestībā un ļaujiet savai enerģijai izplūst atmosfērā, lai šo enerģiju varētu izmantot citi cilvēki.”

Līdzcietība pēc savas būtības ir visaptveroša. Tāpēc, ja jūs nevarat izjust līdzcietību pret ikvienu cilvēku, piemēram, noziedznieku, tā nav līdzcietība. Līdzcietība nav atkarīga no atsevišķa cilvēka. Tā ir atkarīga no jūsu iekšējā stāvokļa. Esiet līdzcietīgi – bez ierunām, bez virziena, bez adresāta. Tad jūs kļūsiet par dziedējošu spēku šajā nelaimīgajā pasaulē.

Lai labāk izprastu jēdzienu LĪDZCIETĪBA, iedziļināsimies stāstā par Asangu. Asanga bija ievērojams indiešu zinātnieks, dzimis apmēram piecsimt gadus pēc Budas, kristietības ēras sākumā. Jaunībā Asanga devās uz Nālandas Universitāti, slaveno senās Indijas klosteri, pirmo īsto universitāti pasaulē. Lai arī Asanga bija kļuvis slavens zinātnieks, viņam joprojām bija saglabājušās šaubas attiecībā uz dažām zinātnēm. Viņš iztaujāja daudzus zinātniekus un apgaismotos meistarus, taču neviens no tiem nespēja kliedēt viņa šaubas. Tad viņš nolēma praktizēt Maitreijas, nākamā Budas vizualizāciju, cerēdams, ka, līdzko viņš ieraudzīs Maitreiju, tā atradīs atbildes uz saviem jautājumiem. Saņēmis iesvētījumus un pamācības, viņš devās uz kalnu Indijā un trīs gadus meditēja uz Maitreiju.

Asanga domāja, ka pēc trim gadiem viņam būs pietiekami daudz spēka, lai sastaptos ar Maitreiju un uzdotu viņam savus jautājumus, bet šajā laikā viņš nesaņēma nekādas zīmes. Pēc trim gadiem viņš bija noguris un zaudējis iedvesmu, un tāpēc pārtrauca savu nošķirtību. Nokāpis no kalna, viņš iegāja ciemā, kur bija sapulcējušies ļaudis, lai apbrīnotu vecu vīru, kas izgatavoja adatu, berzēdams lielu dzelzs nūju ar zīda drāniņu. Asangam bija grūti noticēt, ka kāds spēj izgatavot adatu, berzējot dzelzs nūju ar zīda gabaliņu, bet vecais vīrs apliecināja viņam, ka tas ir iespējams, parādot trīs jau gatavās adatas. Kad Asanga redzēja šādu milzīgas pacietības piemēru, viņš nolēma turpināt savu praksi un atgriezās vientulībā vēl uz trim gadiem.

Nākamo trīs gadu laikā viņš redzēja vairākus sapņus par Maitreiju, bet joprojām nevarēja redzēt Maitreiju. Pēc trim gadiem viņš jutās saguris, piekusis un nolēma iet projām. Nokāpdams no kalna, viņš ieraudzīja vietu, kur uz akmens pilēja ūdens. Tas pilēja ļoti lēni, viens piliens stundā, bet šis piliens bija izgrauzis klintī lielu robu. To redzēdams, Asanga atkal atguva vīrišķību un nolēma atgriezties vientulībā vēl uz trim gadiem.

Šajā reizē viņš redzēja labus sapņus un citas zīmes, bet tomēr aizvien vēl nespēja skaidri ieraudzīt Maitreiju un uzdot viņam savus jautājumus. Viņš atkal gāja projām. Kāpdams lejā no kalna, viņš pamanīja nelielu caurumu klintī. Vietu ap caurumu bija nopulējis putns, ar saviem spārniem trīdamies gar akmeni. Redzētais lika Asangam atkal pieņemt lēmumu atgriezties alā vēl uz trim gadiem. Tomēr arī pēc šī trīs gadu perioda viņš tik un tā nevarēja redzēt Maitreiju. Pēc divpadsmit gadiem viņš nebija atradis atbildes, tāpēc viņš atmeta savu nošķirtību un kāpa lejā pa nogāzi.

Ceļā viņš pamanīja vecu suni netālu no ciema. Kad tas ierējās, Asanga ieraudzīja, ka suņa ķermeņa apakšējā daļa ir savainota un pārklāta ar blusām un tārpiem. Pienācis tuvāk, viņš redzēja, ka suns briesmīgi cieš, un sajuta pret viņu lielu līdzcietību. Viņš atcerējās visus nostāstus par to, kā Buda Šakjamuni atdeva sevi dzīvajām būtnēm, un saprata, ka ir pienācis laiks atdot savu ķermeni šim sunim un kukaiņiem.

Viņš aizgāja uz ciemu un nopirka nazi. Ar šo nazi viņš nogrieza gabalu no sava gurna, domādams pēc tam noņemt tārpus no suņa un pārlikt tos uz savas miesas. Bet tad viņš iedomājās, ka, ņemot kukaiņus ar pirkstiem, tie varētu nomirt, jo bija ļoti trausli. Tad viņš nolēma noņemt kukaiņus ar mēli. Viņam negribējās skatīties uz to, ko viņš darīs, tāpēc aizvēra acis un tuvināja mēli sunim. Taču viņa mēle pieskārās zemei. Viņš mēģināja vairākas reizes, bet viņa mēle vienmēr pieskārās zemei. Beidzot viņš atvēra acis un ieraudzīja, ka vecais suns ir izgaisis un viņa vietā bija Buda Maitreija.

Viņš bija ļoti priecīgs, ieraudzīdams Budu Maitreiju, Bet vienlaikus arī nedaudz apjucis. Asanga tika praktizējis tik daudz gadu, bet tikai tad, kad viņš ieraudzīja veco suni, viņam parādījās Maitreija. Asanga sāka raudāt un jautāja Maitreijam, kāpēc viņš neparādījās agrāk. „Tā nebija, ka man nebūtu līdzcietības pret tevi. No pirmās dienas, kad tu ienāci alā, es vienmēr biju ar tevi. Bet līdz pat šai dienai aptumsums aizsedza tavas acis. Tagad tu mani redzi tādēļ, ka tevī bija liela līdzcietība pret suni. Šī līdzcietība izklīdināja tavu aptumsumu tādā mērā, ka tu vari mani redzēt”. Pēc tam Maitreija pats personīgi mācīja Asangam tekstus, kas pazīstami kā Piecas Maitreijas mācības un kas ir ļoti svarīgi teksti Tibetas tradīcijā.

Asangas un Maitreijas kontakts radās no līdzcietības. Tikai, pateicoties līdzcietībai, Asangas apziņas tumsība izklīda. Šī iemesla dēļ Guru Padmasambhava mācīja, ka bez līdzcietības dharmas praktizēšana nenesīs augļus, un bez līdzcietības jūsu prakse patiesībā būs satrūdējusi.

Tāpēc centīsimies atvērties līdzcietībai – izjūtot mīlestības jūtas pret ikvienu cilvēku un dzīvu radību. Tas nav viegls uzdevums, bet svarīgi ir apzināties, ka patiesi līdzcietīgi mēs būsim tikai tad, kad spēsim mīlēt arī savus ienaidniekus.

 

Autore: Elvita Rudzāte