Mācība par naudas aizdošanu 28.03.2025

Mūsdienās naudas aizņemšanās un naudas aizdošana ir bieža parādība. Tikpat bieži cilvēki sūdzas, ka kāds viņiem nepārtraukti prasa aizdot naudu vai kāds, kas aizņēmies naudu un solījis to atdot, kaut kādu iemeslu dēļ to neatdod, kas rada vilšanās izjūtu vai pat dusmas naudas aizdevējā.

Ja kāds cilvēks tev nepārtraukti lūdz aizdot naudu, tas nozīmē, ka tev ar šo cilvēku ir karmiskas saistības, kas radušās kādā no iepriekšējām dzīvēm, kad esi šī cilvēka garam atņēmis vai neatdevis naudu vai mantu. Pastāv tāds teiciens: “Parāds nav brālis”. Šis teiciens māca, ka visi parādi būs jāatdod. Ja neatdosi šajā dzīvē, tad atdosi kādā no nākamajām dzīvēm, jo to nosaka Dievišķais Karmas likums. Ja neatdosi brīvprātīgi, tad atdosi piespiedu kārtā. Piemēram, mūsdienās daudzi cilvēki cieš no interneta zagļiem, kas izkrāpj no bankas konta naudu. Nav attaisnojuma interneta zagļiem, bet jāprot paskatīties uz šo situāciju no augstāka punktā – Dievs izvēlas interneta zagli, lai dzēstu apzagtā cilvēka karmu, kuru cietējs uzņēmies šajā vai kādā no iepriekšējām dzīvēm, kad viņš kādam kaut ko ir atņēmis vai nav atdevis. Šādā gadījumā cietējs atdod savu naudu piespiedu kārtā.

Karmas likums ir ļoti sarežģīts, tam ir ļoti daudz nianšu un man pat nav zināmas visas nianses, bet es personīgi iesaku problēmas risināt un mācīties no tām, jo tā ir milzīga Dieva dota iespēja strauji augt garā. Dievs ir žēlsirdīgs un nekad neliek atstrādāt karmu uzreiz pilnā apjomā. Dievs sadala karmu vienādos daudzumos ik pa 12 gadiem un gada laikā ik pa 12 mēnešiem.

Citiem vārdiem sakot, karmas atstrādāšana tiek sadalīta ciklos, jo uzreiz visu karmu nav iespējams atstrādāt, jo cilvēks to vienkārši nespētu izturēt. Viens no cikla posmiem ir cilvēka dzīve jeb iemiesojums, kas sadalās mazākos ciklos ik pa 12 gadiem un katrs gads sadalās mazākos ciklos – 12 mēnešos. Ja Dievs ir paredzējis dot cilvēkam iespēju atstrādāt karmu ar noteiktu cilvēku, tad Viņš saved kopā ar šo cilvēku darbā, citā vietā vai tiek noslēgta laulība (uzsākta kopdzīve)  un dota iespēja partneriem ne tikai atstrādāt savstarpējo karmu, bet kopā augt garā, mācoties vienam no otra un dzīves grūtībām. Karmas atstrādāšana notiek ar pazemību esošās situācijās priekšā, mācīšanos (Dievišķās zinātnes apgūšanu un garīgo praksi) un pareizām izvēlēm ikdienas situācijās.

Attiecībā uz naudas aizdošanu pareizi ir dāvināt vai aizdot naudu tikai tad, ja tev nauda ir lieka. Dzīvē situācijas ir dažādas, un var patiešām izveidoties situācija, īpaši kara laikā, ka palīdzot kādam, kuram tā ļoti vajadzīga, atņem pats sev pēdējo kumosu. Dievs šādu dāsnumu patiešām augstu vērtē, ja redz, ka tu to dari no sirds, bet ja tu to dari pret savu gribu, tad šāds dāsnums Dievam nav vajadzīgs.

Savstarpējo karmu nav iespējams dzēst, ja aizdod naudu ar milzīgām dusmām un naidu. Tas ir ļoti nepareizi! Ja nespēj aizdot naudu no sirds, tad labāk neaizdod.

Tā kā mēs nezinām savu karmisko bagāžu, ko esam uzņēmušies iepriekšējo dzīvju laikā, tad mums ar pazemību ir jāpieņem visas dzīves grūtības, jo tā ir iespēja dzēst daļu no mūsu uzkrātās sliktās karmas. Respektīvi, pareizi ir naudu nevis aizdot, bet dāvināt, tad iekšējā sajūta ir patīkama un daļa sliktās karmas patiešām tiek dzēsta. Parasti šādos gadījumos saka aizdevuma lūdzējām: “Kad varēsi, tad atdosi”.

Vēlreiz atkārtoju, ka dāvināt var tikai to, kas tev ir lieks. Ja atdosi pēdējo izpatikšanas nolūkā, tad uzkrāsi sevī izšķērdības karmu. Tāpēc vienmēr ļoti padomā, vai atdodot pēdējo kumosu, tā patiešām bija pareiza rīcība vai tikai savu baiļu “mani nemīlēs, ja nedošu” apmierināšana. Ja atdod pēdējo kumosu no sirds, tad Dievs tavu dāsnumu augstu novērtēs un gādās tev dienišķo maizi. Ja atdosi pēdējo kumosu nepareizu motīvu vadīts, tad Dievs tavu dāsnumu sodīs ar trūkuma piedzīvošanu, lai tu aizdomātos par Dievišķo Došanas-ņemšanas likumu.

Aizdot naudu ar dusmām un naidu nav svētība. Svētība ir mīlestības došana bez nosacījumiem. Cilvēks cieš no naudas aizdošanas, ja viņš naudas aizdošanu dara nepareizi – aiz bailēm, ka nemīlēs vai aiz savtīga aprēķina.

Tāpēc iesaku ikvienam pirms naudas aizdošanas padomāt, vai spēj naudu aizdot no sirds? Ja nespēj, tad labāk neaizdod, jo dusmas, naids vai vilšanās izjūta, kas pavada naudas aizdošanu, sagraus tavu veselību. Pie tā nebūs vainīgs aizdevuma lūdzējs, bet gan aizdevējs pats.

Atcerieties – nekad nevainojiet citus savās problēmās un nelaimēs, jo neviens cits nav vainīgs kā vien tu pats.

Naudas aizdošanas mācība: “Aizdod to, kas tev ir lieks, bet neuzskati to par aizdevumu, bet gan par dāvanu, ko dod no sirds. Negaidi, kad aizdevuma saņēmējs, tev atgriezīs aizdevumu. Ja būsi devis aizdevumu no sirds, tu par aizdevumu aizmirsīsi. Ja būsi devis aizdevumu ar aprēķinu, tad var gadīties, ka aizdevuma saņēmējs nesteigsies ar aizdevuma atdošanu vai pat aizmirsīs par aizdevumu. Tev ir izvēle – justies brīvam no aizdevuma un par to nedomāt, vai būt nebrīvam no domām par aizdevumu, kamēr aizdevuma saņēmējs kaut kāda iemesla dēļ aizdevumu neatdod. Nākotne pieder brīviem cilvēkiem!”

Autore: Elvita Rudzāte