Mācība par Pārspīlētu mīlestības enerģiju 22.10.2014

Naktī uz 2014.gada 27.jūliju Sevis izzināšanas un harmonizēšanas parkā aizdegās Mīlestības altāris. Tikai Dievs zina, kā šis nelaimes gadījums notika, tomēr katrs negadījums mums kaut ko māca.

Tā kā biju koncentrējusies uz mācības izprašanu, tad pret notikušo izturējos mierīgi, vienkārši biju iegrimusi dziļās pārdomās. Es nemeklēju vainīgos, jo zināju, lai kā nelaimes gadījums notika, tam bija jānotiek, lai mēs visi kļūtu dzīves gudrāki. Šī pieredze man apliecināja jau to, ko biju teikusi saviem lekciju klausītājiem un grāmatu lasītājiem, ka negatīvās situācijās nevajag koncentrēties uz vainīgā meklēšanu un sodīšanu, bet domāt tikai par saņemto mācību. Šādai pieejai ir sava pozitīvā puse, cilvēks nomierinās un neģenerē sevī negatīvo enerģiju. Ja es ļoti pārdzīvotu notikušo, tad es nodarītu pāri savam ķermenim, bet problēma no tā neatrisinātos. Tāpēc šajā reizē stingri centos pieturēties pie tā, ko biju mācījusi cietiem – koncentrējos uz savu neapgūto mācību.

Ko es sapratu? Es sapratu, ka negadījums bija man eksāmens, lai pārbaudītu kāda būs mana attieksme, vai es centīšos mācīties vai ļaušos negatīvām emocijām. Es sapratu, ka parkā altāri bija kļuvuši par pielūgsmes objektiem, kas savā būtībā ir nepareizi, jo Dievs ir Viens Vienīgais, kuru nepieciešams pielūgt. Droši vien bija daļa vainas jāuzņemas arī man, ka cilvēki altārus sāka uztvert kā pielūgsmes objektus, kaut arī to misija ir izglītot cilvēkus par cilvēciskajām vērtībām, liekot aizdomāties par viņu negatīvajām īpašībām, attīstot pozitīvās īpašības. Es redzēju, ka uz parku brauca jaunas meitenes un dedzināja daudz sveču, īpaši uz Mīlestības altāra. Bija saprotams, ka viņas vēlas būt mīlētas, tāpēc lūdza mīlestību. Tas, ka cilvēks lūdz Dievam mīlestību, nav nekas nosodāms, bet problēma bija tā, ka viņas neredzēja mīlestību visapkārt. Viņas domāja tikai par vienu mīlestības objektu, savu iemīļoto, bet neiedomājās, ka mīlestība ir katrā augā, cilvēkā, visā ko Dievs ir radījis. Viņas Mīlestības altāri uzskatīja par elku jeb vietu, kur var saņemt mīlestību, nesaprotot, ka kāda dievināšana rada pārspīlētu mīlestības enerģiju, kas savukārt radīja nelaimes gadījumu. Tomēr es esmu pateicīga šim negadījumam, jo tas lika man aizdomāties par mīlestības enerģiju, kura ir visspēcīgākā visumā, par elkiem un pārspīlēto mīlestības enerģiju. Es atcerējos gadījumus pasaulē, kad pēc populāra dziedātāja nāves, viņu pielūdzējas/i izdarīja pašnāvību, jo neredzēja vairs dzīvei jēgu. Ja cilvēkam ir elks, tad to zaudējot, viņš vairs nespēj dzīvot. Tas ir nepareizi pašos pamatos, tāpēc Skolotāji māca neradīt elkus, bet saskatīt mīlestību visur un visā. Negadījums lika man aizdomāties par vērtībām, cik tās mums ir dažādas un kā mēs koncentrējoties uz vienu vērtību, neredzam blakus esošās citas vērtības.

Par pārspīlētas mīlestības enerģijas kaitniecisko dabu vēl man lika aizdomāties cits gadījums, kad pie manis pēc palīdzības griezās sieviete, kura vēlējās izveidot ģimeni ar savu draugu. Viņa teica, ka esot izdarījusi pilnīgi visu, lai draugs sajustu viņas mīlestību, bet, jo vairāk viņa strādāja ar sevi un sūtīja draugam mīlestību, jo vairāk draugs no viņas attālinājās. Viņa man jautāja, kāpēc tā? Es tajā brīdī sajutu pārspīlētu mīlestības enerģiju, kura nevis draugu pievilka, bet atgrūda. Pārmēru labais rada slikto, tāds ir Dievišķais likums. Sievietes vēlme par katru cenu izveidot ar draugu ģimeni, radīja pretēju efektu – draugs vairs nevēlējās domāt par ģimenes veidošanu, kaut arī pirms tam par to bija domājis. Teicu sievietei, lai viņa pārvērš savu vēlmi sapnī un dod tam brīvību, lai sapnis lido, lai viņš ir brīvs. Ja sapnis tiek pārvērsts par vēlmi, tad tas tiek iesprostots cietumā, bet kurš cietumā jūtas laimīgs? Mīlestība ir brīvība. Ja to mēģina ierobežot, tad tā vairs nav brīva. Neapzināti ikviens cilvēks vēlas mīlēt brīvi, nepiespiesti, jo sevis piespiešana kaut ko darīt rada piespiedu enerģiju, kas ir cietums. Ja cilvēks jūt, ka kāds viņu pārspīlēti mīl, tad viņam rodas vēlme no šī cilvēka bēgt. Patiesībā viņš nebēg no cilvēka, viņš bēg no cietuma izjūtas, ko rada partnera pārspīlētā mīlestības enerģija.

Tātad būtiska atklāsme bija tā, ka pieķeršanās kādam objektam ir pārspīlēta mīlestības enerģija, kas rada zaudējumus un ciešanas, jo tev objektu atņem vai viņš pats aizmūk projām. Ja cilvēks kādam ir ļoti pieķēries, tad viņam to atņem, lai viņš izprastu, ka jāmīl ir viss, ko Dievs ir radījis, jo viss ir Dievs. Nedrīkst mīlestību koncentrēt tikai uz vienu objektu, neredzot un nemīlot visu radīto. Tas nav vienkārši izprotams, jo pārsvarā cilvēks kādam pieķeras, tā ir cilvēciska īpašība. Tāpēc pieķeršanās jeb pārspīlētas mīlestības enerģijas mācību stunda ir jāapgūst visiem cilvēkiem. Ļoti augsti garīgi attīstīti cilvēki, piemēram, Māte Terēze priecājās, ka viņai nekas nepieder materiālajā pasaulē. Viņa tik ļoti mīlēja Dievu, ka viņas paveiktais varoņdarbs – kalpot visnabadzīgākajiem no nabagiem, kas sajūsmināja visu pasauli, viņā nespēja radīt prieku. Mātes Terēzes pieķeršanās Dievam radīja viņā ciešanas, jo kalpojot visnabadzīgākajiem no nabagiem, viņa sastapās ar ļoti spēcīgu tumsas enerģiju, kura nomāca viņas mīlestības enerģiju. Taču viņa visvairāk cieta no tā, ka viņai likās, ka Dievs viņu ir pametis, jo viņa ikdienā vairs nejuta Viņa klātbūtni, kuru pirms kalpošanas visnabadzīgākajiem no nabagiem, viņa bija jutusi ļoti spēcīgi. Tātad arī Mātei Terēzei nācās iepazīt ciešanas no pārmēru lielās pieķeršanās Dievam. Kāpēc tā? Jo Dievs vēlējās, lai viņa izjūt Dieva klātbūtni katrā nabagā, katrā cilvēkā. To viņa patiešām izjuta, tāpēc cilvēki viņu vienmēr redzēja smaidīgu un enerģijas pilnu. Neapzināti viņa bija sapratusi šo pārspīlētās mīlestības enerģijas mācību, bet prāts viņai lika ciest.

Lai cilvēki pareizi izprastu mīlestības enerģiju un spētu atbrīvoties no pieķeršanās, pēc nelaimes gadījuma parkā, tika izgatavota vēl viena informatīva plāksne, kurā ir pieminēts fakts par notikušo nelaimes gadījumu un tajā izprasto dievišķo mācību.

Nelaimes gadījumā izprastā dievišķā mācība:

“Cilvēkam ir tendence kādam pieķerties, kādu padarīt par elku, uzskatot to par savu galveno mīlestības objektu un neredzot, ka mīlestība ir visapkārt katrā dzīvā radībā un lietā.

Pārmēru labais rada slikto. Pārspīlētas mīlestības enerģija veicina zaudējumu un ciešanu piedzīvošanu.

Izceļot kādu vērtību, nepieciešams ieraudzīt blakus esošās citas vērtības un atcerēties, ka mīlestība ir visur un visā!”

Paldies Dievam par palīdzību Mīlestības altāra atjaunošanā!

Autore: Elvita Rudzāte