Mīlestība starp viendzimuma partneriem 22.05.2014

Mūsdienu sabiedrībā valda atšķirīgi uzskati par viendzimuma attiecībām. Daļa sabiedrības to uzskata par grēku, daļa izturas pret šo jautājumu neitrāli vai pat vienaldzīgi, daļa atbalsta viendzimuma attiecības. Kāpēc pastāv mīlestība starp viendzimuma partneriem un vai patiesībā tā ir mīlestība? Patiesībā tā ir seksuālo vēlmju apmierināšana jeb pieķeršanās objektam, kas nav mīlestība. Tā ir tikai mīlestības ilūzija. Ja mēs atceramies mīlestības jēdzienu, ka mums ir jāmīl katra būtne uz šīs pasaules, tad tas nozīmē, ka mums ir jāmīl gan vīrieši, gan sievietes un, protams, arī citas dzīvas būtnes (zeme, augi, dzīvnieki u.tml.), bet tā nav seksuālo vēlmju apmierināšana. Piemēram, jūs mīlat savu kaķi. Ja es jums pajautāšu, kā jūs mīlat savu kaķi, jums būs grūti aprakstīt savas jūtas, bet jums taču nav intīmu attiecību ar savu kaķi, vai ne? Protams, tā arī ir tikai pieķeršanās kaķim un nav patiesa mīlestība, bet es šo piemēru izvēlējos tikai tāpēc, lai jūs saprastu, ka intīmas attiecības var arī nebūt ar to objektu, kuru mēs mīlam.

Kāpēc daļa vīriešu un sieviešu vēlas intīmas attiecības ar sava dzimuma partneri? Mūsdienās iemesli ir vairāki. Ja sieviete savā ģimenē ir redzējusi vardarbību no tēva puses, tēvs ir bijis auksts pret māti vai tēvs māti ir ļoti pazemojis, tad sievietē kopš bērnības veidojas bailes no vīriešiem un viņa labāk jūtas sieviešu sabiedrībā. Tā kā mūsdienu cilvēks vēl nav tik augstu garīgi attīstījies, lai neizjustu seksuālās dziņas, arī sievietei, kurai ir bailes no vīriešiem, sasniedzot noteiktu vecumu, rodas seksuālās dziņas, un viņa tās mēģina apmierināt pie sava dzimuma partnerēm, jo viņa no tām nebaidās. Ja vīrieša ģimenē valdījusi māte, un viņa ir bijusi skarba pret tēvu un dēlu, tad dēlam var izveidoties bailes no sievietēm. Šāds vīrietis labāk jūtas vīriešu sabiedrībā un, sasniedzot vecumu, kad aktivizējas seksuālās dziņas, vīrietis var meklēt sava dzimuma partneri.

Skatoties uz šo problēmu no garīgās puses, es varu teikt, ka šiem cilvēkiem Gars ir izvēlējies ļoti smagu mācību stundu – izprast, ka abi dzimumi ir līdzvērtīgi, nenosodīt pretējo dzimumu un saprast, ka NEDRĪKST PĀRKĀPT DIEVIŠĶO POLARITĀTES LIKUMU, kurš nosaka, ka pievelkas pretējās puses, jo tikai tad uz Zemes būs evolūcija. Ja ģimenes veidos viena dzimuma partneri, tad evolūcija apstājas un sabiedrība degradējas. Tas arī ir galvenais iemesls kāpēc reliģijas un garīgās mācības ir PRET VIENDZIMUMA ATTIECĪBĀM, jo viņi zina, ka tas ir cilvēces strupceļš un nav jāgaida ilgs laiks līdz Zemes bojāejai. Pagaidām mēs vēl maz apzināmies degradācijas sekas, jo atrodam savos prātos citus cēloņus un vainīgos, tāpēc cilvēki netic garīgajiem līderiem, kuri pauž skaļi savu viedokli un brīdina par briesmu tuvošanos.

Mediķi uzskata, ka tieksme pēc sava dzimuma partnera var būt iedzimta. Es šim viedoklim varu piekrist daļēji, jo mēs ar savām domām paši varam izmainīt savas šūnas un ģenētiku. Ja meitene no bērnības ir sākusi ienīst vīriešus, tad viņa ar savām domām var izmainīt savas šūnas, kuras vēlāk ārsti var skaidrot kā iedzimtību. Patiesībā ar iedzimtību tam nav nekāda sakara, tomēr es pieļauju gadījumus, kad bērnam jau piedzimstot var konstatēt homoseksuālismu. Šādos gadījumos tā ir karma, kas nāk no iepriekšējās dzīves, bet, kā mēs zinām, karma mums ir dota tāpēc, lai mēs to apgūtu. Ja sieviete iepriekšējā dzīvē ir ļoti nosodījusi sievietes likteni, uzskatot, ka tikai vīrieši var dzīvot labi, tad nākamajā dzīvē viņa vēlreiz piedzimst par sievieti, bet tā kā, lai izprastu pretējo dzimumu, mēs dzimumus mainām no dzīves uz dzīvi (tas neattiecas uz augsti garīgi attīstītiem cilvēkiem, viņi pārdzimstot dzimumu nemaina), tad šajā dzīvē šāda sieviete būs ļoti vīrišķīga un var būt lesbiete, kam ir vīrišķā loma. Šīs sievietes Gars vēlas, lai viņa izprastu: 1) dzimumu lomas, nenosodot nevienu no tām; 2) ka skaisti ir būt gan par sievieti, gan par vīrieti; 3) ka neviens dzimums nav pārāks par otru dzimumu; 4) ka nedrīkst nosodīt nevienu dzimumu – ne savu, ne arī pretējo. Sieviešu Gars, kuras šajā dzīvē ir cietušas no tēva vai citu vīriešu vardarbības, šajā dzīvē vēlas izprast, ka nedrīkst nosodīt pretējo dzimumu, uzskatot, ka savs dzimums ir pārāks par pretējo dzimumu. Tieši tāpat tas ir vīriešiem. Ja vīrietis iepriekšējā dzīvē ir ļoti nosodījis vīrieša likteni, uzskatot, ka tikai sievietes var dzīvot labi, tad nākamajā dzīvē viņš vēlreiz piedzimst par vīrieti, un šajā dzīvē šāds vīrietis būs ļoti sievišķīgs, var būt homoseksuāls vīrietis, kam ir sievišķā loma. Šī vīrieša Gars vēlas, lai viņš izprastu: 1) dzimumu lomas, nenosodot nevienu no tām; 2) ka skaisti ir būt gan par sievieti, gan par vīrieti; 3) ka neviens dzimums nav pārāks par otru dzimumu; 4) ka nedrīkst nosodīt nevienu dzimumu – ne savu, ne arī pretējo.

Klausītāji lekcijās man ir jautājuši, vai es atzīstu dzimuma maiņas operācijas? Nē, es neatbalstu, jo, veicot šo operāciju, cilvēka Gars neapgūst savu mācību stundu, un viņam nāksies to apgūt nākamajā dzīvē.

Patiess gadījums

Man palīdzību lūdza jauna sieviete, kura bija lesbiete. Šai sievietei bija attiecības ar citu sievieti, kura teica, ka patiesībā esot vīrietis, kas veicis dzimuma maiņas operāciju. Sieviete nezināja, vai draudzene stāsta patiesību, jo nekas neliecināja, ka viņa ir bijusi vīrietis. Es arī to nevarēju ne apstiprināt, ne noliegt, bet man radās jautājums sievietei, vai tas, ka viņas draudzene patiesībā ir vīrietis, viņu satuvināja ar partneri? Sieviete to apstiprināja un teica, ka pret citām sievietēm neizjūtot simpātijas.

Šis fakts manī radīja pārdomas. Protams, abas sievietes ir satikušās, lai katra apgūtu savas mācību stundas, tās bija karmiskas attiecības. Iespējams, ja sieviete, kura ir bijusi vīrietis, nebūtu veikusi dzimuma maiņas operāciju, tāpat būtu satikusi šo sievieti, un starp viņiem būtu izveidojušās attiecības kā starp vīrieti un sievieti, bet varbūt tā nenotiktu, es to nezinu. Lai nu kā, mums katram ir jāiemācās iemīlēt savu ķermeni tādu, kāds tas ir, tā ir ļoti grūta mācību stunda. Kāpēc mūsdienās medicīnā radusies plastiskā ķirurģija? Dievišķajā plānā plastiskā ķirurģija tika radīta, lai palīdzētu cilvēkiem atgūt savu izskatu pēc nelaimes gadījumiem, piemēram, apdegumiem u.tml., bet mūsdienās plastisko ķirurģiju nesaprātīgi izmanto tie cilvēki, kuri nevēlas apgūt savu mācību stundu – iemīlēt sevi tādu, kāds esi. Dažkārt ar cilvēkiem notiek nelaimes gadījums, kad pat plastiskā ķirurģija nespēj palīdzēt, tas nozīmē, ka cilvēka Gars šo mācību stundu ļoti grib apgūt tieši šīs dzīves laikā. 

Atgriežoties pie viendzimuma attiecībām, es visiem homoseksuāļiem un lesbietēm iesaku padomāt par savu turpmāko dzīvi un mācību stundām, kuras ir jāapgūst šīs dzīves laikā. Nav neiespējami mainīt seksuālo orientāciju, bet tas ir jāvēlas pašam cilvēkam. Tas ir līdzīgi kā alkoholiķim, kurš nevar atbrīvoties no savas atkarības, ja pats to nevēlas.

Kā atbrīvoties no intīmās tieksmes pret savu dzimumu? Ja jūsu problēmas cēlonis ir māte vai tēvs, tad no sirds jāpiedod saviem vecākiem, ka viņi ar savu uzvedību radīja jūsos nepareizu priekšstatu par dzimumu lomām. Pēc tam jāpiedod visiem citiem cilvēkiem, kas nodarījuši jums pāri un šo nepareizo priekšstatu tikai pastiprināja. Ja jūsu problēmas cēlonis ir izvarošana vai pavešana, tad jums ir jāpiedod tam cilvēkam vai cilvēkiem, kuri jūs izvaroja vai paveda, jo viņi veica savu karmisko uzdevumu. Tā ir karma, ja kāds tevi izvaro vai paved. Tikai patiesa, no sirds veikta piedošana var jūs glābt. Svarīgi ir lasīt garīgās attīstības grāmatas, apmeklēt garīgās attīstības lekcijas, bet galvenais – gūtās zināšanas pielietot praksē. Tad ar laiku jūs sapratīsiet, kas ir seksuālās dziņas, kas ir mīlestība, kas ir pieķeršanās, ka noteiktā garīgās attīstības līmenī jūsos abi dzimumi saplūdīs kopā, veidojot vienu veselumu, bet tas ir ļoti augsts garīgās attīstības līmenis, un mums līdz šim līmenim ir ejams ļoti tāls ceļš.

Autore: Elvita Rudzāte