Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Mutes dobuma slimību cēloņi 15.09.2012

Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”

Mutes dobuma slimības:

  • Gingivīts (gingivitis), smaganu iekaisums;
  • Stomatīts (stomatitis), mutes dobuma gļotādas iekaisums;
  • Glosīts (glositis), mēles iekaisums;
  • Mutes kaktiņu iekaisums, kas var skart arī lūpas, apgrūtinot mutes atvēršanu ēdiena uzņemšanai.

Iekaisums parasti izpaužas:

  • smaganas pie zobu pamatnes kļūst pietūkušas, spīdīgas, mīkstas, viegli ievainojamas;
  • iekaisušās smaganas bieži asiņo, sevišķi, tīrot zobus ar zobu birsti.

 Gingivīts medicīnas skatījumā

Gingivīts ir smaganu iekaisums, kas rodas mīkstā aplikuma vai zobakmens mīkstā aplikuma rezultātā. Galvenie slimības simptomi ir sarkanas, pietūkušas, asiņojošas smaganas,ne tikai tīrot zobus ar zobu birsti vai zobu diegu, bet arī, piemēram, kožot ābolā. Gingivīts var izveidoties dažu dienu laikā, ja cilvēks neievēro mutes dobuma higiēnu (netīra zobus).

Gingivīta skaidrojums no garīgās puses

Biežāk mutes gļotādas kaites ir sapampumi. Sapampums vienmēr nozīmē skumjas. Skumjas ir bezspēcīgs naids, bet, jo lielāka ir cilvēka pazemība, jo mazāk viņš skumjās atpazīst naidu. Smaganu sapampums ir skumjas par to, ka skumstošajam netika pateikts, ka viņš skumst. Ja viņu ir apbēdinājis kāds konkrēts sīkums, sapampusi var būt tikai viena zoba smagana, bet, ja viņu skumdina it viss, tad visas smaganas ir sapampušas. Ja rodas vēlme apbēdinātāju nedaudz apbēdināt, tas nozīmē – atbildēt ar to pašu, kas pati par sevi ir atriebība, smaganas sāk asiņot.  

Stomatīts medicīnas skatījumā

Stomatīts ir mutes gļotādas iekaisums. Šīs slimības simptomi visbiežāk ir sāpīga, sarkana, pietūkusīi mutes dobuma gļotāda, var būt arī baltie aplikumi, smaganu asiņošana. Kā slimības cēloni var minēt antibiotiku lietošanu, stresu, dažādas baktērijas un sēnītes.

Stomatīts no garīgās puses

Viena no biežākajām mutes gļotādas slimībām ir aftozes stomatīts. Aftas ir nemanāmai pūtīšu stadijai sekojošas ļoti sāpīgas mutes gļotādas čūlas, kuru izraisītājs ir vīruss. Vīrusu slimības rodas no sevis vainošanas, bet bakteriālās slimības rodas no citu vainošanas. Tātad afta rodas tad, ja cilvēks, kurš necieš melus, tos dzirdot klusē, bet uzskata to par kaunu. Kaunēšanās no savas uzvedības, nožēla, vērtēšana arī ir sevis vainošana. Cilvēkam, kurā mīt liels iekšējs protests pret zemiskiem meliem un kurš atzīst savu vājumu, ir daudz aftu vienlaikus. Cilvēkam, kurā mīt dedzinošs naids gan pret meliem, gan pret sevi tāpēc, ka viņš nav spējīgs melotājam pateikt taisnību tieši acīs, rodas plaša aftoze ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, kuras radīto sāpju dēļ nav iespējams ne ēst, ne dzert.

Par mazu bērnu mutes aftu iemeslu bieži tiek uzskatīta sēnīte. Sēnīte nozīmē iznīkšanu sarūgtinājuma par dzīvi dēļ. Bailēs dzīvojošs vecāks noteikti mazākā vai lielākā mērā ir dzīvē vīlies cilvēks. Tā kā viņš ir padarījis sevi nejūtīgu, tad viņa paša gļotādas nereaģē vairs uz katru sīkumu. Bērns, kurš vecākiem vēl labu, uzņemas slimības. Sēnīte neļauj jau tā sāpīgajai aftai izveseļoties. Jo stiprākas ir bērna sāpes, jo lielāks ir vecāka, bieži tieši mātes, sarūgtinājums par dzīvi.

Uz mutes gļotādas rodas aftas, ja cilvēks nevēlas izrādīt savu naidu. Uz lūpām un sejas aftas rodas, ja cilvēks vēlas parādīt savu naidu. Tā ir vēlme izrādīt savu godīgumu, taisnīgumu un cīņu ar netaisnību kā pozitīvo sevī.

Mutes kaktiņu iekaisums medicīnas skatījumā

To izraisa streptokoki vai patogēnās sēnes, dažreiz to izraisa B grupas vitamīnu trūkums organismā.

Mutes kaktiņu iekaisums no garīgās puses

Cilvēks jūtas sarūgtināts par neizdevušos dzīvi un vaino citus savās neveiksmēs.

Mēle medicīnas skatījumā

Mēle (latīņu: lingua) ir mīksts muskulis mutes iekšpusē. Mēle ļauj sajust ēdiena garšu, jo to klāj garšas kārpiņas. Mēle arīdzan ir ļoti elastīga, kas ļauj ne tikai ēst, bet cilvēkiem arī runāt. Mēle ir jutīga, jo tai ir daudz nervu, kas nodrošina tās kustību. Tā ir stiprākais muskulis cilvēka ķermenī.

Mēles sāpes nav pastāvīga slimība. Parasti tās ir mēles iekaisuma (glosīta), anēmijas (B12 vitamīna vai dzelzs deficīta anēmija), cukura diabēta, psihisku slimību, kā arī alerģijas pazīmes, kas izpaužas kā mēles dedzināšana, durstīšana, sūrstēšana, mēles tūska, pārmaiņas garšas kārpiņās un mēles aplikums.

Mēles vēzis parasti lokalizējas uz mēles malām, mēles mugurpuses, reti mēles saknē. Rodas sastrutojums, neirītiskas sāpes, pastiprināta siekalu izdalīšanās.

Mēle no garīgās puses

Mēle simbolizē izvēli, . Mēle ir sajūtu orgāns, kas palīdz Dvēselei labāk izprast dzīvi un izvēlēties, kā dzīvot tālāk. Kad mēs ieliekam mutē ēdienu, mūsu mēle ir tā, kas izvēlas, vai tālāk ēdienu sagremot vai izspļaut. Dzīvē tas nozīmē, ka, pirms mēs sākam īstenot plānu, mēs vienmēr izvēlamies, vai to darīt vai nedarīt. Lai mēle būtu vesela, mums ir jāpieņem sava dzīve Dvēseles iekšienē tāda, kāda tā ir. Kad mēs dusmojamies uz dzīvi vai saviem plāniem, tad aiz dusmām, ka nespējam neko prātīgu izdomāt, ar zobiem nejauši varam ievainot mēli, kas var radīt mēles iekaisumu (glosītu), bet ja mūsu dusmas pieaugs līdz naidam, tad var izveidoties mēles vēzis.

Ēdiena garša simboliski no garīgās puses nozīmē prieku dzīvot jeb dzīves garšu. Kas nejūt prieku dzīvot, tas var pat nejust ēdiena garšu. Ēdiena garšu nejūt arī tas, kurš novērtē vienīgi gala rezultātu un steigā norij ēdienu.

Garšas jušana cieš, ja bērna dabīgā skaistuma izjūta tiek nopelta, saucot to par neglītu, nepiedienīgu, prastu, bezgaumīgu. Piemēram, bērns ir, viņaprāt, skaisti saģērbies, bet vecāki sāk viņu kaunināt par viņa apģērbu. Tā var rīkoties tikai vecāks, kura garšas sajūta ir traucēta, t.i., tikai bezgaumīgs pieaugušais, kuram ir garšas traucējumi, var kādu nosaukt par bezgaumīgu. Otra cilvēka nomelnotājs saskata otrā savus paša netīrumus. Gaume būtībā ir garša.. Tas, kurš uzskata sevi par bezgaumīgu lauķi, kaunas vērt vaļā muti. Jo vairāk vajadzīgā paliek neizteikts, jo lielāki jutīguma traucējumi cilvēkam rodas, un cilvēks nemaz nejūt, kad uz mēles vai mutē rodas slimība. Tam, kuram ir kauns par to, ka viņš ar savu mēli ir galīgi sabeidzis dzīvi, rodas mēles vēzis.

Ja vecāki sevi uzskata par pārāk prastiem, kā dēļ viņiem ir problēmas ar sevis, bērnu un mājas padarīšanu par gaumīgu un modernu, tad uz bērna mēles rodas sēnīte.

Tiem cilvēkiem, kuriem ir problēmas sajust ēdiena grašu, es tikai varu ieteikt sākt iet garīgo ceļu, lai izprastu un novērtētu dzīves skaistumu. Izprotot savu un citu problēmu cēloņus un apgūstot to novēršanas garīgo praksi, cilvēks atklās jaunu, interesantu pasauli un sāks sajust ēdiena garšu.

Autore: Elvita Rudzāte