Mīlestība 21.08.2012

Mīlestības tēma mūžam nenoveco, tā vienmēr ir aktuāla visā pasaulē. Par MĪLESTĪBU rakstījuši neskaitāmi dzejnieki, rakstnieki un domātāji, tomēr vairums cilvēku vēl joprojām neizprot mīlestības būtību. Vairums cilvēku jauc mīlestību ar pieķeršanos un neizprot atšķirību starp tām.

Kas ir mīlestība?

Psiholoģijas vārdnīcā mīlestības jēdziens skaidrots šādi: „Mīlestība ir visstiprākā cilvēka konjunktīvā jūta un attieksme pret citu cilvēku, sociālā vērtība, attiecības, kas lielā mērā paredz cilvēka atteikšanos no sava Es prioritātes cita cilvēka labā. Parasti mīlestību saista ar laimi. Mīlestības būtība ir starppersonu vienotība un atbildība, sava Es un cita Es pilnīga saplūšana. Pēc Ē.Fromma galvenais ir nevis meklēt objektu, bet attīstīt sevī spēju mīlēt, kas neierobežojas ar vienu objektu.” Fromma izpratnē patiesa mīlestība ir radošs process, personības pašrealizēšanās, kas ietver četrus obligātus komponentus: rūpes par otru cilvēku, savstarpēju atbildību, savstarpēju cieņu, otra cilvēka izpratni. Fromms uzskata: „Mīlestība ir māksla, jo tā prasa zināšanas un piepūli”.

Taču, piemēram, Sai Babas mīlestības jēdziena skaidrojums atšķiras no psiholoģijā pieņemtā viedokļa. Galvenā atšķirība ir tā, ka psiholoģijā netiek skaidri atdalīta pieķeršanās no mīlestības. Tieši tāpēc dzīvē attiecību jomā rodas dažādas problēmas, jo cilvēki nesaprot, kas ir patiesa mīlestība.

Kas tad ir patiesa mīlestība? Sai Baba atbild: „Visums ir pilns mīlestības. Mīlestība ir labklājība. Mīlestība ir taisnīgums. Mīlestība ir patiesība. Visums ir atkarīgs no mīlestības. Cilvēks nespēj saprast mīlestības dabu, jo viņš ir aizrāvies ar pasaules īslaicīgo un pārejošo ceļu iedomām un fantāzijām un aizmirst mūžīgo Dievišķību. Kāds tam iemesls? Savtīgums zeļ un aizvien pieaug, kamēr garīgums panīkst. Aprobežotība aug, bet skaidrais saprāts sarūk. Vēlmes pieaug, bet ideāli dilst. Cilvēka dzīve tiek izniekota, apmierinot savtīgas intereses.

Mīlestība ir sēkla, kas dzen asnu un zaļo. Mīlestība ir zieds, arī auglis ir mīlestība. Lai piedzīvotu un baudītu mīlestības augli, mums jāiet pa mīlestības taku. Tādēļ katram jācenšas uzzināt, kas ir mīlestība. Tomēr cilvēks mūsdienās materiālos nolūkos cīnās par naudu un stāvokli sabiedrībā. Nauda un stāvoklis sabiedrībā, protams,
Ir vajadzīgi, bet noteiktā daudzumā. Ķermenim ir nepieciešama pārtika noteiktā daudzumā, citādi tas cietīs. Ja ēdīsim pārmēru, jūs cietīsiet no gremošanas traucējumiem un sliktas dūšas. Tādēļ viss jāpielieto ierobežotā daudzumā. Šķietamajā un pārejošajā pasaulē visam ir noteiktas robežas, bet mīlestība ir neierobežota. Tā ir nenosakāma. Mīlestības plūsma dod pamatu mūsu dzīvei.

Dievs ir mīlestība. Kur ir tīra mīlestība, nav nekā cita – tikai mīlestība, tur ir Dievs. Mīlestība ir viss, bet cilvēki to nesaprot, tādēļ viņu izpratnē ir sajukums. Piemēram, ģimenē tēvs un māte ar tīru vecāku mīlestību mīl savu bērnu, viņi skūpsta, glāsta viņu, parāda viņam savu maigumu. Tā ir tīras vecāku mīlestības izpausme. Cits piemērs: ģimenē ir 18 gadus veca meita, tēvam ir 40 gadi. Tēva mīlestība viņu mudina noskūpstīt meitu. Tā ir tīra tēva mīlestība. Tieši tāpat tēvs skūpsta savu sievu, bet šajā skūpstā jau ir piejaukta kaisle. Abos gadījumos skūpsts pauž mīlestību, bet tomēr šī mīlestība atšķiras. Patiess garīgums ir tā tīrā mīlestība, kura ir Dievišķa. Mīlēt nozīmē saprast un sajust Dievišķumu visās dzīvajās būtnēs.”

Mīlestība ir spēja mīlēt ikvienu dzīvu būtni – dažāda rakstura cilvēkus un visu pārējo dzīvo radību. Cilvēki vaicāj, kā var mīlēt visus cilvēkus un visu dzīvo radību, vai tas maz ir iespējams? Jā, tas ir ceļš, pa kuru mums ir jāiet – mums ir jāiemācās mīlēt ne tikai savus tuviniekus un draugus, bet arī cilvēkus, kuri ir nomaldījušies no pareizā ceļa un ar savu rīcību ir nodarījuši vai nodara jums pāri.

Sai Baba māca: „Nav nekā augstāka par mīlestību. Dzīve ir tikai mīlestība. Tikai mīlestība ir visa pamats. Mīlestība ir vienīgā atslēga uz svētlaimi. Mīlestība ir Dievs. Dievs ir mīlestība. Jūs labāk sapratīsiet, ka mīlestība ir Dievs, bet ne otrādi. Šajā pasaulē nav nekā, kur nebūtu mīlestības. Cilvēkam var kaut kā pietrūkt, viņš var būt vai nebūt labi izglītots, bagāts vai nabags, bet nav cilvēka vai vietas, kur nebūtu mīlestības. Mīlestība ir ēkas ar nosaukumu „Dievs” pamati. No kurienes rodas mīlestība? Tā rodas no jums pašiem. Mīlestība noteikti ir jūsos iekšā. Mīlestība ir katras garīgās prakses atslēga. Jūs sludināt Dieva vārdu. Vai tad jūs to darāt bez mīlestības? Vai bez mīlestības jūs spējat veikt lūgšanas? Piepildiet savu sirdi ar mīlestību. Dzīve ir mīlestība. Dalieties ar to. Baudiet to.”

Lai jūs labāk izprastu, kas ir mīlestība, iepazīsimies ar mīlestības formām.

Mīlestības formas

Psihologs un filozofs Ē.Fromms savā grāmatā „Mīlestības māksla” ir aprakstījis vairākas mīlestības formas:
•    „brālīgā mīlestība”;
•    „mātes mīlestība”;
•    „erotiskā mīlestība”;
•    „mīlestība pret sevi pašu”;
•    „mīlestība pret Dievu”.
„Brālīgā mīlestība”, kas ir vērsta uz visiem cilvēkiem, ir līdzcietības pamatā. „Mātes mīlestība” ir altruistiska, tā ir mīlestība bez nosacījumu izvirzīšanas. Māte mīl savu bērnu tāpēc, ka viņš ir tās bērns. „Erotiskā mīlestība” ir tāda mīlestība, kādu mēs to izprotam ikdienā – mīlestība divu cilvēku starpā. „Mīlestība pret sevi pašu” – tā ir spēja mīlēt visus cilvēkus, kas ļauj mīlēt sevi pašu, arī cienīt sevi, rūpēties par sevi, uzņemties atbildību, izprast. Fromms izsaka paradoksālu secinājumu: īsti egoisti, kuri mīl it kā tikai paši sevi un nevienu citu, patiesībā sevi nemīl, īsts egoists nespēj sevi mīlēt, jo mīlestība ir spēja. Fromms „mīlestību pret Dievu” izprot kā mīlestību pret savu ideālo „Es”.
Sai Baba mīlestības formas skaidro: „Cilvēku mīlestība izpaužas vairākās formās. Vārds „mīlestība” parastā nozīmē tiek izmantots, lai aprakstītu attiecības starp māti un bērnu, sievu un vīru, kungu un kalpu, skolotāju un skolēnu, bet tā nav īsta mīlestība. To nedrīkst saukt par mīlestību. Tā ir tikai pieķeršanās. Vārdu mīlestība drīkst izmantot kā visaptverošu mīlestību pret Dievu. Tā savā būtībā ir nesavtīga. Tā neradās pasaulē un nenokrita no debesīm. Tā ir vienīgā mīlestība. Mūsdienās šo svēto un mūžīgo mīlestību cilvēki ir aizmirsuši. Pasaulē nekas nelīdzinās šai mīlestībai. Tā Dievam un viņa uzticīgajiem liek dejot ekstāzē. Mīlestība rod izpausmi dejā. Šī mīlestība neatrod vietu savtīgā sirdī. Tā mīt tikai tīrās, nesavtīgās un godprātīgās sirdīs. Svētajos rakstos šī mīlestība tika salīdzināta ar dārglietu briljantiem. Kur meklēt šo dārgumu? Ja pat parasti kristāli tiek glabāti seifā, kā gan nosargāt mīlestības briljantu? Kuram ir tiesības šo briljantu dāvināt citiem? Tikai tam, kurš sevī tur mīlestību. Tikai Dievs var dāvāt šādu mīlestību. Tikai Dievs, kurš ir mīlestības iemiesojums, zina patieso mīlestības cenu. Jo lielāka būs jūsu mīlestība pret Dievu, jo lielāku svētlaimi jūs izjutīsiet. Jūsu svētlaime samazinās tieši par tik, par cik samazinās jūsu mīlestība. Jūsu mīlestības pakāpe nosaka jūsu laimes lielumu. Mīlestība pret Dievu, kādu pašlaik cilvēki izrāda, ir savtības pārpilna. Mīlestība kalpo kā līdzeklis, lai piepildītu vēlēšanās, bet mīlestība nav komercprece, kuru var apmainīt. Tai jānāk no sirds.”

Vārdu „mīlestība” mēs lietojam dažādās nozīmēs. Nesapratne cilvēkos ir radusies tāpēc, ka kopā ir sajaukta pieķeršanās un mīlestība. Atšķirību mīlestības formās Sai Baba skaidro: „Mīlestība starp vīrieti un sievieti ir kaisle. Mīlestība starp māti un bērnu ir mātes mīlestība. Mīlestība starp radiniekiem ir pieķeršanās. Mīlestība pret Dievu ir uzticība. Uzticība ir mīlestības plūsma, kas brīvi plūst pie Dieva. Mīlestība ir viena, bet tā atrod dažādas izpausmes formas. Pieredze var būt dažāda, bet mērķis ir viens. Lai uzturētu dzīvi šajā izpausmju pasaulē, mīlestībai ir jāizpaužas šajās dažādajās formas. Mīlestības forma mainās saskaņā ar attiecībām, bet tīra mīlestība ir nemainīga. Šo mīlestību mūsdienās ierobežo cilvēka egoisms. Mīlestībā nevajadzētu ļaut ienākt egoismam. Diemžēl mūsdienu cilvēku sirdis bez mīlestības ir kļuvušas neauglīgas. Tāpēc viņos nav līdzjūtības. Cilvēki ir cietsirdīgāki par džungļu plēsoņām. Cilvēks neieredz cilvēku. Mātes mīlestība ir kļuvusi par retumu, brāļu starpā arī nevalda mīlestība. Ja jūs vēlaties gūt panākumus dzīvē, jums ir jāattīsta mīlestība pret Dievu – kā visspēcīgākais ierocis. Tieši mīlestība senajiem viedajiem cilvēkiem atļāva dzīvot harmonijā ar plēsonīgiem zvēriem mežā. Tāds ir mīlestības spēks. Mīlestība ir augstāk par četriem dzīves mērķiem (sekot skolotājam, stingri pretoties ļaunajam, cīnies līdz galam, pabeigt spēli).”
Iespējams, jūs esat apjukuši, neizprotot atšķirību starp pieķeršanos un mīlestību. Jūs saprotat, ka mīlestībai ir vairākas formas, bet jūs nesaprotat, vai tā ir tīra mīlestība. Tīra mīlestība ir nemainīga, neatkarīgi no tā, kas notiek. Cilvēks, kura mīlestība ir tīra, mīl bez nosacījumiem.

Īsta mīlestība ir sirdī, tā neprasa pretmīlestību – cilvēks mīl otru cilvēku, bet neko neprasa pretī. Tā ir mīlestības došana, negaidot mīlestību pretī. Cilvēks vienmēr saņem mīlestību, ja viņš patiesi prot mīlēt.

Kas ir pieķeršanās?

Pieķeršanās ir mīlestība ar nosacījumiem. Patiesa mīlestība ir nemainīga, bez nosacījumiem. Sirdī ir jāmīl visi cilvēki, tikai nevajag mīlestību jaukt ar kaisli. Kā to iemācīties? Vienkārši saprotot, ka kaisle nav mīlestība, tā ir pieķeršanās. Kaisle ir pārejoša, bet īsta mīlestība ir mūžīga. Tā arī ir galvenā atšķirība. Ja sieviete patiesi mīl savu vīru, protams, zināmā vecuma posmā starp partneriem ir kaisle, bet tā ir pārejoša. Vecumdienās pāris bauda tikai mīlestību.

 Galvenais ir saprast, kas ir pārejošs un kas ir mūžīgs, kas ir nosacījumu un kas ir beznosacījumu mīlestība? Mīlestība ir mūžīga, tai nav nosacījumu.

Sai Baba pieķeršanos skaidro: „Bieži cilvēki jauc mīlestību ar pieķeršanos. Mīlestība, kuru jūs izjūtat pret bērniem, ir dziļa, maiga pieķeršanās. Vīra mīlestība uz sievu ir aizraušanās, kaisle. Jūsu mīlestība pret lietām ir īpašnieciskais instinkts. Jūsu mīlestība pret jums līdzvērtīgiem, tuviem cilvēkiem ir draudzības jūtas. Pasaulīgā mīlestība ir daudzveidīga, bet tā nav mīlestība vārda tiešajā nozīmē, tā attiecas uz pasauli uz ķermeni, kas ir laicīgs un mainīgs. Tāda mīlestība var dot jums zemes baudas, pasaulīgo laimi, apmierinājuma izjūtu un apmierinātību ar kādas vēlmes piepildīšanos. Visas tās ir tikai zemes baudas. Var gadīties, ka vienā dienā jums kaut kas sagādā prieku, bet nākamajā vairs ne. Piemēram, ziemā jūs esat laimīgi, uzvelkot vilnas mēteli, bet vasarā tas jums sagādātu neapmierinātību. Jūsu laime ir ierobežota laikā, situācijā, vietā, prāta stāvoklī. Tā ir laime, ko jums dod pieķeršanās. Mīlestība ir nemainīga. Mīlestība ir pastāvīga un nelokāma. Mīlestība nepazīst dualitāti. Mīlestību nevar nopirkt, tā nepazūd pēc nosodījuma. Mīlestība ir nesavtīga un tā nav atkarīga no nosacījumiem. Mīlestība ir garīga, pati tās daba ir Dievišķa. Tieši tāda mīlestība bija Jēzū pret cilvēci, tā lika viņam lūgties par saviem mocītājiem, kad viņš tika pienaglots pie krusta. Vai tad tā nav mīlestības augstākā pakāpe?

Pieķeršanās liek saņemt un aizmirst, bet mīlestība vienmēr dod un piedod. Mīlestība ir Dievs. Dievs tā ir mīlestība. Dzīvojiet mīlestībā. Pieķeršanās ir gūsts, kas noved pie nelaimēm. Pieķeršanās rada ierobežojumus, tā ir pilnībā egoistiska.

Bērns ir pilns ar mīlestību un Dievišķumu. Viņš aug, sāk mīlēt rotaļlietas, pēc tam viņam patīk spēlēties, viņā aug mīlestība pret draugiem. Jaunībā viņš mīl savu draugu, vēlāk ģimeni, pēc tam izveidojas mīlestība pret savu īpašumu un savu nodarbošanos. Mīlestībai ļauj aizplūst dažādos virzienos, tāpēc tā kļūst vājāka, visbeidzot kļūstot par pieķeršanos. Jūsu mīlestība pret Dievu ir uzticība, tā palīdz attīstīt labdarību, samierināšanos un paklausību. Tā piepilda jūsu dzīvi ar Dievišķumu. Tā palīdz jums sasniegt atbrīvotību (apskaidrību). Visvairāk jums nepieciešama mīlestības paplašināšana. Sāciet ar mīlestību pret ģimeni, veltiet savu mīlestību radiniekiem, pēc tam pakāpeniski jums apkārt esošajiem cilvēkiem, visai sabiedrībai, jūsu valstij kopumā, visbeidzot visam Visumam. Jūs varat saprast un sajust Dievu tikai ar mīlestību un caur mīlestību. Mīlestībai nav trūkumu. Mīlestība ir jūsu dabiskā spēja, tā ir Dieva dāvana cilvēkam.”

Padomājiet par savu mīlestības formu. Padomājiet, vai jūsu mīlestībai nav nosacījumu, vai tā ir nemainīga? Bieži cilvēki ir pārliecināti, ka mīl, bet īstenībā tā ir tikai pieķeršanās. Īpaši vecāki, kuri zaudē savu bērnu, var pārliecināties, vai viņu mīlestība nav bijusi pārāk egoistiska. Sai Baba šo problēmu skaidro: „Ja ģimenē kāds nomirst, mājās ienāk bēdas. Vai nāve ir iemesls bēdām? Nē. To cēlonis ir pieķeršanās mirušajam. Mīlestība izpaužas dažādās formās attiecībā uz dažādiem cilvēkiem, bet tās sūtība ir viena. Mūsdienās mīlestību aizēno egoisms – gan mīlestību pret māti, gan pret dzīvesbiedru un bērniem. Cilvēciskais egoisms apgāna visu sabiedrību. Pieķeršanās citai būtnei ir dabiska, bet tai ir savas robežas. Kad šīs robežas tiek pārkāptas, pieķeršanās kļūst par slimību. Tas attiecas uz visām jomām. Cilvēks savu pārmēra lielo vēlmju dēļ pakļauj sevi visām iespējamajām slimībām.”

 Rodas jautājums, kā dzīvojot laicīgo dzīvi var atbrīvoties no vēlmēm un pieķeršanās? Sai Baba atbild: „Pildiet savus pienākumus vai jebkuru citu darbu, uzticoties Dievam. Visas darbības ir jāveic ar pārliecību, ka tās veltītas Dievam. Tas nav grūts ceļš. Skatieties uz visu, kas notiek, pateicoties Dieva spēkam. Lai tā ir jūsu spēja redzēt, dzirdēt, runāt un darboties. Vai acis redzētu un ausis dzirdētu bez šī Dievišķā spēka? Cilvēkam vispirms sevī jāsajūt Dievišķais spēks kā visu talantu un prasmju avots. Šī patiesība attiecas uz visiem. Neviena būtne pasaulē bez šīs enerģijas nevar izkustēties pat ne no vietas. To var saukt dažādi. Nosaukumam nav nozīmes. Enerģija ir viena, vienota visiem. Tieši šī Dievišķā enerģija veicina cilvēku virzīties pa pareizu ceļu. Cilvēkam ir jātiecas uz to, lai atpazītu Dievišķumu arī mazumiņā.”

Mīlestības trūkuma sekas

Dažkārt vīrieši noliedz mīlestību un sauc to par sieviešu izdomājumu. Sievietes atzīst, ka nav iepazinušas mīlestību, bet sirdī jūt, ka tā pastāv. Kāpēc? Tāpēc, ka Dievs sievietēm ir devis mīlestības avotu, kuru ļoti daudzas sievietes ir aizvērušas, tādēļ arī nepiedzīvo īstu mīlestību. Vīrietis smeļas spēku sievietes mīlestības avotā, bet, ja sieviete to ir aizvērusi, tad viņš to smeļas citur – pie citas sievietes, savas mātes vai pie dabas. Vīrieši fiziski izjūt nepieciešamību pēc mīlestības, tikai dažkārt viņi paši nesaprot, ka tas, pēc kā viņi ilgojas, ir mīlestība. Kāpēc mūsdienās cilvēkiem tik ļoti pietrūkst mīlestības? Kur ir pazudusi mīlestība? Kādas ir mīlestības trūkuma sekas? Sai Baba atbild: „Mūsdienās ļoti pietrūkst mīlestības. Mīlestības vietā ir nācis naids, patiesības vietā – savtīgums. Līdzcietības vietā stājusies bezjēdzīga greizsirdība. Ja šīs īpašības un Dievišķie cēlie tikumi nostātos savās vietās,  mūsu cilvēciskās īpašības mirdzētu visā spožumā.

Pašreizējās pasaules nedienas un problēmas ir mīlestības trūkuma rezultāts. Mūsdienās mīlestība aprobežojas ar kaisli un savtīgumu. Mums ir ķermeniskās sajūtas, bet mums nav Dievišķu domu. Mēs spriežam pēc apģērba, kas klāj ķermeni, bet mēs esam aizmirsuši visa pamatu – mīlestību.

Sirds bez mīlestības ir neauglīga zeme. Mīlestība izplatās visur, tā vieno cilvēci. Dienā, kad norims savtīgums un mēs pamodīsimies, iededzot apslēpto Dievišķību, pasaule būs vienota. Tādēļ katram sirds jāpiepilda ar mīlestību.

Cilvēka dzīvei jābūt mīlestības vadītai. Ja jums ir šī mīlestība, nekas nav neiespējams. Ar mīlestības palīdzību jūs varat iegūt visa veida labklājību. Mīlestībai nav formas. Tā nav definējama, to nevar aprakstīt. Jūs mīlestību varat tikai piedzīvot. Dzīvojot ar mīlestību, naidam neatradīsies vieta. Kur ir mīlestība, nav skaudības, jo ļauni darbi, ļaunas domas, ļaunas jūtas tad netiek lolotas, ja tas notiek, mīlestība aizbēg prom.”

Mīlestība nevar atrasties līdzās negatīviem stresiem, piemēram, dusmām, kaunam, greizsirdībai, skopumam un citiem stresiem, kurus Sai Baba sauc par iekšējiem ienaidniekiem. Tikai vēlāk es sapratu, ka gadījums ar veikala apsargu man bija nepieciešams, lai es pārliecinātos, cik ātri mīlestība aizbēg, ja cilvēkā ienāk negatīvais stress.

Mīlestība ir dabisks Dvēseles stāvoklis, citas emocijas nav neatņemamas tās sastāvdaļas. Kad jūs kādam cilvēkam sūtāt spontānu mīlestības vilni, jūs noteikti aizskarat vienu vai otru stīgu viņa Dvēselē. Kad jūs pastāvīgi izstarojat mīlestību, tad tā lēnām sāk attīrīt jūsu apkārtni, drīzumā nevēlamās īpašības izzūd, sāk spīdēt labdarības saule. Mīlestība ir vienīgā alķīmija, vienīgās zāles un visu problēmu risinājums. Tas ir vienīgais ierocis, ar kura palīdzību var uzvarēt graujošas tendences. Uz naidu nedrīkst atbildēt ar naidu. Uz naidu jāatbild ar mīlestību.”

Bieži cilvēki jautā, vai tiešām jāpagriež otrs vaigs sitienam, kad tev sit? Nē, vaiga pagriešana sitienam nav mīlestība. Ja kāds pret jums ir naidīgs, tad domās piedodiet viņam viņa dusmas un sūtiet mīlestību. Jūs redzēsiet, ka cilvēks lēnām nomierināsies. Ja jūs domās kalsiet atriebības plānus, tad nebrīnieties, ka otrs cilvēks pret jums kļūst vardarbīgs. Daži min piemērus par Tibetas mūkiem, kuri izcieta milzīgas mocības brīdī, kad Ķīna atņēma Tibetai tās zemi. Tie Tibetas mūki, kuri prata piedot un mīlēt, sāpes neizjuta. Jā, viņus spīdzināja, bet viņi nejuta sāpes. Ar savu ticību viņi pierādīja, ka viņiem neviens neko nevar izdarīt, ka mīlestība ir stiprāka par naidu.Tāpēc pašlaik ir ļoti svarīgi, lai katrs izprastu mīlestības būtību, lai vienmēr – veiksmēs un neveiksmēs – cilvēka rīcību vadītu mīlestība.

Mīlestības trūkumu īpaši izjūt bērni. Pieaugot viņi paši neprot mīlēt un par savas dzīves jēgu uzskata baudas, tomēr jūt, ka viņiem vēl kaut kā pietrūkst. Tad viņi ķeras pie alkohola vai narkotikām, jo tās aizstāj meklēto. Ko patiesībā viņi meklē? Mīlestību.

Kā iegūt mīlestību?

Daudzi cilvēki, uzdod jautājumu, kā var iemācīties mīlēt, kā var panākt, ka tevi mīl? Ir jāatbrīvo savas bailes „mani nemīl” un nesavtīgi jādod mīlestība otram. Ja cilvēks praksē apgūst Dievišķo došanas-ņemšanas likumu, tad viņam šādi jautājumi vairs nerodas.
Sai Baba uz jautājumu, kā iegūt mīlestību atbild: „To nevar iegūt ar meditāciju vai grēku nožēlošanu. Tāpat to nevar iegūt, lasot svētos rakstus. Dievs nemājo Vēdās, ne eposos, ne meditācijā, ne grēku nožēlošanā. Dievs mājo katra sirdī. Tādēļ mums savs prāts jāvērš uz sirdi. Mums ir jāatver sava sirds, bet jāaizver mute. Tikai tad mēs varam piedzīvot svētlaimes stāvokli. Ja jūs esat mīlestības iemiesojumi, kā gan tas nākas, ka jūs vēlaties mīlestību iegūt? Kā gan tas nākas, ka gribat to iegūt savā īpašumā? Lai nopelnītu šo mīlestību, daži nododas meditācijai vai grēksūdzēm. Viņi lasa dažādus tekstus. Viņi lasa tos atkārtoti. Viņi rotājas ar apgūto, bet nenonāk līdz sākotnējās radīšanas būtībai. Zināšanas ir kā rotājums. Svēto tekstu lasīšana ir kā dārgakmens. Tie dod ārējo skaistumu, bet ne iekšējo. Iekšējs svētlaimes stāvoklis ir iespējams tikai, ejot mīlestības ceļu.

Mīlestība ir kā talants, to nedrīkst izniekot. Mīlestība jāizmanto pareizi. Piepildiet ar to savu sirdi. Dalieties tajā. Tā ir mīlestības būtība. Mīlestībai jābūt klāt sociālajos, ētiskajos, garīgajos, zinātniskajos un tehnoloģiskajos dzīves aspektos. Tādēļ mīlestība ir jūsu sirdīs. Mīlestība ir katrā atomā, un šajā atomā ir Visuma būtība. Bez šī atoma nekam nav jēgas. Tādēļ Dievišķā mīlestība izpaužas kā atoma princips. Mīlestība ir neredzama, iedzimta jūsos, un tā nav jāmeklē ārpusē.

Vislielākā uzmanība jums jāpievērš tam, lai katrs iegūtu mīlestības atslēgu, ar kuru atslēgt durvis uz sirdi. Lai iegūtu mīlestības atslēgu, jums vajadzīga vienotība. Neienīstiet nevienu. Jūs nedrīkstat būt nelabvēlīgi ne pret vienu. Piepildiet savu sirdi ar mīlestību. Labprātīgi dodiet to citiem. Mīlestība ir Dievs. Dzīvojiet mīlestībā. Dievs nav nekas cits kā mīlestība. Pastāv dažādu veidu mīlestības: mīlestība pret ģimeni, mīlestība pret naudu. Taču mīlestība pret Dievu – tā ir uzticība. Piemēram, glāzi ūdens katrā valodā sauc citādi, tomēr ūdens paliek ūdens. Mēs ar dažādiem vārdiem nosaucam mīlestību pret bērniem, sievu, mantām. Mīlestību pret Dievu sauc par uzticību. Taču tā ir viena un tā pati mīlestība. Mīlestība ir pats svarīgākais, kas jums sevī jāattīsta. Ja jūs sevī attīstīsiet mīlestību, jums nevajadzēs neko citu attīstīt.”
Mums pašiem sevī ir jāattīsta mīlestība, jāatver sirdis, bet kā to izdarīt?

Kā attīstīt mīlestību?

Sai Baba māca: „Kā var sevī attīstīt mīlestību? Piemēram, jums ir skaista kleita, kuru jūs mīlat, jo tā pieder jums. Tad, kad kleita bija veikalā, vai jūs to mīlējāt? Bet tagad tā ir jūsu un jūs sakāt: „Mana kleita”. Jūs to nemīlējāt, kad tā atradās veikalā, bet mīlat to tagad, tāpēc, ka uzskatāt to par savu. Tieši tāpat, kad jūs sajutīsiet: Dievs ir „mans”, jūs to iemīlēsiet.

Lai sevī attīstītu mīlestību, nav jācenšas darīt 10 dažādus darbus vienlaicīgi. Izdariet vienu darbu kārtīgi, ar to pietiks. Piemēram, ja jums gribas dzert, jums nav jāizdzer visa pudele, pietiks ar vienu glāzi ūdens. Nevajag ķerties klāt visam pēc kārtas, pārbaudot to praksē. Izvēlieties kaut ko vienu. Piemēram, jums ir sērkociņu kastīte ar 60 sērkociņiem. Lai iedegtu uguni, jums nepieciešams tikai viens sērkociņš.” Tātad, ja mēs sapratīsim un atzīsim sevī Dievu, mēs spēsim uz visu paraudzīties ar pavisam citām acīm, jo mēs sapratīsim, ka ne tikai manī ir Dievs, bet tas ir arī citās dzīvās radībās, tieši tāpēc es varu mīlēt šīs dzīvās radības. Iemīlot sevi, jūs iemīlēsiet arī citus. Galvenais ir atcerēties, ka mīlestība dod un piedod, bet egoisms ņem un aizmirst. Ja jūs nebūsiet egoisti, tad jūs spēsiet mīlēt gan sevi, gan citus. Mīlestība ir paplašināšanās, bet egoisms – sašaurināšanās.

Jūs dzīvosiet mīlestībā, ja sapratīsiet, ka jūs paši un viss, kas jums apkārt, ir Dieva radītas daļiņas, kuras arī ir mīlestības iemiesojums. Atcerieties, ka Dievs ir mīlestība un mīlestība ir Dievs. Ja jūs visu uztversiet ar mīlestību, tad jūs sajutīsiet, ka apkārt ir tikai mīlestība. Viss sliktais, kas stāsies jūsu ceļā, arī ir paredzēts jums, lai jūs kļūtu gudrāki. Tāpēc arī sliktais ir jāuztver ar mīlestību. Jums ir jāpaplašina sava mīlestība, iemīlot arī to, ko līdz šim neesat pratuši mīlēt.
Sai Baba māca: „Patmīlība pieņem un aizmirst, mīlestība dod un piedod. Citiem vārdiem – mīlestība dzīvo no dāsnuma un piedošanas, patmīlība – no iegūšanas un nepateicības. Mīlestība ir paplašināšanās, tā nav šaurība, tas nav egoisms, tā nav īpašnieka domāšana. Cilvēkam nav jāgaida, kamēr Dievs viņu aizstāvēs. Viņam ir doti pietiekami lieli spēki, lai to izdarītu pats. Sāciet dienu ar mīlestību. Pavadiet dienu ar mīlestību. Piepildiet dienu ar mīlestību. Beidziet dienu ar mīlestību. Tas ir ceļš pie Dieva. Valkā mīlestības brilles, tad tu visur redzēsi mīlestību. Tad tu aptversi mīlestību – Dieva būtību.”
 

Patiesa mīlestība ir pārākā par vārdiem. Vārdi „es tevi mīlu” nav tik spēcīgi kā patiesas mīlestības jūtas. Ja jūs mīlēsiet no visas sirds un piedosiet pāridarītājiem, jūs redzēsiet, kā cilvēki, kuri jums ir līdzās, mainās uz labo pusi, jūs sajutīsiet mīlestību. Atcerieties, ka Piedošana ir vienīgais atbrīvojošais spēks Visumā, bet Mīlestība ir visspēcīgākais spēks Visumā. Mīlestība un Piedošana iet līdzās. Kad būsiet piedevuši, sajutīsiet mīlestību, jo piedošana būs no jums atbrīvojusi negatīvos stresus, piemēram, dusmas, naidu, skaudību, no kuriem mīlestība bēg. No rīta pamostoties, pasakiet Dievam paldies, ka jums ir dota vēl viena diena, lai garīgi attīstītos, lai atbrīvotu slikto, lai piepildītu savu sirdi ar mīlestību un galvenais, lai ar to dalītos ar pārējām Dieva daļiņām. Mīliet, tad arī jūs tiksiet mīlēti!

Materiāla sagatavošanai izmantota Elvitas Rudzātes grāmata “Dievišķās pasaules izzināšana sirdsmieram. Šri Satja Sai Babas Dievišķo gudrību atspulgs” (izdevējs Sokrata tautskola, 2010