Mutes dobuma slimību cēloņi 15.09.2012

Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”

Mutes dobuma slimības:

• Gingivīts (gingivitis), smaganu iekaisums;
• Stomatīts (stomatitis), mutes dobuma gļotādas iekaisums;
• Glosīts (glositis), mēles iekaisums;
• Mutes kaktiņu iekaisums, kas var skart arī lūpas, apgrūtinot mutes atvēršanu ēdiena uzņemšanai.

Iekaisums parasti izpaužas:

• smaganas pie zobu pamatnes kļūst pietūkušas, spīdīgas, mīkstas, viegli ievainojamas;
• iekaisušās smaganas bieži asiņo, sevišķi, tīrot zobus ar zobu birsti.

 Gingivīts medicīnas skatījumā

Gingivīts ir smaganu iekaisums, kas rodas mīkstā aplikuma vai zobakmens mīkstā aplikuma rezultātā. Galvenie slimības simptomi ir sarkanas, pietūkušas, asiņojošas smaganas,ne tikai tīrot zobus ar zobu birsti vai zobu diegu, bet arī, piemēram, kožot ābolā. Gingivīts var izveidoties dažu dienu laikā, ja cilvēks neievēro mutes dobuma higiēnu (netīra zobus).

Gingivīta skaidrojums no garīgās puses

Biežāk mutes gļotādas kaites ir sapampumi. Sapampums vienmēr nozīmē skumjas. Skumjas ir bezspēcīgs naids, bet, jo lielāka ir cilvēka pazemība, jo mazāk viņš skumjās atpazīst naidu. Smaganu sapampums ir skumjas par to, ka skumstošajam netika pateikts, ka viņš skumst. Ja viņu ir apbēdinājis kāds konkrēts sīkums, sapampusi var būt tikai viena zoba smagana, bet, ja viņu skumdina it viss, tad visas smaganas ir sapampušas. Ja rodas vēlme apbēdinātāju nedaudz apbēdināt, tas nozīmē – atbildēt ar to pašu, kas pati par sevi ir atriebība, smaganas sāk asiņot.  

Stomatīts medicīnas skatījumā

Stomatīts ir mutes gļotādas iekaisums. Šīs slimības simptomi visbiežāk ir sāpīga, sarkana, pietūkusīi mutes dobuma gļotāda, var būt arī baltie aplikumi, smaganu asiņošana. Kā slimības cēloni var minēt antibiotiku lietošanu, stresu, dažādas baktērijas un sēnītes.

Stomatīts no garīgās puses

Viena no biežākajām mutes gļotādas slimībām ir aftozes stomatīts. Aftas ir nemanāmai pūtīšu stadijai sekojošas ļoti sāpīgas mutes gļotādas čūlas, kuru izraisītājs ir vīruss. Vīrusu slimības rodas no sevis vainošanas, bet bakteriālās slimības rodas no citu vainošanas. Tātad afta rodas tad, ja cilvēks, kurš necieš melus, tos dzirdot klusē, bet uzskata to par kaunu. Kaunēšanās no savas uzvedības, nožēla, vērtēšana arī ir sevis vainošana. Cilvēkam, kurā mīt liels iekšējs protests pret zemiskiem meliem un kurš atzīst savu vājumu, ir daudz aftu vienlaikus. Cilvēkam, kurā mīt dedzinošs naids gan pret meliem, gan pret sevi tāpēc, ka viņš nav spējīgs melotājam pateikt taisnību tieši acīs, rodas plaša aftoze ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, kuras radīto sāpju dēļ nav iespējams ne ēst, ne dzert.

Par mazu bērnu mutes aftu iemeslu bieži tiek uzskatīta sēnīte. Sēnīte nozīmē iznīkšanu sarūgtinājuma par dzīvi dēļ. Bailēs dzīvojošs vecāks noteikti mazākā vai lielākā mērā ir dzīvē vīlies cilvēks. Tā kā viņš ir padarījis sevi nejūtīgu, tad viņa paša gļotādas nereaģē vairs uz katru sīkumu. Bērns, kurš vecākiem vēl labu, uzņemas slimības. Sēnīte neļauj jau tā sāpīgajai aftai izveseļoties. Jo stiprākas ir bērna sāpes, jo lielāks ir vecāka, bieži tieši mātes, sarūgtinājums par dzīvi.

Uz mutes gļotādas rodas aftas, ja cilvēks nevēlas izrādīt savu naidu. Uz lūpām un sejas aftas rodas, ja cilvēks vēlas parādīt savu naidu. Tā ir vēlme izrādīt savu godīgumu, taisnīgumu un cīņu ar netaisnību kā pozitīvo sevī.

Mutes kaktiņu iekaisums medicīnas skatījumā

To izraisa streptokoki vai patogēnās sēnes, dažreiz to izraisa B grupas vitamīnu trūkums organismā.

Mutes kaktiņu iekaisums no garīgās puses

Cilvēks jūtas sarūgtināts par neizdevušos dzīvi un vaino citus savās neveiksmēs.

Mēle medicīnas skatījumā

Mēle (latīņu: lingua) ir mīksts muskulis mutes iekšpusē. Mēle ļauj sajust ēdiena garšu, jo to klāj garšas kārpiņas. Mēle arīdzan ir ļoti elastīga, kas ļauj ne tikai ēst, bet cilvēkiem arī runāt. Mēle ir jutīga, jo tai ir daudz nervu, kas nodrošina tās kustību. Tā ir stiprākais muskulis cilvēka ķermenī.

Mēles sāpes nav pastāvīga slimība. Parasti tās ir mēles iekaisuma (glosīta), anēmijas (B12 vitamīna vai dzelzs deficīta anēmija), cukura diabēta, psihisku slimību, kā arī alerģijas pazīmes, kas izpaužas kā mēles dedzināšana, durstīšana, sūrstēšana, mēles tūska, pārmaiņas garšas kārpiņās un mēles aplikums.

Mēles vēzis parasti lokalizējas uz mēles malām, mēles mugurpuses, reti mēles saknē. Rodas sastrutojums, neirītiskas sāpes, pastiprināta siekalu izdalīšanās.

Mēle no garīgās puses

Mēle simbolizē izvēli, . Mēle ir sajūtu orgāns, kas palīdz Dvēselei labāk izprast dzīvi un izvēlēties, kā dzīvot tālāk. Kad mēs ieliekam mutē ēdienu, mūsu mēle ir tā, kas izvēlas, vai tālāk ēdienu sagremot vai izspļaut. Dzīvē tas nozīmē, ka, pirms mēs sākam īstenot plānu, mēs vienmēr izvēlamies, vai to darīt vai nedarīt. Lai mēle būtu vesela, mums ir jāpieņem sava dzīve Dvēseles iekšienē tāda, kāda tā ir. Kad mēs dusmojamies uz dzīvi vai saviem plāniem, tad aiz dusmām, ka nespējam neko prātīgu izdomāt, ar zobiem nejauši varam ievainot mēli, kas var radīt mēles iekaisumu (glosītu), bet ja mūsu dusmas pieaugs līdz naidam, tad var izveidoties mēles vēzis.

Ēdiena garša simboliski no garīgās puses nozīmē prieku dzīvot jeb dzīves garšu. Kas nejūt prieku dzīvot, tas var pat nejust ēdiena garšu. Ēdiena garšu nejūt arī tas, kurš novērtē vienīgi gala rezultātu un steigā norij ēdienu.

Garšas jušana cieš, ja bērna dabīgā skaistuma izjūta tiek nopelta, saucot to par neglītu, nepiedienīgu, prastu, bezgaumīgu. Piemēram, bērns ir, viņaprāt, skaisti saģērbies, bet vecāki sāk viņu kaunināt par viņa apģērbu. Tā var rīkoties tikai vecāks, kura garšas sajūta ir traucēta, t.i., tikai bezgaumīgs pieaugušais, kuram ir garšas traucējumi, var kādu nosaukt par bezgaumīgu. Otra cilvēka nomelnotājs saskata otrā savus paša netīrumus. Gaume būtībā ir garša.. Tas, kurš uzskata sevi par bezgaumīgu lauķi, kaunas vērt vaļā muti. Jo vairāk vajadzīgā paliek neizteikts, jo lielāki jutīguma traucējumi cilvēkam rodas, un cilvēks nemaz nejūt, kad uz mēles vai mutē rodas slimība. Tam, kuram ir kauns par to, ka viņš ar savu mēli ir galīgi sabeidzis dzīvi, rodas mēles vēzis.

Ja vecāki sevi uzskata par pārāk prastiem, kā dēļ viņiem ir problēmas ar sevis, bērnu un mājas padarīšanu par gaumīgu un modernu, tad uz bērna mēles rodas sēnīte.

Tiem cilvēkiem, kuriem ir problēmas sajust ēdiena grašu, es tikai varu ieteikt sākt iet garīgo ceļu, lai izprastu un novērtētu dzīves skaistumu. Izprotot savu un citu problēmu cēloņus un apgūstot to novēršanas garīgo praksi, cilvēks atklās jaunu, interesantu pasauli un sāks sajust ēdiena garšu.

Autore: Elvita Rudzāte