Pacietība – kāpēc svarīgi šo īpašību attīstīt? 17.04.2020

Mūsdienās jaunā paaudze vēlas apmierināt savas vēlmes ātri – ātri grib labi pelnīt, ātri grib iegūt dažādus dzīves piedāvātos labumus. Iespējams tas ir tāpēc, ka pārāk daudz kārdinājumu un iespēju, tieši tāpēc viņiem rodas sajūta, ka kaut ko var nepaspēt, tāpēc jāsteidzas.

Lielo Skolotāju dotajās mācībās tiek liela uzmanība pievērsta pacietības attīstībai? Kāpēc? Tāpēc, ka augstus garīgus sasniegumus nepacietīgs cilvēks nevar sasniegt, jo viņš apstājas pie pirmajām grūtībām.

Pacietības attīstībai ir nepieciešami ļoti daudz iemiesojumi. Tā ir īpašība, kuru nevar attīstīt vienas dzīves laikā.

Līdzībās runājot, bērns, kad sāk mācīties lasīt, vispirms viņš iepazīst burtus, pēc tam kopā liek zilbes, tad vārdus un tikai tad teikumus. Neviens negaida, lai bērns uzreiz iemācītos lasīt, bet mudina bērnu šo prasmi apgūt. Daži bērni iemācās lasīt ātrāk, daži lēnāk, tas ir saistīts ar dažādiem faktoriem. Cits piemērs, skolā no pirmās līdz 12 klasei māca matemātiku, bet uzdevumu sarežģītības pakāpe katrā klasē atšķiras – no vienkāršākā uz sarežģītāko.

Katram apziņas līmenim atbilst noteiktu negatīvo īpašību izpratne un pozitīvu īpašību praktizēšana. Jo zemāks apziņas līmenis, jo vairāk jāapgūst jeb jāstrādā ar sevi. Jo augstāks apziņas līmenis, jo mazāk jāstrādā ar sevi, bet vairāk ir jādalās un jāpalīdz citiem.

Pats svarīgākais ir sevi nesodīt par savu neprasmi, bet turpināt ikdienas situācijās būt pacietīgam. Piedot sev, ja atkal neizdodas, bet turpināt būt pacietīgam. Jo vairāk cilvēks koncentrēsies uz pacietības attīstību, jo ātrāk tā attīstīsies, jo Dievs redz kādas mācības mēs apgūstam un dod mums iespēju tās attīstīt caur ikdienas situācijām. Tāpēc kādā brīdī var būt sajūta, ka sarežģīto situāciju ir par daudz, bet patiesībā tas nozīmē, ka esi gatavs mācīties, tāpēc saskaries ar grūtībām. Nevajag bēgt no sarežģītām dzīves situācijām un bēdāties, ja to ir tik daudz, jo nevienam neuzliek lielāku smagumu nest nekā tas var panest. Toties tad, kad vezums ir aiznests, ir piepildījuma izjūta, kas dzēš visas sliktās atmiņas par grūto ceļa posmu.

Līdzībās runājot, dzemdību process parasti māmiņām ir sāpīgs, tomēr pēc laika viņas to aizmirst un priecājas, ka Dievs dāvāja bērniņu un ir gatavas ieņemt nākamo bērniņu.

Lai sasniegtu mērķi, uz to ir jāvirzās pacietīgi. Bieži ļoti daudz jāiegulda sava brīvā laika un brīvie naudas resursi, lai solīti pa solītim virzītos uz priekšu. Ja cilvēks vēlas mērķi sasniegt uzreiz, un nav gatavs pagaidīt, tad bieži mērķis paliek nesasniegts. Tas pats attiecas uz ideju īstenošanu. Ja cilvēks nevar savu ideju īstenot uzreiz un viņš ir nepacietīgs, tad ideja paliek neīstenota. Kad viņam jautās, kāpēc viņš atteicās no idejas, tad atbilde būs, ka nebija pietiekamu resursu, lai ideju īstenotu.

Apskatīsim piemēru, kas nepieciešams, lai īstenotu ideju?

Ja tev ir ideja, tad vispirms sajūti ar sirdi, vai tava sirds atsaucas šīs idejas īstenošanai jeb citiem vārdiem sakot, vai tevī ir degsme sākt ideju īstenot. Sirds degsme ir tiekšanās uz mērķi un darīt to ar mīlestību.

Ar tiekšanos vien ir par maz, nepieciešama drosme uzsākt idejas īstenošanu, jo tu nezini, vai rezultāts būs veiksmīgs. Tie, kuri vēlas lepoties ar saviem sasniegumiem, īpaši satraucas par savu reputāciju – ko par mani padomās, ja mana ideja piedzīvos neveiksmi. Lepnība un kauns veido vienu veselumu. Tāpēc cilvēki, kas ļoti vēlas lepoties ar saviem sasniegumiem, piedzīvojot neveiksmes, tās ļoti pārdzīvo. Tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēks, kurā ir lepnība un kauns, bieži atsakās no ideju īstenošanas. Drosme cilvēkā ir tad, ja viņš tic savai idejai un nebaidās piedzīvot neveiksmes.

Tālāk seko grūts un dažkārt ilgstošs darbs, lai izdarītu visu, kas nepieciešams, lai ideju īstenotu. Lai veiktu ilgstošu darbu, kas uzreiz nedod rezultātu, nepieciešama pacietība un darba mīlestība. Īpaši pacietība ir nepieciešama brīžos, kad piedzīvo neveiksmes un grūtības.

Ja cilvēks pacietīgi turpina virzīties uz savu mērķi īstenot savu ideju, pārvar visas grūtības, meklējot risinājumus, tad agrāk vai vēlāk, bet viņš ideju īstenos. Iespējams viņš ideju īstenos savādāk nekā to sākumā bija iecerējis, bet viņš to īstenos, ja tikai būs pacietīgs attiecībā uz rezultātu, ja nedzīvos gaidās un idejas īstenošana nebūs pašapliecināšanās motīva vadīta.

Bez gudrības nav iespējams sasniegt labus rezultātus, bet gudrību var iegūt darba procesa laikā, tāpēc pacietībai atkal ir liela nozīme, lai cilvēks pēc gūtas neveiksmes nevis atkāptos no domas, bet mācītos no savām kļūdām.

Idejas īstenošanas laikā, sastopoties ar dažādiem šķēršļiem, bieži cilvēki apvainojas gan uz citiem, gan sāk šaustīt sevi par pieļautām kļūdām. Tāpēc ļoti svarīga ir piedošana – piedošana citiem un sev. Bet arī piedošanas process nav vienkāršs, ja cilvēks neizprot savu mācību, tāpēc atkal ir nepieciešama pacietība apgūt savas mācības.

Tātad sasniegumu noslēpums ir sirds degsme, darba mīlestība, drosme, pacietība, gudrība un piedošana.

Pacietība nepieciešama ne tikai idejas īstenošanai, bet arī laimīgas ģimenes izveidošanai. Katrā ģimenē ir kādas problēmas. Ja tu esi nepacietīgs, tad tu gribēsi aizbēgt no problēmām. No tava pacietības mēra būs atkarīgs, cik ilgi tu būsi gatavs paciest problēmas, kuras nespēj atrisināt.

Tāpat tas ir visās citās dzīves jomās. Dievs īpaši pārbauda tos, kas Viņam tuvojas un pārbaudījumi var būt ļoti grūti. Tāpēc, ja cilvēkā nav attīsta pacietība, viņš nespēj grūtības pārvarēt, jo viņam liekas, ka tām nav risinājuma. Bet Dievs nevienu neiedzen stūrī. Risinājums ir vienmēr, bet ne vienmēr risinājums ir pieņemams.

Piemēram, tev nav darba pilsētā, bet ir privātīpašumā dzīvoklis. Tu vari dzīvokli pārdot un mēģināt uzsākt savu biznesu laukos, kur ir mazākas izmaksas, bet tu saskarsies ar daudz grūtībām. Ja tu būsi nepacietīgs, tu nevarēsi pārvarēt šīs grūtības. Ja tu būsi pacietīgs un solīti pa solītim īstenosi savu plānu, tava ideja īstenosies. Visu nosaka motīvs ar kādu tu ideju īsteno. Ja tavs motīvs ir savtīgs, tad tev būs grūti būt pacietīgam, jo savtīgums liek steigties.

Atcerieties pasaku par bruņurupuci un zaķi, kas sacentās skriešanā. Kurš pirmais sasniedza finišu? Bruņurupucis un viņš apsteidza zaķi nevis tāpēc, ka bija ātrāks par zaķi, bet tikai tāpēc, ka bija pacietīgs.

Tāpēc arī radies teiciens: “Kas lēni nāk, tas labi nāk”. Pacietīgi cilvēki patiešām spēj izveidot laimīgas ģimenes, attīstīties darbā profesionāli un viņi nebaidās no dzīves grūtībām. Tāpēc pacietība ir tik nozīmīga Augstāko Spēku acīs. Tāpēc pacietība ir jāattīsta ikvienam, kas patiešām vēlas sasniegt augstus garīgus sasniegumus.

Autore: Elvita Rudzāte