Keita jautā: Vēlos noskaidrot, no kā tuvam cilvēkam rodas ļoti liels naids pret otru cilvēku? Pazemojumi notiek katru dienu. Ko pozitīvu vispār var saskatīt situācijā, ka tev sit, spļauj virsū, apmētā ar visādām lietām? Varētu teikt, tā kā grib izdzīt ārā no mājas. Situācija jau tā šobrīd valstī ir sarežģīta, bet ko darīt, ja tev katru dienu neliek mieru? Kas Jums par to būtu sakāms? Kā pareizāk rīkoties? No kā vispār rodas naids?
Elvita Rudzāte atbild: Viss sākas ar bailēm “mani nemīl”. Kad bailes “mani nemīl” pārsniedz kritisko robežu, tad cilvēkā izveidojas vainas izjūta. Kad vainas izjūta pārsniedz kritisko robežu, tad tā pāraug dažāda veida bailēs. Kad bailes pārsniedz kritisko robežu, tad tās pāraug dusmās, kuru galīgā pakāpe ir naids. Naids rodas no dzīves neizpratnes un savu neapgūto mācību neizpratnes.
Citiem vārdiem sakot, cilvēks, kas ir naidīgs, cieš no mīlestības trūkuma un neizprot dzīvi. Viņš nesaprot, ka viss sliktais, kas ir noticis viņa dzīvē, ir bijis viņam vajadzīgs, lai viņš caur slikto mācītos. Viņa sirds ir nocietinājusies, viņam liekas, ka dzīve attiecībā pret viņu ir netaisnīga un viņš jau vairs netic labajam. Tāpēc izturas naidīgi pret tiem, kurus vaino savā sliktajā dzīvē un arī pret citiem, jo visus cilvēkus uzskata par vienādiem.
Naidīgi noskaņotam cilvēkam var palīdzēt tikai ar piedošanu un mīlestību. Ja naidīgi noskaņotais cilvēks sajutīs mīlestības enerģiju, viņš nespēs būt naidīgs. Taču, lai viņš sajustu mīlestības enerģiju, vispirms viņam ir jāpiedod, jo piedošana dzēš negatīvo saiti starp naidīgo cilvēku un to cilvēku, kam naidīgais uzbrūk.
Lai atvērtos piedošanai, nepieciešams izprast savas neapgūtās mācības, kuras naidīgi noskaņotais cilvēks neapzināti spoguļo. Dzīves gudrība māca – tas, kas tev nepatīk citos jeb tevi kaitina citos, tas ir arī tevī, tikai var būt slēptā formā vai izpausties citādā veidā. Vispirms atbrīvo no sevis negatīvo īpašību, tad arī otrs mainīsies.
Lai atvērtos mīlestībā pret to, kas tev dara pāri, nepieciešams ieraudzīt šī cilvēka labās īpašības un domāt par cilvēka labajām īpašībām, koncentrējot uzmanību uz cilvēka labo. Tas ir svarīgi, lai novērstu uzmanību no otra cilvēka radītās negatīvās enerģijas, neļaujot izpausties savām negatīvajām īpašībām, kas aktivizējas brīdī, kad pret tevi kāds izturas negatīvi.
Ņemiet vērā, ka katrā cilvēkā ir 49% sliktais un 51% labais. Ja tu redzi cilvēkā slikto, tad ir jābūt arī labajam, tikai tas tiek slēpts. Mēģini paskatīties uz cilvēku ar sirds acīm, nevis prātu. Tad tu ieraudzīsi cilvēku, kas ir tik nelaimīgs, ka viņa dvēsele kliedz izmisumā. Sākumā samīļo šo nelaimīgo dvēseli domās, sūtot no savas sirds pa zeltītu vadiņu mīlestības enerģiju uz nelaimīgā sirsniņu. Sūti savu mīlestību pēc iespējas vairāk, jo viņa sirsniņa ir tik ļoti nocietinājusies, ka tev vispirms nāksies ar savu sirds siltumu izkausēt ledu, kas ieskauj viņa sirdi. Esi pacietīgs, rezultāts nebūs tūlītējs, jo ledu nevar ātri izkausēt. Lūdzies par nelaimīgo dvēselīti, lūdz palīdzību Dievam, lai palīdz tev sasildīt nocietinājušos sirsniņu. Ja pastāv iespēja, tad apskauj šo cilvēku un ieskaties ar mīlestību viņa acīs. Pasaki skaļi, ka mīli viņu bez nosacījumiem.
Internetā ir pieejamas vairākas versijas brīnišķīgai filmai par Heidi, kurā tiek parādīts, kā Heidi ar mīlestību atvēra sava vectēva nocietinājušos sirdi. Iesaku šo filmu noskatīties, jo šajā filmā ir parādīts kā radās naids un kā tas izgaisa, atveroties mīlestībai.