Paklausība – kā to panākt? 06.05.2021
Paklausība vecākiem un tiem, kas saukti tēva un mātes vārdā, ir ļoti svarīga un fundamentāla un pieļauj tikai vienu izņēmumu − gadījumā, kad paklausība vecākiem nonāk pretrunā ar Dievišķajiem likumiem jeb Dievu. Dievs mums nav pavēlējis tēva un mātes norādījumus pakļaut kritiskām pārbaudēm, bet licis mums paklausīt visās lietās.
Tāpat cilvēkiem ir jāpakļaujas valsts noteiktiem likumiem un noteikumiem, darba vietas noteikumiem un citiem noteikumiem, kas nosaka kārtību. Lai cik neticami tas var likties, bet par valsts vadītāju nevar kļūt kurš katrs bez Dieva atļaujas. Tanī pašā laikā mēs zinām gadījumus, kad valsts vadītājs ļaunprātīgi vai savtīgi izmanto varu. Nepakļauties noteiktai kārtībai drīkst tikai tad, ja noteikumi ir pretrunā Dievišķajiem likumiem jeb Sirdsapziņai.
Ja mums tiek prasīta paklausība, kas pretēja Dievišķajiem likumiem jeb Sirdsapziņai, tad, parādot visu cieņu, mums tomēr tāda paklausība ir skaidri jānoraida − kaut arī mūsu rīcība tiktu saukta par nepaklausību, dumpi u.tml. Šādā situācijā ir svarīgi ar cieņu izskaidrot savu nostāju, izskaidrot sekas, kas iestāsies, ja rīkosies pretrunā Dievišķajiem likumiem un aicināt vadītāju atteikties no pretlikumīgās darbības vai ieceres.
Nav šaubu, ka paklausība mēdz būt ļoti grūta īpaši gadījumos, kad tiem, kam ir vara noteikt pār mums, izmanto savas tiesības aplami, dodot cietsirdīgas un netaisnīgas pavēles. Vai arī, kad cilvēki ir spiesti paklausīt situācijās, kad pavēles dod tie, kam ir mazāka saprašana nekā tiem, kuriem jāklausa. Bet, kamēr vien pavēle nav pretrunā ar Dievišķajiem likumiem jeb Sirdsapziņu, mums ir labprātīgi jāpaklausa.
Vienīgās tiesības, kas ir padotajiem, ir dot cieņpilnus ieteikumus. Bet, ja tie nelīdz un gudrs padoms netiek uzklausīts, tad mums tik un tā ir jāpaklausa vai pat jācieš netaisnība. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs nezinām kāds ir Dieva plāns. Iespējams Viņš pārbauda mūsu pazemību un pacietību, lai uzticētu mums svarīgākus uzdevumus. Piemēram, Tēvs Pio ilgus gadus cieta no netaisnības, bet viņš to pieņēma ar pazemību un vēlāk atzina, ka tas ir bijis Dieva pārbaudījums, cik viņš paklausīgs Dievam. Viņš turpināja uzticēties Dievam, lai arī viņa darbība tika ļoti ierobežota un sagaidīja arī laiku, kad viņa ierobežošana tika atcelta.
Mūsu paklausība kaprīziem vecākiem, bargiem vadītājiem un netaisnām varas iestādēm ir patīkama Dievam. Kāpēc? Jo Viņš vēlas redzēt, vai mēs patiešām ticam, ka Viņš vada mūsu dzīvi un zina, kas ir labāk priekš mums.
Piemēram, tev ir kāda brīnišķīga ideja ar kuru tu griezies pie pašvaldības, lai vietējai sabiedrībai uzlabotu dzīvi. Pašvaldība tavu ideju noraida. Ja tu pieņem šo noraidījumu ar pazemību, zinot, ka Dievs noraidījumam ir devis atļauju, tad tu nedusmojies par noraidījumu, bet aizdomājies, kāpēc Dievs deva atļauju pašvaldībai noraidīt tavu priekšlikumu? Iespējams pēc laika tu sapratīsi Dieva nodomu, jo Dievs tev dos citas iespējas, kuras tu nekad nevarētu īstenot, ja tavai idejai pašvaldība būtu devusi savu piekrišanu.
Kad cilvēks sāk apzināties Hierarhijas likumu un Pasaules kārtību, tad viņam ir vieglāk pakļauties Dieva gribai un pieņemt dažādas laicīgās dzīves nebūšanas un absurdas situācijas, jo viņš zina, ka nekas pasaulē nenotiek bez Dieva atļaujas saņemšanas. Ja Dievs ir devis atļauju, tas nozīmē, ka cilvēcei kaut kas caur esošo situāciju ir jāmācās.
Cilvēks, kas tic Dievam, ir paklausīgāks nekā cilvēks, kas netic Dievam, jo neticīgajam grūti atrast argumentus, kāpēc būtu jāklausa. Tāpēc neticība aizved pie nepaklausības un anarhijas, kas attīsta haosu un sagrauj visu labo, kas radīts. Tāpēc izglītības iestādēs grūti panākt paklausību bez baiļu iedzīšanas, jo bērniem netiek mācīti Dievišķie likumi.
Arī bērni vēlas izprast, kāpēc viņiem jāklausa skolotāji? To bērns sāk saprast nevis pēc baiļu iedzīšanas un sodu politikas īstenošanas, bet tikai tad, kad patiešām saprot Hierarhijas likumu – zemākais klausa augstākajam, bet augstākais kalpo zemākajam.
Paklausībai ir jābūt brīvprātīgai nevis piespiedu, jo piespiedu paklausība agrāk vai vēlāk tiek noraidīta un tad atgriezties pie paklausības ir grūti. Bet kā panākt, lai bērni klausītu vecākus un skolotājus? Tikai pievēršot milzīgu uzmanību tikumiskajai audzināšanai, dzīves skaidrošanai, cēloņu-seku jeb Karmas likuma skaidrošanai un Atdzimšanas jeb Reinkarnācijas likuma skaidrošanai. Kamēr sabiedrība noliegs šos divus tik svarīgos Dievišķos likumus, paklausību varēs panākt tikai ar baiļu iedzīšanu un sodu politiku, kas rada ļoti nopietnas negatīvas sekas.
Bērni mēdz neklausīt arī tos, kurus mīl, tāpēc ar mīlestību vien ir par maz, lai nodrošinātu paklausību. Paklausība dabiska ir tiem, kas apzinās, kāpēc ir slikti būt nepaklausīgam. Jo augstāks apziņas līmenis, jo cilvēks ir paklausīgāks. Tāpēc galvenais uzdevums ir paplašināt sabiedrības apziņas līmeni.
Autore: Elvita Rudzāte