Miers – kā to panākt? 23.05.2022

Miers pasaulē tiek uzskatīts, ja nenotiek karš starp valstīm vai valsts iekšienē. Lai nebūtu karš pasaulē, nepieciešama mierīga sabiedrība, jo karu sāk tikai cilvēki, kam svešas ir cilvēciskās vērtības, kas atbalsta vardarbību un vēlas par katru cenu apmierināt savas vēlmes, nerēķinoties ar citu cilvēku vajadzībām. Citiem vārdiem sakot, karu sāk cilvēki, kam sveša mīlestība un dzīvība nav svēta. Tie ir cilvēki, kas karo sevī jeb neizjūt iekšēju mieru, jo mierīgs cilvēks nespēj radīt agresiju. Iekšēji mierīgs cilvēks tiecas uz mīlestību, bet agresīvs cilvēks vēlas visu nopostīt.

Šobrīd mēs esam liecinieki bezjēdzīgam karam Ukrainā. Tiek sagrautas ēkas, iznīcināta infrastruktūra un nogalināti cilvēki. Kāpēc tā notiek? Kā iespējams karš starp divām pareizticīgo valstīm? Izrādās, ka pat reliģija nevieno, ja varas kāre aptumšo saprātu. Tomēr vislielākais paradokss Krievijas-Ukrainas karā ir krievu tautas atbalsts agresoram. Sabiedrība domā, ka viņa cīnās ar nacistiem, bet neapzinās, ka paši uzvedās kā nacisti. Kas aptumšojis Krievijas sabiedrības saprātu, ka viņa atbalsta agresiju Ukrainā? To mūsdienās sauc par informācijas karu, t.i., sabiedrība tiek nozombēta ar nepatiesu informāciju.

Kā atgūt pasaulē mieru? Viss sākas ar indivīdu nevis valsts vadību, jo sabiedrību veido indivīdi.

Miers balstās patiesībā un pareizā rīcībā, ko sauc par tikumību. Ja cilvēks nav patiess vai viņa rīcība nav tikumīga, tad viņā nekad nebūs iekšējs miers. Ja cilvēks nav iekšēji mierīgs, tad viņš nespēj ārēji būt mierīgs, izņemot, ja viņš sevi savalda, bet ārēja savaldīšanās nozīmē iekšēju karu sevī, kas rada veselības problēmas. Tāpēc savaldīšanās nav pareizs risinājums. Pareizs risinājums ir atgūt iekšēju mieru, kas izpaudīsies kā patiess ārējs miers un atvērs durvis uz mīlestību. Cilvēks, kas izjūt mīlestību, nespēj būt agresīvs. Tas nozīmē, jo lielāka sabiedrības daļa izjutīs mīlestību, jo mazāka iespējamība agresijai.

Diemžēl šā brīža realitāte ir tāda, ka liela daļa sabiedrības cieš no mīlestības trūkuma, tāpēc neskatoties uz sabiedrības intelektuālo attīstību, vardarbība pasaulē pieaug tikai tā maina savas formas. Arvien vairāk attīstās emocionālā vardarbība, bet noteiktos apstākļos arī fiziskā vardarbība pieaug, piemēram, Ukrainas karā vardarbība ir vērojama arī pret bērniem.

Katram cilvēkam ik pa laikam ir saskarsme ar negatīvām situācijām, kas vairumā gadījumos rada negatīvas emocijas. Mācībā ir teikts, ka mums ir jāprot uz visām negācijām paskatīties mierīgi, neieliekot tajās savu enerģiju. Kāds no jums teiks: “Viegli pateikt, bet kā to izdarīt?”

Iekšēju mieru mēs spējam saglabāt, tad, ja izprotam negatīvās situācijas sniegto mācību, t.i., piemēram, ja tevi kāds nepatiesi apvaino, tu centies izprast, kāpēc esi sev piesaistījis apvainotāju. Dievišķais Piesaistes likums māca – līdzīgs piesaista līdzīgu. Tātad, ja tevi apvaino, iespējams tu arī kādu apvaino. Tie, kuriem ir vainas izjūta, tie bieži apvaino paši sevi. Tāpēc galvenais, ko apvainotājs neapzināti norāda tev – atbrīvo savu vainas izjūtu un turpmāk nenosodi ne citus, ne sevi.

Tomēr mācību izpratne ir tikai pats sākums, lai iegūtu iekšēju mieru, jo pamatā tā ir prāta nomierināšana. Daudz dziļāks iekšējs miers rodas tad, ja cilvēks sāk atgriešanās Ceļu pie Dieva. Daudzi nesaprot šos manus vārdus, domājot, ka es aicinu pievienoties kādai reliģiskai konfesijai, bet ticība Dievam vēl nenozīmē, ka esi pievienojies reliģiskai konfesijai.

Piemēram, es neesmu pievienojusies nevienai reliģiskai konfesijai, jo esmu sapratusi, ka Dievs ir visā un visur, bet galvenais es zinu, ka tas mājo manā sirdī. Jo vairāk manī attīstās ticība Dievam, jo mierīgāk pieņemu dažādus negatīvus ārējus kairinājumus. Tas gan nenozīmē, ka esmu vienaldzīga, vienkārši spēju uz tiem mierīgi paskatīties.

Iekšēju mieru rada izpratne, ka tu nekad nevari būt viens, jo vienmēr ar tevi ir Augstākie Spēki, kuri ir gatavi grūtā brīdī sniegt tev palīdzību, ja tikai tu Viņiem to lūdz, jo Dievišķais Likums neļauj Viņiem sniegt palīdzību, ja tā netiek lūgta. Tomēr man ir bijusi saskarsme ar ticīgiem cilvēkiem, kuri jūtas vientuļi un izjūt lielu nemieru. Kāpēc tā? Tāpēc, ka viņi Dievu neprot saskatīt visur un visā. Tāpēc, ka viņi ir nodalījuši laicīgo dzīvi no garīgās pasaules. Iekšēju mieru tu gūsti tad, ja tu laicīgā dzīvē proti saskatīt Dievu, t.i., ja arī grūtās situācijās tu redzi Dieva klātbūtni, izprotot kāpēc Viņš pieļauj šādu grūtu situāciju. Mācībā ir teikts, ka tie, kuri sastopas ar īpaši grūtām dzīves situācijām, tos īpaši mīl Dievs. Tikai nelaime tā, ka šie cietēji bieži neizprot šādi izpaustu Dieva mīlestību. Kā tik lielās ciešanās izpaužas Dieva mīlestība? Caur lielām ciešanām cilvēka garam tiek dota iespēja strauji augt garā un šī attīstība parasti ir liels lēciens uz priekšu. Citiem vārdiem sakot, Dievs dod cietējiem iespēju ātrāk apgūt mācību vielu nekā citiem. Simboliski tas būtu, ka tu viena mācību gada laikā apgūsti divu vai trīs klašu mācību vielu.

Tikai spēcīga ticība spēj dot iekšēju mieru, un tieši tāpēc ticība ir jāattīsta, bet to var izdarīt tikai tad, ja apgūsti Mācību un sāc to praktizēt ikdienas situācijās. Dievs redz, kuri patiesi cenšas atgriezties pie Viņa, un kuri tikai tēlo ticīgos. Necentieties apmānīt Dievu. Dievs atļauj mums kļūdīties, bet apmānīt Viņu nav iespējams. Bez kļūdām neviens neko nav izdarījis, arī Gaismas Skolotāji, kas ir bijuši iemiesojumā uz Zemes, ir pieļāvuši kļūdas, bet tās ir bijušas nepieciešamas, lai notiktu cilvēces attīstība. Tāpēc nebaidieties kļūdīties, baidieties no bezdarbības.

Iekšējs miers attīstās, ja ļaujies Dieva gribai un pieņem visas dzīves situācijas ar pazemību. Mācībā ir teikts, lai mēs vērojam dzīves devīgos brīžus un arī dzīves sitienus, nepieķeroties ne vienam, ne otram. Šie vārdi pasaka, ka iekšējs miers mums jāsaglabā visās dzīvēs situācijās, mācoties vērot dzīvi it kā no malas – it kā skatītos izrādi vai filmu. Tad, kad jūs spēsiet uz dzīvi skatīties kā skatītājs, tad arī jūs būsiet apguvuši prasmi neielikt enerģiju tur, kur to nav nepieciešams ielikt. Tad jūs spēsiet izšķirt, kur jums jātērē sava enerģija un jūs to netērēsiet nelietderīgi. Tad jūs izjutīsiet iekšēju mieru, kuram blakus stāv iekšēja laimes izjūta, kas ir klusa un pavisam mierīga un jūsu sirds atvērsies mīlestībai.

Autore: Elvita Rudzāte