Mācība par nodevību 05.05.2016

Es jau vairākkārtīgi savos rakstos esmu minējusi, ka Latvijas karma ir nodevība. Tomēr jāņem vērā, ka valsts nav kaut kas atrauts no iedzīvotājiem, valsti veidojam mēs visi kopā. Tas nozīmē, ka katra Latvijas iedzīvotāja karma ir nodevība.

Plašsaziņas līdzekļos izskanēja mūsu Valsts Prezidenta sašutums, ka Igaunijā ienākumi budžetā esot ievērojami lielāki nekā Latvijas budžetā, kaut arī iedzīvotāju skaita un teritorijas ziņā Igaunija ir mazāka. Šobrīd vainu noveļ uz Valsts Ieņēmuma dienesta pleciem, bet patiesībā vainīgi mēs esam visi kopā. Es nevēlos aizstāvēt ierēdņus, kas ļaunprātīgi izmantojuši savu amatu. Viņi savu sodu par pieļautajām kļūdām saņems, ja ne šajā dzīvē, tad nākamā noteikti. Mums ir katram jāskatās uz sevi, vai mēs ikdienā kaut kādos sīkumos nenododam valsti?

Tāpēc mums ir ļoti svarīgi izprast, kas ir nodevējs? Dzīvajā Ētikā ir teikts: “Kas tad ir nodevējs? Tas, kas pauž ļaunu, kas noklusē, kas piesavinās, liekulīgais, noliedzējs un Mācības bojā ejas gaidītājs.

Nodevējus pieņemts saukt par Judasiem, kas simbolizē vienu no visniknākiem nodevējiem. Jāpalūkojas, vai Jūda arī iepriekšējās dzīvēs nebija tāds pats drūms ļaunuma realizētājs? Vajag ņemt vērā, ka Grieķijas labākajos gadsimtos ielīda nodevības čūskas. Varētu nosaukt viņu vārdus, bet izrunāt vārdus, kuri apzīmē vienīgi nodevību, nav lietderīgi. Tikai skaidri jāapzinās, ka katrai lielai Mācībai ir nodevēji, aiz kuriem rēgojas demonu spārni.”

Daudzi cilvēki man ir argumentējuši, saucot vārdā cilvēkus, kas kaut kādā veidā ir Latviju nodevuši, bet viņi vēl jo projām dzīvo “labā maizē” ar to domājot lielā pārticībā. Man personīgi ir žēl šo cilvēku, es sāku izjust pret viņiem līdzjūtību, jo zinu, kas viņus sagaida, ja ne šajā dzīvē, tad nākamajā. Man ir žēl viņu bērnu un mazbērnu, kam sliktā karma tiek nodota tālāk un nāksies to izpirkt jau šajā dzīvē.

Rodas jautājums, kas notiek ar nodevēju pēc nodevības veikšanas? Skolotājs atbild: “Nodevējs nespēj ilgi dzīvot blīvajā pasaulē, bet kad viņš pāriet Smalkajā Pasaulē, tad dzīvinošās enerģijas trūkuma dēļ viņš tiek ierauts haosā un pakļauts sabrukumam. Nodevība nemēdz būt nejauša, tā vienmēr tiek izdarīta ar iepriekšēju nodomu, un tādējādi savā liktenī kļūst smagāka.

Jāsaprot, ka atgriešanās haosā, pirmkārt, neizsakāmi sāpīga. Bez tam, pirmatnējā grauda izjūta paliek, un drīzas pārveidošanās bezcerīgums prasa ārkārtīgu drosmi. Bet nodevējam trūkst drosmes, viņš, pirmkārt, ir iedomības pārņemts. Tāpēc brīdināsim cilvēkus, ka pat no materiālā viedokļa nodevība nav pielaižama. Nodevējs ne vien notiesā pats sevi, bet viņš saindē plašus slāņus sev visapkārt, izraisot ugunīgas vētras.”

Tomēr Mācībā ir teikts, ka vissmagākā nodevība ir Mācības un sava Skolotāja nodevība. Šobrīd daudzi cilvēki ir aizrāvušies ar garīgām praksēm, bet viņi nezina kādu atbildību viņi uzņemas. Lai neuzņemtos smagu karmu, iesaku ieklausīties ko par to saka Dzīvās Ētikas Mācība: “Trīs apstākļi var sevišķi smagot karmu; pirmais – atteikšanās no Skolotāja, otrais – aizdomas, ka sakars ar Hierarhiju var atnest nelaimi un, trešais – izvairīšanās no atbildīga uzdevuma. Vienīgi sirds pateiks, kur sākas atteikšanās, aizdomība un izvairīšanās. Vairākkārtīgs Skolotāja nodevējs neprātībā apgalvo, ka tas pat nekad nav domājis par nodevību, nav arī gribējis izvairīties. Tūkstoš attaisnojumus izdomās aptumšotais prāts, lai apslēptu jau sen karmas grāmatā atzīmēto. Labāk netuvoties, nekā atkāpties.

Apliecinu, ka nodevības sekas ir visnenovēršamākās. Nekas neatbrīvos nodevēju no likteņa – pašam tikt nodotam. Nodevība attiecībā uz Mācību ir uzskatāma par vismazāko. Cilvēks nedrīkst nozaimot Augstāko Garu. Pētot sirdsdarbību, var konstatēt, kādus fiziskus satricinājumus izraisa nodevība, kas izdarīta pret visaugstāko. Ne tikai personības robežu apjomā, bet plašos apmēros nepārtraukti norisinās nodevības izraisītā trūdēšana.

Galvenā nodevība – zināt Mācību un to nepildīt. Mācības paļāšana ļaunāka par gara nāvi, jo ar to cilvēks izslēdz sevi no līdzdarbības un nosoda uz Saturnu.”

Lai kļūtu par nodevēju, kaut kas ir jāzina. Tieši tāpēc atbildība ir tik liela, jo zināšanas tiek izmantotas ļaunprātīgi. Visbriesmīgākais, ja māceklis, kas kļuvis jau gana gudrs, nodod savu Skolotāju. Šeit es nedomāju tikai garīgo Skolotāju, šeit es domāju arī skolotāju, kas šim cilvēkam ir iemācījis dažādas prasmes.

Skolotāji māca, ka ļoti svarīgi ir uzraudzīt svārstīgos, jo tieši viņi var kādā mirklī kļūt par nodevējiem. Tas attiecas uz politiskām kustībām, tas attiecas uz ikvienu organizāciju. Arī es esmu saskārusies ar nodevību, bet par laimi es to neuztvēru sāpīgi un redzēju, ka rezultātā cieta nodevējs nevis es.

Dzīvā Ētikā par nodevības sekām ir teikts: “Jāatceras vēsturiskās nodevības, kad sekotāji parādīja neparastas spējas pazust. Jābrīnās, ka zinošo sekotāju vidū vienmēr atrodas nodevēji. Starp citu, nedrīkst brīnīties, jo citādi nebūtu ko nodot. Bet pamācoši novērot šādu nodevēju likteni. Dažreiz viņi beiguši dzīvi tumsā izmisumā, bet bieži viņu dzīve pārvērtusies pelēcīgā dzīvības vilkšanā.

Atcerieties, kāda bija Upasikas nodevēju dzīve. Visu acu priekšā viņi zaudēja savas dotības un aizvainoti steidzās tumsā. Daži no viņiem mēģināja atjēgties, bet karmas krava viņus smagi aizplīvuroja.

Cilvēcei doti daži termiņi, lai atgādinātu par nodevībām, kuras radīja veselas tautas karmu. Protams arī tādi pārsteidzoši piemēri maz skar cilvēku apziņu. Kā mazs akmens rada nelielas šļakatas, tā arī nejūtīga sirds nespēj sacelties pret tumsu.

Velti cilvēki domā, ka ikkatra nodevība vai ļaunprātība neizraisa atsitienu. Dažreiz atsitiens nenāk nekavējoši, un bieži tas bez redzamām sekām nogriež iespējamības. Bet līdzsvara likums ir negrozāms. Svara rādītājā vajadzētu attēlot Sirdi, jo tā ir līdzsvara tiesnesis. Tālab visi brīdinājumi attiecībā pret ļauno gribu ir ne tikai ētika, bet vērtīgi arī kā dziedniecisks līdzeklis.

Kaitīga ir ikviena nodevība. Bet nevajag aizmirst, ka atklātā nodevība dažkārt ir pat mazāk smaga, kā apslēptā. Bieži vien nodevējs pat pats sev neatzīstas izdarītajā nodevībā. Šādas izsmalcinātas nodevības mērs ir ļoti komplicēts. Apzinoties nodevību, nodevējs, kaut arī tikai daļēji, mazina spriegumu, ko tas kāpinājis. Būtu bijis vēl negodīgāk, ja Judass nebūtu atzinies.”

Kāpēc Latvijā ir tik daudz nodevēju? Skolotājs saka, ka liekulīgās mājās dzimst nodevība. Tas nozīmē, ka cilvēki nav izpratuši ļoti svarīgu cilvēcisko vērtību – PATIESĪBA,  kas nozīmē, ka cilvēks to ko domā, to arī runā un saskaņā ar saviem vārdiem rīkojas.

Ko darīt, ja esat cietis no nodevības? Piedodiet nodevējam un sakiet viņam: “Tiesā pats sevi.” Esmu savā praksē redzējusi daudz gadījumus, kad cilvēki nespēj sev piedot savas kļūdas, tādējādi ciešot garīgi, saslimstot ar dažādām slimībām. Ne velti Vīlma Lūle savu grāmatu sēriju nosauca “Piedod sev!” Nodevējs, apzinoties savu kļūdu, nespēj sev piedot un tādējādi ļoti smagi cieš. Tomēr tas vēl ir labi, ja viņš cieš, jo tad viņš ar patiesu nožēlu var mīkstināt savu slikto karmu. Tie nodevēji, kas priecājas, ka viņu nodevība nav atklāta, cietīs nākamajās dzīvēs daudz smagāk, nekā būtu cietuši, ja nodevība būtu atklāta.

Skolotājs māca, ka nodevību vajag paredzēt. Katra nodevības pazīme atklājama. Ja bailes daudzkrāsainas, tad vēl daudzkrāsaināka ir nodevība. Tāpēc būsim modri!

Autore: Elvita Rudzāte