Mūsdienās ļoti daudzas laulības un partnerattiecības tiek šķirtas. Agrāk tā nebija, jo laulība tika uzskatīta par svētu, bet tagad mazākumā būs pāru, kas laulību uzskatīs par svētu. Tāpat bieži gadās, ka viens no partneriem vēlas, bet otrs nevēlas šķirt attiecības, bet ar varu mīļš nekļūsi. Kas tad būtu jāmācās partnerim kuru pamet? Kas jāmācās no neveiksmīgas laulības?
Mācības, kas jāapgūst:
1) nepieķeršanās mācība – partneris man nepieder, viņam ir tiesības uz brīvu izvēli neatkarīgi no tā vai tā ir pareiza vai kļūdaina;
2) nodevības mācība – ja tu esi kādu nodevis, tad arī tevi nodos;
3) pazemības mācība – es pieņemu situāciju tādu kāda tā ir, jo zinu, ka tā attiecībā pret mani ir taisnīga;
4) piedošanas mācība – lai cik partneris mani sāpinājis, es viņam piedodu, jo nezinu cik pats reizes esmu sāpinājis partneri iepriekšējo dzīvju laikā;
5) pateicības mācība – esmu pateicīgs par tiem jaukajiem brīžiem, kas mums kopā bija doti – par bērniem, mīlestību un visu citu jauko, kas kopā piedzīvots;
6) mīlestības mācība – es mīlu tevi bez nosacījumiem un nav svarīgi, kur tu esi un ar ko kopā, tu vienmēr paliksi manā sirdī kā mana mīlestība;
7) atbildības mācība – es uzņemos atbildību par tiem, kurus esmu pie sevis pieradinājis;
8) uzticēšanās mācība – es uzticos, jo bez uzticēšanās nav iespējams dzīvot;
9) mācība par nenosodīšanu – es nenosodu partneri par viņa/as pieļauto kļūdu, jo arī pati/s esmu pieļāvusi/vis kļūdas un zinu, ka dzīvi nav iespējams nodzīvot bez kļūdām;
10) tikumības mācība – nedarīt otram to, ko nevēlies, lai dara tev;
11) izdzīvošanas mācība – lai kas ir noticis, es raugos uz priekšu, nevis atpakaļ, sākot jaunu dzīvi, strādājot ar sevi un atgriežoties ticībā pie Dieva;
12) attīstības mācība – es mācos no savām un partnera pieļautām kļūdām;
13) bailes mani nemīl mācība – mīli neko negaidot pretim, tad tu kļūsi par brīvu cilvēku un tevī nebūs baiļu;
14) bezpalīdzības mācība – ticības Dievam attīstība, risinājuma meklēšana, jo Dievs mūs nekad neiedzen stūrī, Viņš vienmēr piedāvā mums izvēles un sniedz Savu palīdzību, kad nepieciešams. Tas nozīmē, ka bezpalīdzības situācijās svarīgi ir paļauties uz Dieva gribu un pazemībā to pieņemt, ieklausoties savā sirdī kā risināt konkrēto situāciju;
15) laimes mācība – cilvēks laimīgs ir tikai tad, kad viņš savu laimi glabā savā sirdī, neuzticot to glabāt partnerim, bērniem, darbam u.tml.; ja tu savu laimi uztici kādam citam, tad rēķinies, ka agrāk vai vēlāk, bet viņš to nometīs zemē;
16) gaidu mācība – es ne no viena neko negaidu, jo brīvības izjūta sniedz laimes izjūtu, bet nepiepildītās gaidas ciešanas;
17) vēlmju mācība – es samazinu savas vēlmes līdz minimumam, jo patiesai laimei daudz nevajag.
sending...
