Pieķeršanās visvairāk izpaužas ģimenē. Piemēram, sieva, kas ir pieķērusies vīram, vīru uzskatīs par savu īpašumu (neapzināti) un būs ļoti greizsirdīga uz katru, pat suni, kas mēģinās novērst vīra uzmanību no sievas. Lai kā vīrs censtos izdabāt sievas interesēm un vajadzībām, viņš nedrīkstēs šo laiku dalīt ar kādu citu, piemēram, savu māti. Vīrietis nejūtas brīvs šādās attiecībās, jo viņam visu laiku jādomā kā izdabāt sievai, bet tā kā viņš mīl sievu, tad ir gatavs jebkādam upurim, lai tikai sieva būtu laimīga. Savukārt vīrietis, kas pret sievu izjutīs tikai pieķeršanās jūtas, var sākt protestēt un teikt, ka nejūtas brīvs.
Patiess gadījums:
Jauns vīrietis bija ļoti izvēlīgs un neuzsāka attiecības ne ar vienu sievieti līdz pat 28 gadu vecumam, bet tad viņš ieraudzīja sievieti, kura iekaroja viņa sirdi. Viņš ļoti mīlēja sievieti un sieviete jutās laimīga, ka viņš viņai sniedz tik daudz mīļuma līdz brīdim, kad sieviete teica: “Man par daudz tā mīļuma. Es vairs nejūtos brīva.” Problēma nebija mīļuma izpausmēs, bet gan apstāklī, ka vīrietis sievieti uzskatīja par savu īpašumu un bija ļoti greizsirdīgs uz visu, kas atņēma sievietes uzmanību viņam. Sieviete sāka atgrūst vīrieti brīžos, kad vēlējās pabūt viena un vīrieti tas ļoti aizvainoja, un attiecībās sākās strīdi.
Sieva, kas mīl vīru, izjutīs laimes izjūtu tikai no tā, ka mīl viņu. Viņa to neturēs piesietu sev, bet ļaus vīram būt pašam, priecāsies par viņa panākumiem, atbalstīs neveiksmēs un grūtos brīžos. Vīrietis šādās attiecībās jutīsies brīvs un tajā pašā laikā būs ļoti atbildīgs, neuzsāks attiecības ar citu sievieti un steigsies pie savas sievas tiklīdz to atļaus laiks.
Visās attiecībās sākumā ir pieķeršanās jūtas. Mīlestības un pieķeršanās jūtas ir ļoti līdzīgas, tomēr ir nianse, kas atšķir pieķeršanos no mīlestības – mīlestība pievelk un rada brīvības izjūtu, bet pieķeršanās atgrūž un rada nebrīves izjūtu.
Ja attiecību sākumā ir mīlestība un pēc laika partneris saka, ka mīlestība ir pazudusi, tas tikai liecina par to, ka attiecību sākumā ir bijusi pieķeršanās, jo mīlestība nekad nepazūd.
Nevajag satraukties, ja pamanāt sevī vai partnerī tikai pieķeršanos. Mīlestība attiecības ir jāattīsta. Sākumā tās ir simpātijas. Pēc tam tā ir otra cilvēka trūkumu pieņemšana. Pēc tam jau nāk pieķeršanās dažādi līmeņi un tikai tad tiek sasniegta īsta mīlestība, kas rada brīvības izjūtu. Līdz īstai mīlestībai ir jāizaug garīgi, tāpēc tik svarīgi ir mācīties un iet garīgās attīstības ceļu.
Ģimene ļoti palīdz apgūt mīlestības, piedošanas un pacietības mācības. Nav labākas skolas par ģimeni, kur jāmācās ne tikai mīlēt bez nosacījumiem, bet jāmazina savs ego līdz minimumam un tas mūsdienās daudziem sagādā problēmas. Tomēr tie, kas novērtē ģimenes vērtības, ir gatavi sevi mainīt, jo tas patiešām ir tā vērts.
Sevis mainīšana ir pats grūtākais uzdevums no visiem uzdevumiem. Tāpēc ģimenes veidošana ļoti palīdz garīgajai izaugsmei. Labā ziņa ir tā, ka tiem pāriem, kam izdodas pārvarēt ģimenes krīzes, izdodas attīstīt pieķeršanos par mīlestību un piedzīvot patīkamas vecumdienas. Visām ģimenēm Dievs dod iespēju attīstīt pieķeršanos līdz mīlestībai, bet ne visas ģimenes šo iespēju izmanto. Kāpēc tā? Jo cilvēki nav pacietīgi. Tikai pacietība dod iespēju ieraudzīt to, ko nespēji redzēt uzreiz. Tikai pacietība dod iespēju novērtēt to, kas tev ir dots. Tikai tie cilvēki, kas attiecībās ir attīstījuši mīlestību, izbauda ģimenes laimi. Iespējams tas notiek tikai vecumdienās, bet arī tas ir tā vērts, lai pārvarētu ģimenes krīzes un augtu garā.
sending...
