Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Nevēlēšanās piedot 06.06.2025

Ļoti bieži laulībā sākas problēmas, ja kāds no partneriem ir pieļāvis kādu kļūdu un ar to ļoti aizvainojis partneri, piemēram, laulātā neuzticība vai slikta attieksme pret laulāto publiskā vietā vai cits nodarījums.

Patiess gadījums

Pie manis pēc palīdzības griezās sieviete, kurai bija depresija. Depresija sievieti mocīja dēļ viņas neapmierinātības ar personīgo un darba dzīvi. Sieviete atzina, ka ar vīru dzīvojot normāli, bet viņu ļoti nomācot vīra uzvedība dažādās saviesīgās ballītēs, kad vīrs viņai nepievēršot uzmanību un visu laiku dažādos veidos cenšoties izrādīties pārējiem viesiem. Izvaicājot par vīra bērnību un jaunību atklājās, ka vīra brālis Latvijā ir slavens cilvēks un, ka abi brāļi sacenšas jau kopš bērnības. Sapratu, ka vīrā ir liels stress „bailes mani nemīl”, kas bija pamatcēlonis vēlmei izpatikt visiem. Kad izskaidroju sievietei, ka vīra attieksme nav saistīta ar viņu, bet gan ar vēlēšanos pierādīt sevi sabiedrībai tikpat labi kā brālis, tad sieviete nomierinājās. Kad sieviete iemācījās vīru un pārējos mīlēt bez nosacījumiem, depresija atkāpās.

Sieviete tika galā ar problēmu, atverot savu sirdi piedošanai un mīlestībai. Kad sieviete bija iemācījusies vīram piedot un mīlēt bez nosacījumiem, laulāto attiecības kļuva savstarpēji pavisam mīļas. Sieviete bija izbrīnīta par pārmaiņām, kas notika ar vīru un atzina, ka pēdējā pasākumā vīrs tik ļoti nav centies izrādīties viesiem kā iepriekš.

Mani vērojumi liek secināt, ka bieži nesaskaņas laulībā pieņemas spēkā, ja laulātie nav gatavi piedot otra kļūdas. Ikviens no mums ir pieļāvis dažādas kļūdas. Mēs diezgan labi protam atrast attaisnojumu paša pieļautajām kļūdām, bet otra cilvēka kļūdas mēs ne vienmēr vēlamies izprast un piedot. Kāpēc mēs dažkārt esam aizvērti piedošanai? Tāpēc, ka neesam sapratuši, ka otrs cilvēks nodarot mums pāri sirds dziļumos nav vēlējies mums nodarīt pāri. Jā, viņš ir nodarījis pāri, bet tikai tāpēc, lai vestu mūs pie prāta, lai mēs izprastu savas neapgūtās mācību stundas. Tas, protams, nenozīmē, ka tas cilvēks, kas dara pāri apziņas līmenī apzinās, ka viņš ar savu kļūdu ved otru cilvēku pie prāta. To var apzināties tikai cietējs, ja viņš sāk iet garīgās attīstības ceļu. Visas problēmas, kas ir ienākušas mūsu dzīvē, mēs esam paši piesaistījuši, lai kaut ko no tām mācītos. Visi cilvēki, kuri mums ir nodarījuši pāri ir mūsu Dvēseles izvēlēti skolotāji, kuriem ar savu nepareizo rīcību ir uzdevums mūs vest pie prāta. Viņi, protams, neko nezina par savu uzdevumu, jo šāda uzdevuma uzņemšanās notiek Garu pasaulē pirms Gars vēl ir iemiesojies kārtējā ķermenī. Tāpēc ir ļoti svarīgi piedod ikvienu kļūdu, lai cik tā jums ir bijusi sāpīga, atcerieties, ka otram cilvēkam nācās pieļaut kļūdu, lai vestu jūs pie prāta.

Domājot par piedošanu, man prātā ienāca pasaka:

Pasaka par piedošanu

Reiz kādā ģimenē starp vīru un sievu valdīja lielas nesaskaņas. Laulātie strīdējās katru dienu. Strīdu cēlonis bija vīra neuzticība un alkohola bieža lietošana. Sieva sāka apsvērt šķiršanās iespējas, bet viņas sirds teica, ka tas būs kļūdains lēmums. Sieva devās uz mežu pie burves pēc palīdzības. Burve bija veca sieviņa, gariem, sirmiem matiem. Burve laipni sagaidīja sievieti un aicināja pie sevis namiņā. Sieviete pastāstīja burvei savu bēdu stāstu un lūdza, vai burve nevar kaut ko izdarīt, lai viņas vīrs viņu vairs nekrāptu un nelietotu alkoholu. Burve teica: „Es tev palīdzēšu atrisināt tavas laulības problēmas, bet pirms tam es tev došu trīs uzdevumus. Ja tu tos paveiksi, tava laulība būs glābta un tālāk ar vīru dzīvosiet laimīgu dzīvi.” Sieviete iesaucās: „Es esmu gatava izpildīt tavus uzdevumus, lai tikai ātrāk šis murgs beigtos.” Burve teica: „Tu tagad iesi mājās. Kad mājās pārnāks vīrs, tavs uzdevums ir klusējot vīru nomazgāt vannā. Vannā ielej siltu ūdeni un ūdenī iemet rožlapiņas, kuras saplūksi savā dārzā. Kamēr vedīsi vīru uz vannas istabu un to mazgāsi, vīram neko nesaki, tikai maigi viņu izģērb un nomazgā rožlapiņu ūdenī. Pēc tam apguldīsi vīru tīri saklātā gultā. Kad vīrs būs apgūlies, tu klusējot viņu maigi apsegsi ar segu, noskūpstīsi uz pieres un maigi glāstīsi viņa matus līdz vīrs aizmigs.” Sieviete iesaucās: „Vai man tas jādara arī tad, ja vīrs atnāks piedzēries?” Burve atbildēja: „Lai kāds vīrs pārnāktu, tev ir jāveic šis uzdevums. Rītdien es tev došu nākamo uzdevumu.” Sieviete nopūtās un devās uz mājām.

Vakarā pārnāca vīrs tik ļoti piedzēries un apvēmies, ka sievai bija pretīgi skatīties uz savu vīru. Tomēr sieva pārvarēja savu riebumu un sāka rīkoties kā burve bija mācījusi. Viņa vannā ielaida siltu ūdeni un tam pievienoja dārzā saplūktās rožlapiņas. Vīrs bija iekritis dīvānā un laidās miegā, kad sieva viņu maigi pamodināja un palīdzot piecelties veda vīru uz vannas istabu. Vīrs nepretojās sievai, jo bija tik pārsteigts nedzirdot no sievas nevienu apvainojošu vārdu par vīra izskatu. Sieva tikpat maigi izģērba vīru un palīdzēja viņam iekāpt vannā. Vīrs bija pavisam pārsteigts par sievas gādību un ļāvās, lai sieva viņu nomazgā. Vīrs labpatikā kaut ko murmināja, bet sieva tikai mazgāja vīru. Pēc tam sieva rūpīgi un maigi noslaucīja vīru, palīdzot uzvilkt halātu, aizveda vīru uz guļamistabu, kur jau pirms tam bija saklājusi tīru gultas veļu. Vīrs apgūlās gultā, sieva maigi vīru apsedza, noskūpstīja uz pieres un glāstīja vīra matus. Vīrs jautāja: „Kas ar tevi ir noticis? Ko tu klusē?” Sieva neko neatbildēja, tikai turpināja glāstīt vīra matus līdz vīrs aizmiga. No rīta vīrs piecēlās, paskatījās uz aizmigušo sievu, neizpratnē nogrozīja galvu un devās uz darbu.

Sieva pamodās un devās pie burves. Burve laipni sagaidīja sievieti un teica: „Man prieks par tevi, pirmo uzdevumu tu esi paveikusi godam. Kad šodien aiziesi mājās, pagatavosi gardas vakariņas un gaidīsi vīru pārnākam no darba. Kad vīrs pārnāks mājās, iedosi vīram vakariņas un pēc tam runāsi ar vīru un piedosi vīram viņa kļūdas. Kad vīrs aizies gulēt, tu klusējot glāstīsi viņa matus līdz viņš aizmigs.” Sieviete iesaucās: „Bet kā var piedot to, ka viņš mani krāpj ar citām sievietēm un nāk mājās piedzēries, nepiedienīgā izskatā?” Burve atbildēja: „Tavs vīrs mīlestību meklēja pie citām sievietēm, jo viņš ļoti mīlēja tevi, bet nespēja pārdzīvot tavu saltumu. Ik reiz, kad viņš tev tuvojās, lai sajustu mīļumu, tu viņu atgrūdi, atrunājoties ar nogurumu. Viņš to iztulkoja kā noraidījumu viņa mīlestībai. Tāpēc viņam radās vēlēšanās meklēt mīlestību citur, pie citām sievietēm, bet tā kā viņš tevi ļoti mīl, tad pēc katra sakara ar citu sievieti, viņš izjuta tukšuma sajūtu un, lai no tā atbrīvotos viņš piedzērās. Kad viņš piedzēries pārnāca mājās, tu tūlīt sāki ar viņu strīdēties, nelaidi viņu sev klāt un nesniedzi viņam mīlestību, kas viņā radīja papildus stimulu meklēt mīļumu citur un lietot alkoholu.” Sieviete saprata savu kļūdu un apsolījās vakarā vīram piedot visas vīra kļūdas.

 Pārnākot mājās, sieviete pagatavoja vakariņas un gaidīja vīru. Vīrs atnāca agrāk nekā parasti un nebija dzēris. Sieva aicināja vīru vakariņās un pēc tam sāka ar vīru sarunu. Sieviete teica: „Mīļais, es sapratu kāpēc tu mani krāpi un nāci mājās piedzēries. Es tev piedodu tavas kļūdas. Sāksim dzīvot citu dzīvi.” Vīrs piecēlās no galda, neko neteica un aizgāja gulēt uz guļamistabu. Sieva sekoja vīram, apsēdās blakus un sāka glāstīt vīra matus. Vīrs neko neteica līdz aizmiga.   

No rīta vīrs klusiņām piecēlās, lai nepamodinātu sievu un devās uz darbu. Kad sieva pamodās, viņa tūlīt devās ceļā pie burves. Burve smaidot sagaidīja sievieti un teica: „Tu esi godam paveikusi arī otro uzdevumu. Tagad pienākusi kārta visgrūtākajam uzdevumam. Kad aiziesi mājās, pagatavosi vīram vakariņas un pēc vakariņām lūgsi vīram piedošanu, ka līdz šim neesi pratusi mīlēt vīru bez nosacījumiem un, ka viņam nācās tevis dēļ pieļaut kļūdas, lai vestu tevi pie prāta.”

Sieviete iesaucās: „Bet kāpēc man viņam jālūdz piedošana, ja es esmu cietēja?” Burve atbildēja: „Kad jūsu abi Gari atradās vēl Garu pasaulē, tad notika starp viņiem vienošanās, ka tava vīra Gars tev šajā dzīvē nodarīs pāri, lai tu varētu apgūt beznosacījuma mīlestības mācību stundu. Tev šī mācību stunda bija nepieciešama, jo visās iepriekšējās dzīvēs tu neprati mīlēt cilvēkus bez nosacījumiem. Beidzot tavs Gars bija sasniedzis tādu attīstības pakāpi, ka viņš vēlējās apgūt šo mācību stundu un tava vīra Gars piekrita uzņemties karmu, pieļaujot kļūdas, lai vestu tevi pie prāta. Labprātīgi uzņemties karmu var tikai tāds Gars, kas ļoti tevi mīl.” Sieviete piekrita vakarā vīram lūgt piedošanu.

Pārnākot mājās, sieviete pagatavoja vakariņas un gaidīja vīru. Vīrs pārnāca mājās vēlu un atkal bija iedzēris. Sieviete uzaicināja vīru uz vakariņām. Pēc vakariņām sieviete teica: „Mīļais, lūdzu, piedod man, ka tev nācās pieļaut kļūdas, lai vestu mani pie prāta. Es līdz šim nesapratu cik ļoti tu mani mīli un egoistiski vēlējos tikai mīlestību saņemt, bet nebiju gatava to dot. Piedod man muļķītei, ka nepratu tevi mīlēt bez nosacījumiem.” Vīrs piecēlās no galda, apskāva sievu un sieva bija pārsteigta, ka vīra reibums bija pazudis, jo viņš vairs negrīļojās un pavisam skaidrā balsī teica: „Mīļā, es tev piedodu tavas kļūdas. Es patiešām tevi vienmēr esmu mīlējis un gāju pie citām sievietēm tikai tāpēc, ka tu mani atgrūdi. Pēc katra sakara man bija pašam uz sevi pretīgi skatīties, tāpēc es dzēru, bet pārnākot mājās tu parasti uz mani biji ļoti dusmīga, kas mani stūma pieļaut jaunas un jaunas kļūdas. Lūdzu, piedod man manas kļūdas un tālāk dzīvosim pavisam citu dzīvi.” Abi apskāvās un devās uz guļamistabu, kur tika pavadīta mīlestības pilna nakts. Pēc šīs nakts sieva vairs neatgrūda savu vīru un iemīlēja visus vīra trūkumus. Vīrs vienmēr mājās pārnāca laicīgi un vairs nebija iedzēris. Sieviete devās uz mežu pateikt burvei paldies, bet burves namiņa vairs tur nebija. Burve bija izgaisusi…

Pasaka mums māca piedot otra cilvēka kļūdas un nemeklēt vainu pāridarītājā, bet, gan skatīties pašam uz savu rīcību. Ne velti ir teiciens: „Pagale viena nedeg”. Parasti problēmā vainīgas ir abas puses, tikai vienas puses kļūdas ir vairāk redzamas nekā otras puses kļūdas, bet tas nenozīmē, ka mazāk redzamās kļūdas ir mazāk svarīgas. Tieši otrādi tās var būt ar vislielāko nozīmi, kā, piemēram, pasakā, sieviete nesniedza savam vīram mīļumu aiz noguruma, kas veicināja vīru meklēt mīlestību citur.

Piedošana ir vienīgais atbrīvojošais spēks Visumā. Tā ir ļoti spēcīga un spēj veikt dažādus brīnumus, kurus esmu aprakstījusi visās „Piedošanas mācības” grāmatās. Ja līdz šim nespējāt savam partnerim piedot kādu viņa pieļautu kļūdu, tas tikai liecina par to, ka neesat izpratis un apguvis kādu savu dzīves mācību stundu. Piedodiet un jūs sajutīsiet vieglumu un laimes sajūtu.

 

Autore: Elvita Rudzāte