Mūžīgās un laicīgās vērtības 04.07.2023

Katrā cilvēkā ir Dievišķā dzirksts jeb daļiņa no Dieva, ko mēs saucam par sirdsbalsi jeb savu Augstāko Es, kas dod mums padomus kā kurā situācijā rīkoties. Katrā cilvēkā ir sirdsapziņa, kas ir cenzors mūsu rīcībai jeb citiem vārdiem sakot, kas novērtē katru mūsu izvēli un pasaka, ko nedrīkst darīt. Taču mūsu prāts ir tas, kas aizver durvis uz Dievišķumu mūsos, ja cilvēks neiet apzinātu garīgās attīstības ceļu un neizprot atšķirību starp mūžīgām un laicīgām vērtībām.

Prāts vienmēr atradīs argumentus, kāpēc nevajadzētu klausīt sirdsbalstiņu un sirdsapziņu, un pamatā argumenti balstās uz ekonomiskām interesēm un baudām jeb laicīgām vērtībām. Visiem cilvēkiem ir sirdsapziņa, tikai ne visi to dzird vai negrib dzirdēt. Kāpēc? Jo pāri sirdsapziņai valda cilvēka izvēles, kas balstās uz laicīgām vērtībām.

Cilvēki domā, ka šī dzīve ir vienīgā un tāpēc cenšas to dzīvot, nedomājot par sekām, balstoties uz laicīgām vērtībām, kas ir nauda, materiālie labumi, vara, slava, bauda, darbs, karjera utt. Laicīgās vērtības ir pārejošas. Tās nav iespējams saglabāt, tās agrāk vai vēlāk pazūd.

Piemēram, attiecības, kas balstās uz kaisli, var piedzīvot neveiksmi, ja tās nepāraug mīlestībā, jo kaisle nav ilgstoša, tā pazūd, jo tā ir laicīga vērtība, bet īsta mīlestība nekad nepazūd, jo tā ir mūžīga vērtība.

Mūžīgās vērtības ir paliekošas. Mūžīga vērtība ir gudrība. Gudrība tiek ņemta līdzi uz nākamajām dzīvēm, tā nekad nepazūd un to neviens nevar atņemt. Spēja mīlēt un visas citas pozitīvās īpašības tiek ņemtas līdzi uz nākamajām dzīvēm neatkarīgi no tā, kur dzīve turpināsies – uz planētas Zeme, Smalkajā plānā vai citos Visumos.

Garīgā ceļa gājēji zina, ka ir sācies Ūdensvīra laikmets, kas ir Vienotības un Mīlestības laikmets, bet realitātē mēs redzam, ka cilvēku galvenā vērtība ir materiālie labumi un baudas. Tātad Zivs laikmets vēl nav aizgājis. Tāpēc nemierīgi laiki pasaulē būs tik ilgi, kamēr cilvēki izpratīs atšķirību starp laicīgām un mūžīgām vērtībām, sekojot mūžīgām vērtībām.

Nav iespējams ar varu kādu piespiest ticēt Dievam. Neticīgs cilvēks pie Dieva nonāk tikai tad, kad viņam nepieciešama palīdzība un nav neviena, kas viņam varētu palīdzēt. Ja Dievs redz, ka šis cilvēks vēl ir spējīgs mainīties, tad Dievs dod viņam žēlastību un cilvēkam ir iespēja sākt jaunu dzīvi, sākot iet apzinātu garīgās attīstības ceļu. Jo tālāk viņš tiek garīgā attīstības ceļā, jo vairāk mostas viņā atbildības izjūta un viņš labāk sāk sadzirdēt savu sirdsbalstiņu un sirdsapziņu.

Esošā situācija pasaulē ir sekas izglītības sistēmā pieļautai kļūdai – izglītības iestādēs koncentrējas uz bērnu intelekta attīstību, ļoti mazu uzmanību pievēršot audzināšanai un garīguma jeb dzīves izpratnes attīstībai. Pat, ja ģimenē vecāki ir ticīgi, viņiem ir grūti pārliecināt bērnus par Dieva esamību, jo skolās skolotāji to noliedz un mēģina pierādīt, ka viņiem ir taisnība vai ticīgie skolotāji atturas vispār runāt par Dievu aiz bailēm saņemt aizrādījumus no vecākiem vai vadības.

Tāpēc nāca koronavīruss, lai piespiestu cilvēci mainīties. Diemžēl tas nepalīdzēja mainīt cilvēku domāšanu, tāpēc es domāju, ka koronavīruss bija tikai sākums. Tālāk pasaulē nemieru radīja karš Ukrainā, kurš ietekmē visas valstis. Diemžēl arī karš Ukrainā nav spējis izkustināt cilvēku domāšanu, izņemot ukraiņu domāšanu, kas piedzīvo lielas ciešanas. Tas nozīmē, ka pārējai pasaules daļai, īpaši Eiropai jābūt gataviem vēl lielākiem pārbaudījumiem.

Es iesaku nenosodīt tos, kas nesaprot, ko viņi dara. Ja mūs skars šo bezatbildīgo cilvēku pieļauto kļūdu sekas, tad tas būs taisnīgi attiecībā pret mums, jo bez Dieva atļaujas nekas nenotiek. Dzīvē viss notiek absolūti taisnīgi un tā ir laba iespēja dzēst negatīvo enerģiju jeb slikto karmu, kas katram no mums ir uzkrājusies aurā no iepriekšējo dzīvju un šīs dzīves laikā pieļautām kļūdām.

Svarīgākais ir tagad dzīvot pareizi – izdarīt izvēles saskaņā ar Dievišķajiem likumiem jeb savu sirdsapziņu, nožēlot pagātnē pieļautās kļūdas, piedot sev un saviem pāridarītājiem, lūgt piedošanu tiem, kurus esi sāpinājis. Ja tu mainīsies, tad arī cilvēki ap tevi mainīsies un Dievs tevi sargās. Visas pārmaiņas sākas ar indivīdu un nevis ar valdību. Tāpēc nevainosim nevienu mūsu problēmās, bet darīsim katrs to, ko spējam, lai vērstu situāciju uz labu.

Nav vēlams ignorēt laicīgās vērtības, jo arī caur to piedzīvošanas notiek cilvēka garīgā izaugsme. Svarīgi ir apzināties, ka laicīgās vērtības ir pārejošas un tāpēc vairāk savu uzmanību un laiku veltīt mūžīgajām vērtībām. Piemēram, ukraiņi kara laikā ir sapratuši, ka mantu var pazaudēt vienā dienā, bet mīlestība ģimenē saglabājas, pat ja zaudētas mājas.

Apstājies un padomā, kas tavā dzīvē ir mūžīgās vērtības, kas nekad nepazudīs, un pieņem lēmumu, ko tu varētu mainīt savā dzīvē, lai vairotu mūžīgās vērtības?

Autore: Elvita Rudzāte