Mācība par naudu 14.10.2024

Dievs vēro katru no mums. Ja cilvēkam ir jāiemācās pareizi tērēt naudu, tad Dievs šādam cilvēkam dos iespēju daudz nopelnīt un skatīsies, ko šis cilvēks darīs ar nopelnīto naudu. Ja cilvēks iekrīt alkatībā vai izšķērdībā, tad pārbaudījumu viņš nav izturējis, un cilvēks rada pats savā aurā negatīvu enerģiju jeb sliktu karmu. Ja cilvēks iemācās nopelnīto naudu tērēt saprātīgi, radot sabiedrībai un Dievam labumu, tad cilvēks rada pats savā aurā pozitīvu enerģiju jeb labu karmu.

Pārsvarā gadījumos cilvēki, kas ātri un viegli ir tikuši pie naudas, nenovērtē naudas vērtību, tāpēc vieglprātīgi to iegulda un tad arī nākas to zaudēt. Cilvēki, kas naudu nopelnījuši ar smagu darbu, tik vieglprātīgi pret tās ieguldīšanu neizturas. Bet kā jau teicu, ja cilvēks ir iekritis alkatības tīklos, kad vēlas saņemt vēl un vēl, tad gan kaut kādā brīdī Dievs šo cilvēku aptur, dodot cilvēkam iespēju atstrādāt uzkrāto slikto karmu un pamosties no nesaprātīgās rīcības. Ja cilvēks saprot savu kļūdu, Dievs vienmēr piedāvā jaunas iespējas. Ja cilvēks sāk citus vainot savās neveiksmēs, tad Dievs ļauj cilvēkam ciest tik ilgi, līdz cilvēks pats pēc brīvas gribas pamostas un sāk domāt kā dzīvot pareizi.

Ja mēs uz šo situāciju paskatāmies vēl dziļāk, tad Dievs nevienam neko neatņem. Patiesībā cilvēks atņem pats sev, jo ar savu kļūdaino rīcību pats ir radījis slikto karmu, kas pie viņa atgriežas. Dievs nevienam nevēl sliktu, Viņš visus mīl. Tikai cilvēki neapzinās, ka paši rada negatīvo enerģiju, kura kā bumerangs pēc laika atgriežas atpakaļ pie viņiem.

Ja cilvēks dzīvojot ārzemēs kļūst materiāli nodrošināts, tad viņam ir jāpadomā kā viņš var palīdzēt dzimtenei, pakāpeniski atgriežot atpakaļ to daļu naudas, ko kādreiz ir saņēmis no dzimtenes, iegūstot bezmaksas izglītību un veselības aprūpi. Ja cilvēks tā rīkojas, tad viņš uz sevis par to, ka izmantojis labumu un pēc tam to pametis (devies dzīvot uz ārvalstīm) neuzņemas karmu, jo viņš materiāli ar dzimteni norēķinās. Vislabākais veids kā materiāli norēķināties ar dzimteni, ir atbalstīt kādas labdarības kustības, izglītības, veselības un sociālās aprūpes iestādes. Tas pats attiecas arī uz cilvēkiem, kas Latvijā kļuvuši materiāli nodrošināti.

Dievs mums dod un arī var paņemt no mums naudu. Dievs neliek mums ziedot naudu. Dievs raugās, ko mēs darām ar to naudu, ko Viņš mums ir iedevis. Ja mēs naudu tērējam pareizi, tad mēs esam nokārtojuši eksāmenu, ko sauc par lietderīgu resursu tērēšanu. Ja mēs naudu izšķiežam nelietderīgi, tad pēc laika mēs piedzīvosim resursu trūkumu, lai izprastu, cik svarīgi ir lietderīgi tērēt resursus.

Diemžēl arī naudas ziedošana ne vienmēr tiek uzskatīta par lietderīgu naudas tērēšanu, jo ne visi darbi, kas cilvēkiem šķiet labi, arī Dieva acīs ir labi.

Manas domas par dzīvnieku patversmēm ļoti mainījās, jo es nejauši uzzināju “slēpto virtuvi” dzīvnieku patversmēs un par savstarpējo cīņu, lai atbrīvotos no konkurentiem, kas atņem ziedojumus. Ja sākas savstarpēja cīņa par ziedojumiem, tad tā vairs nav labdarība, bet tas jau ir bizness, kas slēpjas zem labdarības vārda.

Tas pats attiecas uz ziedojumiem sektām, kas pieprasa 10 tiesu, bet patiesībā iedzīvojas uz cilvēku labticības.

Tāpēc, ja vēlies ziedot naudu, tad pirms ziedošanas ļoti padomā par ziedojuma lietderīgumu.

Viens no mūsu svarīgākajiem uzdevumiem ir iemācīties rīkoties ar naudu.  Pret naudu jāiemācās izturēties līdzsvaroti, tā nav jānoliedz. Kas naudu noniecina, tam nāksies dzīvot bez naudas, jo viņš taču to nepieņem. Naudas maģija ir Gara spēka mērs. Kas iemācās pret naudu izturēties pareizi – to pelnīt, pareizi domājot un labi strādājot, tērēt pareizam mērķim, – tas izlabojis slikto un iemantojis labo.

No naudas nedrīkst radīt Dievu, tomēr to nedrīkst arī noliegt. Parasti tiem cilvēkiem, kuri apgalvo, ka nauda ir slikta, nav naudas. Arī naudiņa ir jāmīl. Pie tiem, kuri mīl naudu, naudiņa vienmēr turas. Kuri aizmirst to, ka neesam radīti naudai, bet gan nauda radīta mums, tie pret darbu izturas kā pret iedzīvošanās līdzekli un ir spiesti ciest.

Diemžēl cilvēks dažkārt neprot novērtēt to, kas viņam jau ir dots. Bieži cilvēks to novērtē tikai tad, kad viņam kāds to atņem. Tas attiecas gan uz materiālo pusi, gan uz attiecībām. Būtiski ir nevis iegūt to, ko gribam, bet gan gribēt un novērtēt to, kas mums ir dots. Teiciens “Kaut tikai būtu veselība, pārējo nopirksim” liecina, ka visu nevar nopirkt par naudu. Par naudu nevar nopirkt veselību, mīlestību un patiesu draudzību. Tie, kas domā, ka var, diemžēl kļūdās.

Tiem cilvēkiem, kam ir bailes no ekonomiskām problēmām, tiem noteikti tās pāraug ekonomisko un materiālo problēmu nepieņemšanā. Tie cilvēki sāk cīnīties pret materiālo pasauli, kas arī nav pareizi. Mēs nevaram iztikt bez materiālās puses, bet ir nepieciešama pareiza attieksme pret to.

Ja cilvēks nav iemācījies atbrīvot bailes, kas radušās saistībā ar ekonomiskām problēmām, tad viņam radīsies materiāla rakstura problēmas. Kas neatbrīvosies no dusmām uz ekonomiskām problēmām, to šīs problēmas iznīcinās. Tas notiek atbilstoši katra baiļu vai dusmu pakāpei. Piemēram, ja cilvēkam ir bailes zaudēt darbu, un viņš par to turpina uztraukties, tad viņš patiešām zaudēs darbu. Ja cilvēks dusmojas, ka viņam makā nav naudas un ka viņš nevar uzturēt ģimeni, un nesaprot, kur slēpjas  patiesais problēmas cēlonis, nesaprot, ka tā ir mācību stunda viņam – jebkurā situācijā meklēt risinājumu un iespēju nopelnīt citādā veidā, –  tad šim cilvēkam neradīsies iespēja nopelnīt naudu, līdz beidzot cilvēks no savām dusmām un naida saslims. Varbūt slimība viņu padarīs gudrāku.

Ja jūs gaidāt, ka jūsu ekonomiskās problēmas atrisināsies, vai pieprasāt, lai tās atrisinātu citi, piemēram, valsts, jo viegli uzelpot spēsiet tikai tad, kad viss būs kārtībā, tad jūs maldāties. Šķietamās labklājības periods ātri beigsies, un drīz atkal radīsies problēmas, tikai daudz sarežģītākas.

Tie cilvēki, kuri nepamostas no alkatības miega, dodas atpakaļ uz Smalko plānu (fiziskais ķermenis mirst) un vēlreiz iet tajā pašā klasē (otrgadnieki), lai apgūtu teoriju, kuru pirms iemiesošanās it kā bija sapratuši, bet diemžēl prakse pierādīja pretējo, jo laicīgajā dzīvē uz Zemes, cilvēki neprata pareizi apieties ar nopelnīto naudu. Dievs dos šiem cilvēkiem jaunu iespēju iemiesoties uz Zemes un vēlreiz apgūt praksē iemācītās teorētiskās gudrības, t.i., cilvēki pēc laika vēlreiz nāks iemiesojumā un izies cauri materiāla rakstura pārbaudījumiem, tikai tie būs grūtāki, jo kārtojot eksāmenu atkārtoti, eksāmena biļetes paliek grūtākas.

Autore: Elvita Rudzāte