Notiekošie procesi pasaules un Latvijas ekonomikā garīgajā skatījumā 25.04.2013

Lai mēs varētu paskatīties uz notikumiem pasaulē un Latvijā no garīgās puses, mums ir jāizprot, kas ir Smalkais plāns un kas ir Fiziskais plāns? Liela daļa cilvēku noliedz Smalkā plāna, Augstāko spēku un Dieva eksistenci. Daļa cilvēku atzīst, ka tomēr kaut kas nezināms, neizskaidrojams mūs vada. Es ticu Dieva, Augstāko spēku eksistencei un ar interesi vēroju notikumus pasaulē un Latvijā, kā Dievišķie jeb Dzīves likumi darbojas ikdienā.

Fiziskais plāns ir tas, ko mēs redzam un apzināmies ikdienā, t.i., cilvēki, daba un visi materiālie priekšmeti, pārdzīvojumi, notikumi utt.

Smalkais plāns ir neredzams, bet mēs to jūtam ikdienā. Piemēram, cilvēks nokavē iekāpšanu kuģī, kurš vēlāk cieš katastrofā. Kāpēc cilvēks nokavēja iekāpšanu kuģī? Jo Dievs cilvēku pasargāja no nelaimes. Ikdienā mēs sastopamies ar neskaitāmām situācijām, kad kaut kas notiek ne tā, kā esam plānojuši, bet kā vēlāk izrādās – daudz labāk, nekā bijām plānojuši.

Smalkajā plānā ir vairāki līmeņi. Vistuvāk Fiziskajam plānam ir Astrālais plāns un Mentālais plāns. Smalkajā plānā uzturas dzīvās būtnes, un atkarībā no to attīstības pakāpes tās sarindojas stingrā hierarhijā uz paralēliem stariem, kas izriet no viena punkta (Radītāja) un veido piramīdu.

Augstākie spēki ir šīs dzīvās būtnes, kuras hierarhijā ieņem dažādus līmeņus. Tie ir Gaismas Skolotāji, Eņģeļi, Elementāļi un citi. Piemēram, Augtākie spēki ir Jēzus Kristus, Māte Marija, Sanats Kumara, Buda, Erceņģelis Mihaēls, Kuthumi, El Morija, Sen Žermēns, Šiva, Muhameds un citi.

Viss, kas pasaulē ir radīts, ir kā viens punkts no veseluma, ko sauc par Dievu. Katrs cilvēks ir punkts no Dieva, katra puķe ir punkts no Dieva, katrs priekšmets ir punkts no Dieva utt. Visi punkti kopā veido vienu veselumu, ko sauc par Dievu. Tāpēc mēs visi ar visu esam saistīti.

Neatkarīgi no tā, vai jūs tam ticat vai nē, Dievs, Augstākie spēki, Smalkais plāns pastāv un ikdienā ietekmē mūsu personisko dzīvi un darbu.

Mēs dzīvojam unikālā laikā, Zivs laikmets lēnām aiziet projām, un ir atnācis Ūdensvīra laikmets. Kā ikdienā mēs izjūtam šīs pārmaiņas? Zivs laikmetā evolūcijas augošais gars bija koncentrēts uz cilvēka trešo čakru, viņas saules pinumu. Zivs laikmetā cilvēks tika audzināts atbilstoši cēloņu un seku likumam jeb Karmas likumam, t.i., cilvēks mācījās no savām kļūdām. Reinkarnācijas ratu – mehānismu, kas kontrolē cilvēka inkarnāciju, Zivs laikmetā virzīja Karmas rats – cilvēki inkarnējās, lai atbrīvotos no savas karmas un pārvarētu savu zemāko “Es”, izlabotu savas iepriekš pieļautās kļūdas.

Ūdensvīra laikmetā evolūcijas impulss tiek virzīts no dievišķās saknes uz cilvēka sirdi. Gars tiek stimulēts iemācīties integrēt Universālo Mīlestību viņa iekšējā būtnē, lai izmantotu to savā dzīvē un to dzīvēs, kas ir ap viņu. Reinkarnācijas ratu virza nevis Karmas likums, bet Mīlestības un Vienotības likumi. Tuvāko 10-30 gadu laikā Karmas rats var pamazām izjukt – mums būs izvēle, vai inkarnēties saskaņā ar Karmas likumu vai Mīlestības un Vienotības likumiem. Tiem, kas izvēlēsies Karmas likumu, dzīve būs piepildīta ar ciešanām. Tiem, kas izvēlēsies Mīlestības un Vienotības likumus, dzīvē ciešanu būs mazāk, un viņi veiks savu misiju. Viss, kas neatbildīs Ūdensvīra plāna mērķim, tiks noārdīts. Pirmajā fāzē (ilgs 200-300 gadus) jaunās evolūcijas spirāles tēma ir dziedināšana. Zivs laikmetā cilvēki sāka pārdomāt savu dzīvi, pateicoties slimībām, bet jaunajā laikmetā slimības vairs nav nepieciešamas. Radošais spēks var neitralizēt atlikušo karmu, t.i., ja mēs attīstīsim savu Dieva dāvāto radošo potenciālu cilvēces labā, tad mums ciešanas vairs nav nepieciešamas. Mēs savas kļūdas atstrādāsim ar labajiem darbiem.

Kā Ūdensvīra laikmeta sākšanās ietekmē mūsu ikdienas dzīvi, ekonomisko situāciju pasaulē un Latvijā? Cilvēki sāks pārdomāt savas vērtības. Naudas pelnīšana un dzīve ļoti labos materiālos apstākļos vairs nebūs prioritāte. Daļa labāko sociālisma ideju atgriezīsies un sāks uzvarēt. Darba devējiem ir jārēķinās, ka darbinieki vairs nebūs ar mieru vergot. Viņi izvēlēsies darba vietas ar zemāku atalgojumu, samazinās prasības pret dzīves līmeni, bet vairs nebūs ar mieru dzīvot pastāvīgā stresā, pelnot lielu naudu. Dzīvotspējīgākas būs to valstu ekonomikas, kuras integrēs labo no sociālisma un kapitālisma, piemēram, šobrīd spilgts piemērs ir Ķīna, kaut arī tas nav tuvu ideālam. Arī Ķīna saskarsies ar nepieredzētām grūtībām, ja nemainīs savu attieksmi pret cilvēku.

Aizvien vairāk cilvēku sāks iet garīgās attīstības ceļu un mēģinās veidot alternatīvas pieejas biznesā, valsts pārvaldē un savā ikdienas personiskajā dzīvē. Biznesa vadība kļūs neformālāka. Valsts pārvalde būs spiesta atteikties no birokrātijas, jo uzņēmumi pārcels savus uzņēmumus uz valstīm, kuras pirmās izpratīs vienkāršības unikalitāti. Lielbritānija ir pirmā valsts, kura skaļi ir sākusi protestēt pret milzīgo birokrātijas mehānismu, kas valda Eiropas Savienībā. Cerēsim, ka Eiropas Savienība to sadzirdēs un reaģēs.

Darba kolektīvos galvenā prioritāte būs draudzīgas attiecības visos līmeņos, augsta darbinieku kompetence un atbildība, uzticēšanās, zināšanu un pieredzes nodošana pārējiem kolēģiem, cilvēcisko vērtību praktizēšana u.tml. Būs vērojama lielāka atklātība un brīvība. Nākotnes pasaulē nav vietas apziņai, kas koncentrējusies uz sevi un sava ego iegribām. Pasaulē sāks veidoties kopienas, kuras būs neatkarīgas no valsts un no ekonomiskajiem procesiem pasaules ekonomikā. Kopienās tiks integrēti ražošanas pienākumi un garīgā kalpošana. Līdzās kopienām pastāvēs augstas materiālisma vērtības, bet cilvēki, kuri kalpos materiālisma vērtību vairošanai, piedzīvos arvien lielākas eksistenciālas problēmas.

Katram no mums ir izvēle, kuru ceļu mēs vēlamies iet – ciešanu vai mācību ceļu.

Autore: Elvita Rudzāte