Nevēlēšanās piedot 06.06.2025

Ļoti bieži laulībā sākas problēmas, ja kāds no partneriem ir pieļāvis kādu kļūdu un ar to ļoti aizvainojis partneri, piemēram, laulātā neuzticība vai slikta attieksme pret laulāto publiskā vietā vai cits nodarījums.

Patiess gadījums

Pie manis pēc palīdzības griezās sieviete, kurai bija depresija. Depresija sievieti mocīja dēļ viņas neapmierinātības ar personīgo un darba dzīvi. Sieviete atzina, ka ar vīru dzīvojot normāli, bet viņu ļoti nomācot vīra uzvedība dažādās saviesīgās ballītēs, kad vīrs viņai nepievēršot uzmanību un visu laiku dažādos veidos cenšoties izrādīties pārējiem viesiem. Izvaicājot par vīra bērnību un jaunību atklājās, ka vīra brālis Latvijā ir slavens cilvēks un, ka abi brāļi sacenšas jau kopš bērnības. Sapratu, ka vīrā ir liels stress „bailes mani nemīl”, kas bija pamatcēlonis vēlmei izpatikt visiem. Kad izskaidroju sievietei, ka vīra attieksme nav saistīta ar viņu, bet gan ar vēlēšanos pierādīt sevi sabiedrībai tikpat labi kā brālis, tad sieviete nomierinājās. Kad sieviete iemācījās vīru un pārējos mīlēt bez nosacījumiem, depresija atkāpās.

Sieviete tika galā ar problēmu, atverot savu sirdi piedošanai un mīlestībai. Kad sieviete bija iemācījusies vīram piedot un mīlēt bez nosacījumiem, laulāto attiecības kļuva savstarpēji pavisam mīļas. Sieviete bija izbrīnīta par pārmaiņām, kas notika ar vīru un atzina, ka pēdējā pasākumā vīrs tik ļoti nav centies izrādīties viesiem kā iepriekš.

Mani vērojumi liek secināt, ka bieži nesaskaņas laulībā pieņemas spēkā, ja laulātie nav gatavi piedot otra kļūdas. Ikviens no mums ir pieļāvis dažādas kļūdas. Mēs diezgan labi protam atrast attaisnojumu paša pieļautajām kļūdām, bet otra cilvēka kļūdas mēs ne vienmēr vēlamies izprast un piedot. Kāpēc mēs dažkārt esam aizvērti piedošanai? Tāpēc, ka neesam sapratuši, ka otrs cilvēks nodarot mums pāri sirds dziļumos nav vēlējies mums nodarīt pāri. Jā, viņš ir nodarījis pāri, bet tikai tāpēc, lai vestu mūs pie prāta, lai mēs izprastu savas neapgūtās mācību stundas. Tas, protams, nenozīmē, ka tas cilvēks, kas dara pāri apziņas līmenī apzinās, ka viņš ar savu kļūdu ved otru cilvēku pie prāta. To var apzināties tikai cietējs, ja viņš sāk iet garīgās attīstības ceļu. Visas problēmas, kas ir ienākušas mūsu dzīvē, mēs esam paši piesaistījuši, lai kaut ko no tām mācītos. Visi cilvēki, kuri mums ir nodarījuši pāri ir mūsu Dvēseles izvēlēti skolotāji, kuriem ar savu nepareizo rīcību ir uzdevums mūs vest pie prāta. Viņi, protams, neko nezina par savu uzdevumu, jo šāda uzdevuma uzņemšanās notiek Garu pasaulē pirms Gars vēl ir iemiesojies kārtējā ķermenī. Tāpēc ir ļoti svarīgi piedod ikvienu kļūdu, lai cik tā jums ir bijusi sāpīga, atcerieties, ka otram cilvēkam nācās pieļaut kļūdu, lai vestu jūs pie prāta.

Domājot par piedošanu, man prātā ienāca pasaka:

Pasaka par piedošanu

Reiz kādā ģimenē starp vīru un sievu valdīja lielas nesaskaņas. Laulātie strīdējās katru dienu. Strīdu cēlonis bija vīra neuzticība un alkohola bieža lietošana. Sieva sāka apsvērt šķiršanās iespējas, bet viņas sirds teica, ka tas būs kļūdains lēmums. Sieva devās uz mežu pie burves pēc palīdzības. Burve bija veca sieviņa, gariem, sirmiem matiem. Burve laipni sagaidīja sievieti un aicināja pie sevis namiņā. Sieviete pastāstīja burvei savu bēdu stāstu un lūdza, vai burve nevar kaut ko izdarīt, lai viņas vīrs viņu vairs nekrāptu un nelietotu alkoholu. Burve teica: „Es tev palīdzēšu atrisināt tavas laulības problēmas, bet pirms tam es tev došu trīs uzdevumus. Ja tu tos paveiksi, tava laulība būs glābta un tālāk ar vīru dzīvosiet laimīgu dzīvi.” Sieviete iesaucās: „Es esmu gatava izpildīt tavus uzdevumus, lai tikai ātrāk šis murgs beigtos.” Burve teica: „Tu tagad iesi mājās. Kad mājās pārnāks vīrs, tavs uzdevums ir klusējot vīru nomazgāt vannā. Vannā ielej siltu ūdeni un ūdenī iemet rožlapiņas, kuras saplūksi savā dārzā. Kamēr vedīsi vīru uz vannas istabu un to mazgāsi, vīram neko nesaki, tikai maigi viņu izģērb un nomazgā rožlapiņu ūdenī. Pēc tam apguldīsi vīru tīri saklātā gultā. Kad vīrs būs apgūlies, tu klusējot viņu maigi apsegsi ar segu, noskūpstīsi uz pieres un maigi glāstīsi viņa matus līdz vīrs aizmigs.” Sieviete iesaucās: „Vai man tas jādara arī tad, ja vīrs atnāks piedzēries?” Burve atbildēja: „Lai kāds vīrs pārnāktu, tev ir jāveic šis uzdevums. Rītdien es tev došu nākamo uzdevumu.” Sieviete nopūtās un devās uz mājām.

Vakarā pārnāca vīrs tik ļoti piedzēries un apvēmies, ka sievai bija pretīgi skatīties uz savu vīru. Tomēr sieva pārvarēja savu riebumu un sāka rīkoties kā burve bija mācījusi. Viņa vannā ielaida siltu ūdeni un tam pievienoja dārzā saplūktās rožlapiņas. Vīrs bija iekritis dīvānā un laidās miegā, kad sieva viņu maigi pamodināja un palīdzot piecelties veda vīru uz vannas istabu. Vīrs nepretojās sievai, jo bija tik pārsteigts nedzirdot no sievas nevienu apvainojošu vārdu par vīra izskatu. Sieva tikpat maigi izģērba vīru un palīdzēja viņam iekāpt vannā. Vīrs bija pavisam pārsteigts par sievas gādību un ļāvās, lai sieva viņu nomazgā. Vīrs labpatikā kaut ko murmināja, bet sieva tikai mazgāja vīru. Pēc tam sieva rūpīgi un maigi noslaucīja vīru, palīdzot uzvilkt halātu, aizveda vīru uz guļamistabu, kur jau pirms tam bija saklājusi tīru gultas veļu. Vīrs apgūlās gultā, sieva maigi vīru apsedza, noskūpstīja uz pieres un glāstīja vīra matus. Vīrs jautāja: „Kas ar tevi ir noticis? Ko tu klusē?” Sieva neko neatbildēja, tikai turpināja glāstīt vīra matus līdz vīrs aizmiga. No rīta vīrs piecēlās, paskatījās uz aizmigušo sievu, neizpratnē nogrozīja galvu un devās uz darbu.

Sieva pamodās un devās pie burves. Burve laipni sagaidīja sievieti un teica: „Man prieks par tevi, pirmo uzdevumu tu esi paveikusi godam. Kad šodien aiziesi mājās, pagatavosi gardas vakariņas un gaidīsi vīru pārnākam no darba. Kad vīrs pārnāks mājās, iedosi vīram vakariņas un pēc tam runāsi ar vīru un piedosi vīram viņa kļūdas. Kad vīrs aizies gulēt, tu klusējot glāstīsi viņa matus līdz viņš aizmigs.” Sieviete iesaucās: „Bet kā var piedot to, ka viņš mani krāpj ar citām sievietēm un nāk mājās piedzēries, nepiedienīgā izskatā?” Burve atbildēja: „Tavs vīrs mīlestību meklēja pie citām sievietēm, jo viņš ļoti mīlēja tevi, bet nespēja pārdzīvot tavu saltumu. Ik reiz, kad viņš tev tuvojās, lai sajustu mīļumu, tu viņu atgrūdi, atrunājoties ar nogurumu. Viņš to iztulkoja kā noraidījumu viņa mīlestībai. Tāpēc viņam radās vēlēšanās meklēt mīlestību citur, pie citām sievietēm, bet tā kā viņš tevi ļoti mīl, tad pēc katra sakara ar citu sievieti, viņš izjuta tukšuma sajūtu un, lai no tā atbrīvotos viņš piedzērās. Kad viņš piedzēries pārnāca mājās, tu tūlīt sāki ar viņu strīdēties, nelaidi viņu sev klāt un nesniedzi viņam mīlestību, kas viņā radīja papildus stimulu meklēt mīļumu citur un lietot alkoholu.” Sieviete saprata savu kļūdu un apsolījās vakarā vīram piedot visas vīra kļūdas.

 Pārnākot mājās, sieviete pagatavoja vakariņas un gaidīja vīru. Vīrs atnāca agrāk nekā parasti un nebija dzēris. Sieva aicināja vīru vakariņās un pēc tam sāka ar vīru sarunu. Sieviete teica: „Mīļais, es sapratu kāpēc tu mani krāpi un nāci mājās piedzēries. Es tev piedodu tavas kļūdas. Sāksim dzīvot citu dzīvi.” Vīrs piecēlās no galda, neko neteica un aizgāja gulēt uz guļamistabu. Sieva sekoja vīram, apsēdās blakus un sāka glāstīt vīra matus. Vīrs neko neteica līdz aizmiga.   

No rīta vīrs klusiņām piecēlās, lai nepamodinātu sievu un devās uz darbu. Kad sieva pamodās, viņa tūlīt devās ceļā pie burves. Burve smaidot sagaidīja sievieti un teica: „Tu esi godam paveikusi arī otro uzdevumu. Tagad pienākusi kārta visgrūtākajam uzdevumam. Kad aiziesi mājās, pagatavosi vīram vakariņas un pēc vakariņām lūgsi vīram piedošanu, ka līdz šim neesi pratusi mīlēt vīru bez nosacījumiem un, ka viņam nācās tevis dēļ pieļaut kļūdas, lai vestu tevi pie prāta.”

Sieviete iesaucās: „Bet kāpēc man viņam jālūdz piedošana, ja es esmu cietēja?” Burve atbildēja: „Kad jūsu abi Gari atradās vēl Garu pasaulē, tad notika starp viņiem vienošanās, ka tava vīra Gars tev šajā dzīvē nodarīs pāri, lai tu varētu apgūt beznosacījuma mīlestības mācību stundu. Tev šī mācību stunda bija nepieciešama, jo visās iepriekšējās dzīvēs tu neprati mīlēt cilvēkus bez nosacījumiem. Beidzot tavs Gars bija sasniedzis tādu attīstības pakāpi, ka viņš vēlējās apgūt šo mācību stundu un tava vīra Gars piekrita uzņemties karmu, pieļaujot kļūdas, lai vestu tevi pie prāta. Labprātīgi uzņemties karmu var tikai tāds Gars, kas ļoti tevi mīl.” Sieviete piekrita vakarā vīram lūgt piedošanu.

Pārnākot mājās, sieviete pagatavoja vakariņas un gaidīja vīru. Vīrs pārnāca mājās vēlu un atkal bija iedzēris. Sieviete uzaicināja vīru uz vakariņām. Pēc vakariņām sieviete teica: „Mīļais, lūdzu, piedod man, ka tev nācās pieļaut kļūdas, lai vestu mani pie prāta. Es līdz šim nesapratu cik ļoti tu mani mīli un egoistiski vēlējos tikai mīlestību saņemt, bet nebiju gatava to dot. Piedod man muļķītei, ka nepratu tevi mīlēt bez nosacījumiem.” Vīrs piecēlās no galda, apskāva sievu un sieva bija pārsteigta, ka vīra reibums bija pazudis, jo viņš vairs negrīļojās un pavisam skaidrā balsī teica: „Mīļā, es tev piedodu tavas kļūdas. Es patiešām tevi vienmēr esmu mīlējis un gāju pie citām sievietēm tikai tāpēc, ka tu mani atgrūdi. Pēc katra sakara man bija pašam uz sevi pretīgi skatīties, tāpēc es dzēru, bet pārnākot mājās tu parasti uz mani biji ļoti dusmīga, kas mani stūma pieļaut jaunas un jaunas kļūdas. Lūdzu, piedod man manas kļūdas un tālāk dzīvosim pavisam citu dzīvi.” Abi apskāvās un devās uz guļamistabu, kur tika pavadīta mīlestības pilna nakts. Pēc šīs nakts sieva vairs neatgrūda savu vīru un iemīlēja visus vīra trūkumus. Vīrs vienmēr mājās pārnāca laicīgi un vairs nebija iedzēris. Sieviete devās uz mežu pateikt burvei paldies, bet burves namiņa vairs tur nebija. Burve bija izgaisusi…

Pasaka mums māca piedot otra cilvēka kļūdas un nemeklēt vainu pāridarītājā, bet, gan skatīties pašam uz savu rīcību. Ne velti ir teiciens: „Pagale viena nedeg”. Parasti problēmā vainīgas ir abas puses, tikai vienas puses kļūdas ir vairāk redzamas nekā otras puses kļūdas, bet tas nenozīmē, ka mazāk redzamās kļūdas ir mazāk svarīgas. Tieši otrādi tās var būt ar vislielāko nozīmi, kā, piemēram, pasakā, sieviete nesniedza savam vīram mīļumu aiz noguruma, kas veicināja vīru meklēt mīlestību citur.

Piedošana ir vienīgais atbrīvojošais spēks Visumā. Tā ir ļoti spēcīga un spēj veikt dažādus brīnumus, kurus esmu aprakstījusi visās „Piedošanas mācības” grāmatās. Ja līdz šim nespējāt savam partnerim piedot kādu viņa pieļautu kļūdu, tas tikai liecina par to, ka neesat izpratis un apguvis kādu savu dzīves mācību stundu. Piedodiet un jūs sajutīsiet vieglumu un laimes sajūtu.

Autore: Elvita Rudzāte