Oda priekam 15.07.2014

Sava raksta nosaukumu aizņēmos no Frīdriha Šillera dzejoļa, kuram mūziku uzrakstīja Ludvigs van Bēthovens, un kura skaņdarbs ir Eiropas Savienības oficiālā himna, iekļauts no komponista 9. simfonijas beigu daļas.

Labāk par Šilleru nepateiksi:
“Prieks, tu gaisma dievišķīgā, paradīzes lolojums!
….Un zem taviem spārniem platiem,
Visi ļaudis brāļi būs.”

Uzturēt sevī prieku, neņemties ar sīkumiem, atšķirt lielās lietas un mainīt to, ko var, arī man pie tā ir jāstrādā. Teorijas vietā citēšu dažus aforismus, kuri man likās sevišķi tuvi.
“Prieks ir īpaša gudrība.”
N.Rērihs

“Dzīve ir prieka avots.”
Nīcše

“Tik ilgi, cik cilvēki dzīvo, pārāk maz ir priecājies cilvēks, tik šeit mani brāļi, ir mūsu iedzimtais grēks! Un, ja mēs iemācīsimies vairāk priecāties, tad tas ir vislabākais veids, kā iemācīties nesarūgtināt citus un neļauties ieslīgt skumjās.”
Nīcše
“Prieks ir mīlestība pret to, kas ir. Skumjas – mīlestība pret to, kā nav.”
Šrī Ravī Šankars

Prieks – tik dažāds katram. Arī pēc sava veida dažāds – kluss un pazemīgi vienkāršs, jo ir jauns rīts, zied zied. Un skaļš, tuvu lielībai- par jaunu dārgu mašīnu, savas komandas uzvaru. Dzīvē ir vieta katram. Viegli būt priecīgam saulainā vasaras brīvdienā, ejot gar jūru, kad esi vesels un viss ir labi. Grūtāk to atrast sevī novembra drēgnā ikdienā, katras dienas rutīnā. Uzturēt sevī optimismu, būt radošam , jo Saules Latvijā ir cik nu ir. Svarīgi ir prieka meklējumi katrā notikumā, un atcerēties to uzturēt pēc iespējas patstāvīgi. Un es domāju, ka arī sevis pieņemšana un mīlestība ir cieši saistītas ar prieka sajūtu. Es esmu harmonijā ar dabu, dzīvi, esmu tās daļa un līdzīgi uztveru notiekošo.
Esmu pateicīga par to daudzo, kas man ir dots, piedodu sev, to kā nav un ticu Dievam, ka viss notiek uz labu.

P. S. Jāmācās priecāties no bērniem un suņiem, norīta pamostoties, ejot pastaigā, satiekot kādu, nesarežģījot dzīvi ar vakrdienu un rītdienu, būt te un tagad.

Priekā !

Autore: Daina