Nieru slimību cēloņi 13.04.2013

Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”.

Nieres medicīnas skatījumā

Niere (latīņu val. ren, nephros) ir pāra orgāns, kas izstrādā urīnu.

Atrodas aiz vēderplēves, pie vēdera dobuma mugurējās sienas blakus mugurkaulam  pēdējā krūšu un 2 augšējo jostas skriemeļu līmenī. Nierei ir pupas forma un gluda, sarkanbrūna virsma. Garums 10 – 12 cm, platums 5 – 6 cm, biezums apm. 4 cm, masa 120 – 150 g. 

Nierei izšķir augšgalu un apakšgalu, priekšējo un mugurējo virsmu, ārējo un iekšējo malu. Arējā mala ir izliekta, bet iekšējās ieliektās malas vidū ir nieres vārti.

Pa vārtiem iet asinsvadi, limfvadi, nervi un urīnvads. Nieri klāj plāns, blīvs saistaudu apvalks  –  nieres kapsula. Ap to atrodas tauku slānis, ko savukārt aptver nieres fascija.

Nierei ir nieres serde (centrā) un garoza (orgāna perifērijā). Serde sastāv no atsevišķiem koniskiem veidojumiem, t.s. piramīdām, kuru pamatnes vērstas pret garozu, bet galotnes sniedzas nieres iedobē un veido kārpiņas. Tām ir daudz sīku atverīšu, pa kurām izdalās urīns. Katru kārpiņu aptver t.s. mazā piltuve. Tām saplūstot kopā, izveidojas lielās piltuves, no kurām urīns nonāk nieres bļodiņā, kas nieres vārtos pāriet urīnvadā. Tas beidzas urīna rezervuārā  – urīnpūslī, no kura pa urīnizvadkanālu urīns periodiski tiek izvadīts ārā.

Nieres darbību regulē veģetatīvā nervu sistēma (neirālā ceļā), kā arī hipofīzes u.c. iekšējās sekrēcijas dziedzeru hormoni (humorālā ceļā). Visi nefroni nefunkcionē vienlaikus. Ja viena niere ir slima, tās funkciju pilnībā var veikt otra niere, tāpēc nepieciešamības gadījumā vienu nieri var izoperēt. Nieres funkciju uz laiku var veikt mākslīgā niere.

Nieres garīgajā skatījumā

Nieres ir dzīves mācību orgāni. Nierēs kustās ūdens. Ūdens simbolizē jūtas. Tāpēc nieru uzdevums ir likt cilvēkam saprast savas jūtas.

Dzīvot garīgajā skatījumā nozīmē kaut ko radīt. Ja mēs neko neradām, tad mēs garīgajā līmenī mirstam. Dzīve virzās uz priekšu, tikai pateicoties tam, ka cilvēks nemitīgi mācās, bet, ja reiz nemācās, atstāj šo sauli, lai atpūstos. Cilvēks mācās no šķēršļiem, kas rodas paša likteņa ceļā. Šķēršļi ir bailes un vilšanās, kas bremzē cilvēka attīstību. Bailes apstādina dzīves kustību. Ja cilvēks ir vīlies, tad viņš baidās vēlreiz kaut ko darīt vai mainīt savā dzīvē, jo viņš netic, ka izdosies. Bailes parādās no tā, ka viņa vēlmes varētu nepiepildīties. Jo lielākas bailes, jo sarežģītāks šķērslis, t.i., mūsu vēlmes var būt tik lielas, ka vilšanās ir neizbēgama. Attīstība ir baiļu atbrīvošanas process, citādi bailes apstādina dzīves kustību. Ja cilvēks nebaidās kļūdīties, tad viņu nepiemeklē vilšanās un pat, ja cilvēks kļūdās, dzīve tādēļ neapstājas, un cilvēks mācās no kļūdām, kas arī ir galvenais nieru garīgais uzdevums. Radīšanas vajadzību apstādina tikai bailes, kuras radušās no vilšanās. Tāpēc bailes sauc par tumsas jeb nāves enerģiju, jo tās apstādina kustību, t.i., ja cilvēks pēc kļūdām ir vīlies sevī vai citos, tad turpmāk viņš sāk baidīties no šādu situāciju atkārtošanās un neapgūst dzīves mācību, kas simboliski nozīmē dzīves plūsmas apstādināšanu. Tā kā ķermenis vēlas, lai cilvēks nepārtraukti attīstītos, tad talkā nāk nieres un virsnieres, kuras caur slimību ved cilvēku pie prāta. Tātad nieres sevī uzkrāj stresus – bailes un vilšanos, kas ir pamatcēloņi nieru slimībām.

Cilvēka kreisā niere atrodas augstāk nekā labā. Medicīnā to skaidro tādējādi, ka akna balstās uz labo nieri. Garīgajā skatījumā tas nozīmē, ka sievietes jūt lielāku baiļu jūgu nekā vīrieši. Bailes un tām atbilstīgas dusmas vienmēr ir vienlīdz lielas. Nierēs vairāk kustās ūdens, kas simbolizē jūtas. Tas nozīmē, ka nieru uzdevums ir saprast savas jūtas.

Bailes vienmēr iekļūt nierēs un virsnierēs, rezultātā tajās rodas spazmas. Spazmātiskā stāvoklī audi nelaiž sev cauri asinis, orgāns netiek barots un nevar veikt savas funkcijas. Virsnieru hormoniem ir dzīvībai svarīga nozīme –  ja tie netiek radīti, ātri iestājas nāve, jo virsnieres ir hormonālā sistēma, kas dod impulsu dzīvei vai to apstādina. Tā vietā, lai ārstētos ar dārgām zālēm un novestu sevi līdz nepieciešamībai pārstādīt nieres, tā dēvētajiem bezcerīgajiem nieru slimniekiem ar piedošanas palīdzību vajadzētu atbrīvot savas hroniskās bailes, kas izraisa hroniskas nieru spazmas.

Kā jau minēju, nieres ir mācību orgāni. Mācības – tā ir atbrīvošanās no bailēm, ko veic divējādi: 1) zemapziņā vai apzināti, paceļoties pāri bailēm; 2) bailes atbrīvojot apzināti.

Pacelties pāri bailēm iespējams vai nu pašam pāraugot savas bailes, vai bailes pakļaujot sev. Pāraugt vienas bailes var tādējādi, ka nākamās vai vēl spēcīgākas bailes padara iepriekšējās par nebijušām. Baiļu pakļaušana sev nozīmē nevēlēšanos savās bailēs atzīties citiem, bet beigu beigās arī sev pašam. Bez bailēm taču ir vieglāk dzīvot. No bailēm var atbrīvoties, saprātīgi piedodot, meditējot, filozofējot vai izprotot to, kas šīs bailes izraisa, kā arī to pozitīvo pusi. Kas nākamajā reizē patiešām nebaidīsies no tā, kas viņu nobiedēja iepriekšējā reizē, tas no šīm bailēm ir atbrīvojies. Šādu priekšstatu maiņu sauc par gudrību, kas iemantota ar pieredzes palīdzību. Pie tās pieder arī treniņi, norūdīšanās, vingrinājumi utt. Gūtā pieredze palīdz cilvēkam sākt saprast patiesību.

Tātad nieru slimības sākas no baiļu un vilšanās stresiem. Jo vairāk mēs sevi mānām, jo vairāk mēs viļamies.

Nieru funkciju bojāšanās rodas no sajūtas, ka jūsu uzticēšanos ļaunprātīgi izmanto un nodevības sajūtas. Tāpēc nieres saslimst no vilšanās sajūtas.

Ja no bailēm noskumis cilvēks pastāvīgi salīdzina sevi ar citiem un izjūt skaudību no tā, ka citiem viss ir kārtībā, bet viņam nē, tad cieš nieres. Skaudībai ir iepriekš neparedzamas sekas. Viena no tām – vēlme atriebties, kas noved pie nieru mazspējas problēmas.

Ja cilvēks jūt spēcīgas bailes „mani nemīl”, viņš aizver muti, glabā Dvēselē slepenas dusmas un iemanto nierakmeņus. Nierakmeņi – tās ir noslēpumainas dusmas.

Nieru tuberkuloze – žēlabas, ka nav iespēju realizēt savas vēlmes.

Nieres vēzis sāk veidoties brīdī, kad cilvēks ir tik ļoti vīlies dzīvē, ka šis stress ir pāraudzis  dzīvot gribas  robežu. Vilšanās ir tik spēcīga, ka cilvēks neko citu nevēlas, kā tikai aiziet no dzīves. Simboliski var iztēloties ābolu, no kura ir iztecējusi visa sula, un ir palikusi tikai sačokurojusies miziņa un brūns, ciets ābola saturs.

Ja cilvēkam ir 3 vai 4 nieres, tas nozīmē, ka cilvēks sevi ļoti grib aizsargāt no vilšanās.

Ja bērns piedzimst ar vienu nieri, tas nozīmē, ka bērna vecākam (ja nav kreisā niere, tad tēvam vai, ja nav labā niere, tad mātei) ir noliedzoša attieksme pret vilšanos. Vecāks noliedz savu vilšanos kauna dēļ. Kauns ir tas, kas neļauj cilvēkam pieļaut domu par vilšanos.

 Autore: Elvita Rudzāte