Viens no mūsu svarīgākajiem uzdevumiem ir iemācīties rīkoties ar naudu. Pret naudu jāiemācās izturēties līdzsvaroti, tā nav jānoliedz. Kas naudu noniecina, tam nāksies dzīvot bez naudas, jo viņš taču to nepieņem. Naudas maģija ir Gara spēka mērs. Kas iemācās pret naudu izturēties pareizi – to pelnīt, pareizi domājot un labi strādājot, tērēt pareizam mērķim, – tas izlabojis slikto un iemantojis labo.
No naudas nedrīkst radīt Dievu, tomēr to nedrīkst arī noliegt. Parasti tiem cilvēkiem, kuri apgalvo, ka nauda ir slikta, nav naudas. Arī naudiņa ir jāmīl. Pie tiem, kuri mīl naudu, naudiņa vienmēr turas. Kuri aizmirst to, ka neesam radīti naudai, bet gan nauda radīta mums, tie pret darbu izturas kā pret iedzīvošanās līdzekli un ir spiesti ciest.
Diemžēl cilvēks dažkārt neprot novērtēt to, kas viņam jau ir dots. Bieži cilvēks to novērtē tikai tad, kad viņam kāds to atņem. Tas attiecas gan uz materiālo pusi, gan uz attiecībām. Būtiski ir nevis iegūt to, ko gribam, bet gan gribēt un novērtēt to, kas mums ir dots. Teiciens “Kaut tikai būtu veselība, pārējo nopirksim” liecina, ka visu nevar nopirkt par naudu. Par naudu nevar nopirkt veselību, mīlestību un patiesu draudzību. Tie, kas domā, ka var, diemžēl kļūdās. Reiz man lekcijās kāda sieviete iebilda, ka par naudu varot nopirkt mīlestību. Es sievietei skaidroju, ka tas, ka bagātam vīrietim ir izdevies iekarot skaistas sievietes sirdi, vēl nenozīmē, ka viņš to ir nopircis par naudu. Arī bagāti cilvēki mēdz būt jauki cilvēki, kurus var iemīlēt cilvēcisko īpašību, nevis naudas dēļ.
Tiem cilvēkiem, kam ir bailes no ekonomiskām problēmām, tiem noteikti tās pāraug ekonomisko un materiālo problēmu nepieņemšanā. Tie cilvēki sāk cīnīties pret materiālo pasauli, kas arī nav pareizi. Mēs nevaram iztikt bez materiālās puses, bet ir nepieciešama pareiza attieksme pret to.
Ja cilvēks nav iemācījies atbrīvot bailes, kas radušās saistībā ar ekonomiskām problēmām, tad viņam radīsies materiāla rakstura problēmas. Kas neatbrīvosies no dusmām uz ekonomiskām problēmām, to šīs problēmas iznīcinās. Tas notiek atbilstoši katra baiļu vai dusmu pakāpei. Piemēram, ja cilvēkam ir bailes zaudēt darbu, un viņš par to turpina uztraukties, tad viņš patiešām zaudēs darbu. Ja cilvēks dusmojas, ka viņam makā nav naudas un ka viņš nevar uzturēt ģimeni, un nesaprot, kur slēpjas patiesais problēmas cēlonis, nesaprot, ka tā ir mācību stunda viņam – jebkurā situācijā meklēt risinājumu un iespēju nopelnīt citādā veidā, – tad šim cilvēkam neradīsies iespēja nopelnīt naudu, līdz beidzot cilvēks no savām dusmām un naida saslims. Varbūt slimība viņu padarīs gudrāku.
Ja jūs gaidāt, ka jūsu ekonomiskās problēmas atrisināsies, vai pieprasāt, lai tās atrisinātu citi, piemēram, valsts, jo viegli uzelpot spēsiet tikai tad, kad viss būs kārtībā, tad jūs maldāties. Šķietamās labklājības periods ātri beigsies, un drīz atkal radīsies problēmas, tikai daudz sarežģītākas.
sending...
