Dažreiz tikai liekās, ka mēs šeit zemes virsū esam vieni un nekur citur neviena nav. Bet situācijas un notikumi, kas noteikti liecina par ko citu.
Tā kā Domātājos mācās daudzi cilvēki, kas iet garīgo attīstības ceļu, vienas nodarbības beigās visi grupas biedri veltīja Mātes Marijas lūgšanu un šoreiz tā tika veltīta man ar lūgumu, lai sakārtotu savu dzīvi. Lūgšana tika skaitītas visiem kopā 33 reizes. Pēc lūgšanas man galva bija dikti smaga un, atnākot mājās, gribēju atgulties. Bet pie gultas ieraudzīju metāla plāksni zelta krāsā 5 reiz 5 cm uz plāksnes piramīda un visādi herogrifi, par kuru nozīmi man nav ne jausmas. Tālāk bija jautājums kā viņa nokļuva pie manas gultas, jo neviena mājas nebija un pirms tam šī plāksne arī nebija. Skaidrojums domāju katram ir savs. Bet man sirdī tā bija zīme no “Smalkā plāna”, ka man ir jāmaina sava dzīve. Es četrus gadus mēģinu sakārtot savu dzīvi pārdot savu māju, lai varētu beigt īrēt dzīvokli. Bet nekad tas nav izdevies šo gadu laikā. Šajā brīdī sapratu, ka man tā māja ir jāpārdod tagad, uzreiz ieliku sludinājumu. Mājā dzīvoja īrnieks, kurš, diemžēl, māju neuzturēja kārtībā un līdz ar to nebija nekāda tirgus skata. Bet tā kā bija šī zīmē es ticēju, ka viss būs labi. Tieši tad tuvojās 23. datumus kad rakstu vēstuli Karmas valdei, kurai šoreiz lūdzu, lai palīdz atrast mājai labus pircējus ģimeni ar bērniem, kas novērtētu dabu un māju. Pagāja viena dienu un uzradās ģimene, kas vēlējās māju apskatīt – latviešu ģimene ar diviem bērniem, kam ļoti patīk dārzs un māja. Viņi 10 minūtes paskatījās māju un teica, ka pirks. Četrus gadus es tirgoju viņu nebija neviena interesenta, bet pēc šiem notikumiem tas notika dažu dienu laikā.
Pagāja mēnesis māja bija pārformēta un rakstīju vēstuli Karmas valdei, lai palīdz atrast man manas mājas – dzīvokli. Sīki uzrakstīju ko vēlos, ka vēlos, lai tur dzīvo latviešu ģimene ar diviem bērniem, kas pārvācās uz māju, lai blakus būtu parks, lai viss sasniedzams ar kājām, lai būtu jumta stāvs, lai neviens nestaigā pa galvu. Pagāja šoreiz ilgāks laiks, jo tas man mācīja pacietību. Bet 20. datumā es atradu dzīvokli, kas atbilda visam rakstītājam un tiešām tur dzīvoja latviešu ģimene ar diviem bērniem, kas pārvācās uz māju.
Šīs situācijas parada to, ka ar mums Kāds runā, Kāds dod zīmes un virza uz priekšu. Galvenais ir saskatīt un saprast tās zīmes un ticēt, ka viss notiks.