Cēlonis nepatikai pret sevi ir paaugstināts cilvēka prasīgums pašam pret sevi. Ja cilvēks ir izvirzījis sev prasības attiecībā uz izskatu, darba vietu, atalgojuma apmēru, dzīvošanas apstākļiem, bet viņam savu prasīguma līmeni neizdodas apmierināt, tad viņam izveidojas nepatika pret sevi. Patiesībā cilvēkam ir vēlme izpatikt citiem. Prasīguma līmeni parasti ir noteicis nevis cilvēks pats, bet sabiedriskā doma, kuras laukā viņš uzturas.
Kad es biju padsmitniece, pārdzīvoju, ka augumā esmu ļoti gara. Man neviens skolā pāri nedarīja, jo es labi mācījos, apmeklēju mūzikas skolu, ar labiem panākumiem trenējos vieglatlētikā. Tomēr manī bija iekšējie kompleksi, jo zēni man nepievērsa uzmanību kā citām meitenēm. Lai tiktu galā ar saviem kompleksiem, nolēmu savu kompleksu (garo augumu) padarīt par efektu. Meklēju iespējas trenēties basketbolā un mani uzaicināja uz Rīgas Olimpisko rezervju skolu. Biju ļoti laimīga, jo skolā visi jaunieši bija gara auguma un mani kompleksi pazuda. Vēlāk, būdama studente, ievēroju, ka mans garais augums ir mana priekšrocība. Visi man pievērsa uzmanību, jo es biju atšķirīga no citiem. Tagad esmu iemācījusies mīlēt savu augumu tādu, kāds tas ir, jo mans Gars pats izvēlējās šādu augumu, lai es varētu apgūt mācību stundu – mīlēt sevi tādu, kāda esmu.
Es iesaku katram, kurš izjūt nepatiku pret sevi, izprast, kas tieši cilvēkam sevī nepatīk. Ja tas ir vizuālais izskats, tad defektu vienmēr var padarīt par efektu. Es pazīstu vairākas sievietes, kas nebaidās nēsāt mini svārkus un apspīlētas kleitas, lai gan viņām ir liekais svars. Vīrieši kā mušas līp klāt pie šīm sievietēm, jo viņi redz, ka sievietei nav kompleksu, ka sieviete ir brīva un mīl sevi.
Kompleksi cilvēkā rodas no bailēm „mani nemīlēs”, ja es nebūšu tāda, kādi ir citi. Lai atbrīvotos no kompleksiem, ir jāatbrīvo stress – bailes „mani nemīl”. Šis stress parasti rodas bērnībā, arī kompleksi visbiežāk rodas bērnībā.
Tas, ko mēs domājam, ne vienmēr atbilst īstenībai. Ja sieviete zinātu, ka vīrietim nerūp viņas liekais svars, viņa varētu būt daudz mīļāka pret savu vīrieti. Ja vīrietis zinātu, ka sievietei nav pārāk svarīgi, cik viņš pelna, bet ir svarīgs viņš kā cilvēks, tad viņam būtu vieglāk atrast sev tādu nodarbošanos, kas materiāli nav tik labi atalgota, bet ir tuva sirdij.
Lai atbrīvotos no nepatikas pret sevi, ir jāizprot, kāpēc nepatika sākusies, kas tieši sevī nepatīk. Pēc tam jāsaprot mācību stunda, ko situācija grib iemācīt. Piemēram, ja sievietei nepatīk savs deguns, viņa var censties ar plastiskās operācijas palīdzību to uzlabot, bet tādējādi viņa neapgūs mācību stundu. Mācību stunda tiks apgūta tad, ja sieviete iemācīsies mīlēt sevi ar tādu degunu, kāds tas ir. Tātad sievietei ir jāsamazina prasīgums pret sevi un vēlme izpatikt citiem. Gan prasīgums, gan vēlme izpatikt citiem rodas no tā, ka cilvēkā ir bailes „mani nemīl”. Tātad, lai samazinātu prasīgumu pret sevi un atbrīvotos no vēlmes izpatikt citiem, cilvēkam ir jāatbrīvo stress – bailes „mani nemīl”. Ja cilvēks mīlēs sevi, tad arī citi viņu mīlēs. Ja cilvēkam būs kompleksi, citi tos sajutīs, un, tā kā kompleksi izstaro negatīvu enerģiju, negribēs šim cilvēkam tuvoties. Atbrīvojiet savus kompleksus, vai pat padariet tos par efektu. Piemēram, lai gan esmu gara auguma, man ir kurpes arī ar augstiem papēžiem, tas nekas, ka ar vīru esam vienādā augumā.
sending...
