Mani resursi – kā to tērēšana ietekmē pasauli? 15.04.2020

Planētai Zeme ir dažādu resursu noteikts apjoms. Piemēram, ūdens, derīgie izrakteņi, mežs, pļavas, skābeklis utt. Daba pati spēj atjaunot resursus, ja cilvēki pret dabas resursiem izturas atbildīgi un taupīgi.

Bezatbildīga un izšķērdīga dabas resursu tērēšana rada pamatu dabas katastrofām. Cilvēki to ir sapratuši, tomēr nekas šajā jomā nemainās, jo dabas resursi samazinās, neskatoties uz to, ka pastāv daudz dažādu dabas aizsardzības programmu un kustību.

Piemēram, OPEC valstis vienojās par naftas ieguves apjomu samazināšanu nevis tāpēc, lai taupītu naftas resursu, bet gan tāpēc, lai labāk nopelnītu, jo pašlaik naftas produktu cenas ir būtiski samazinājušās, kā arī to patēriņš ir samazinājies saistībā ar COVID-19 vīrusu.

Pasaulē pārmaiņas pozitīvā virzienā notiks tikai tad, kad cilvēki sāks ar sevi strādāt, jo viss sākas no indivīda nevis no valdības. Tāpēc vispirms katram cilvēkam ir jāpaskatās uz sevi – kā es tērēju savus resursus – savu laiku un savu enerģiju. Ja mēs katrs piefiksētu ikdienas nelietderīgi patērēto laiku un enerģiju, tad ļoti ātri mēs saprastu, ka lielu daļu no savas dzīves mēs dzīvojam nelietderīgi tērējot gan savu laiku, gan savu enerģiju.

Kādas sekas ir šādai rīcībai? Resursu trūkuma piedzīvošana. Sākumā tu izjutīsi laika trūkumu un spēks samazināsies. Domās tu būvēsi “pilis”, bet realitātē neko nespēsi no saviem sapņiem īstenot. Iespējams tu savās neveiksmēs atradīsi vainīgo, piemēram, darbu vai ģimeni, kam atdosi sevi visu, bet tā nebūs patiesība. Patiesība būs tā, ka pats vien esi vainīgs pie tā, ka tev pietrūkst visa veida resursi, ieskaitot materiālos resursus – nauda un manta. Diemžēl pilnīgi visiem cilvēkiem mūža nogalē ir sajūta, ka laiks skrien pārāk ātri un enerģija pazūd jau pie mazākās piepūles.

Skolās vajadzētu bērniem mācīt cik daudz resursi pasaulei un valstij vispār ir pieejami un kā tie ik gadus samazinās. Piemēram, Latvijā meža resursi samazinās, lai arī tiek stādītas jaunaudzes, bet cik ilgi koks aug un kā mainās apkārtējā vide, ja mežs ir dabiski attīstījies vai mākslīgi izveidots?

Latvijā mēs nevaram žēloties par ūdens resursu trūkumu, bet atlika būt tikai vienai sausai vasarai, kad daļa Latvijas iedzīvotāju, kam bija piemājas akas, sastapās ar ūdens trūkumu. Tanī pašā laikā mēs zinām, ka Sīrijā kara pamatcēlonis bija ilggadīgais sausums, kas radīja ūdens resursu trūkumu. Mēs zinām, ka ūdens resursu trūkums ir vērojams arī attīstītās valstīs, piemēram, Lielbritānijā. Pastāv pat uzskats, ka ūdens resursi ir nākamā “nafta”, ko cilvēki pirks vienalga pa kādu naudu, jo bez ūdens cilvēka ķermenis nevar iztikt.

Kaut arī Latvijai ūdens resurss vismaz pašlaik ir pietiekamā daudzumā, tomēr tas nenozīmē, ka arī nākotnē tas tā būs, jo klimatiskie apstākļi mainās arī Latvijā.

Bērniem tiek mācīts, ka elektrība ir jātaupa, arī uzņēmumiem liek ieviest energoefektivitātes programmas, bet cik daudzi izprot, kāpēc energoresursi ir jātaupa? To nevar cilvēki izprast, ja viņiem nav pietiekamas informācijas par pasaulē pieejamiem resursiem un to ikdienas patēriņu.

Šobrīd portālos ik dienas mēs redzam skaitļus par COVID-19 slimniekiem un nāves gadījumiem Latvijā un pasaulē. Šāda informācija lika un liek cilvēkiem aizdomāties, un cilvēki kļuva piesardzīgāki, kas samazināja slimības izplatību. Ja mēs katru dienu redzētu skaitļus kā samazinās pasaulē un Latvijā visa veida resursi, tad cilvēki sāktu pārdomāt savus paradumus, jo apzinātos savu paradumu sekas.

Piemēram, cilvēks padomātu, kāpēc viņam nepieciešams izslēgt gaismu, izejot no istabas, zinot, ka pēc brīža viņš atkal šajā istabā atgriezīsies. Nevis viņam tas jādara tikai tāpēc, lai ekonomētu viņa naudas resursus, jo iespējams viņam tā ir pietiekoši, bet gan tāpēc, lai ekonomētu visus resursus, kas nepieciešami, lai elektrību saražotu.

Tāpēc ikvienam cilvēkam būtu ļoti lietderīgi atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1) Kur tu redzi nelietderīgu dabas resursu tērēšanu?

2) Kāpēc jātaupa ūdens resursi?

3) Kāpēc jātaupa energoresursi?

4) Kam pieder tavs laiks un kā tu to tērē?

5) Kā tu izturies pret ēdienu, vai apēd visu kas uz šķīvja?

6) Cik daudz tu pērc pārtikas produktus, vai kaut kas nepaliek vecs, kas jāizmet ārā?

7) Kam tu tērē savus pieejamos naudas resursus?

8) Kāpēc taupīgi cilvēki necieš trūkumu?

9) Kā tu varētu palīdzēt saglabāt dabas resursus?

Daudzi jauc jēdzienus taupīgs un skops. Taupīgs cilvēks ir tāds, kas izvērtē nepieciešamos resursus. Viņš taupa tos resursus, kas viņam ir pieejami. Viņš nevēlas vairāk kā viņam nepieciešams. Viņš iegulda tālāk to, ko spējis ietaupīt.

Skops cilvēks neizvērtē nepieciešamos resursus. Viņš neatdod neko no saviem resursiem, lai cik daudz tie nebūtu, jo viņš baidās piedzīvot trūkumu. Skops cilvēks uzkrāj resursus un to lietderība zūd, jo viņi netiek izmantoti, lai radītu pievienoto vērtību.

Lai cilvēks kļūtu taupīgs un nekļūtu par skopuli, viņa sirdij ir jāatveras mīlestībai pret visu radīto. Ja viņš mīlēs visu radīto, tad viņš nevarēs izturēties pret to vieglprātīgi un izšķērdīgi. Bet cilvēks nespēj mīlēt visu radīto, kamēr nav iemīlējis pats sevi, kas nozīmē, nevis nodrošināt savas iegribas, bet apzināties savas nepieciešamības, taupot savus resursus.

Vēl nav par vēlu glābt planētu Zeme no dabas katastrofas, kura būs neizbēgama, ja cilvēki nemainīs savu attieksmi pret visa veida resursiem, bet lai glābtu planētu Zeme, jāsāk ar sevi un ikdienas jāpievērš uzmanība kā tu attiecies pret tiem resursiem, kas tev ir pieejami. Sāc ar sevi un mainīsies pasaule.

Autore: Elvita Rudzāte