Par diviem cikliem esmu stāstījis “Apokalipsē”. Par nolaišanās ciklu matērijā un pacelšanās ciklu no matērijas 04.04.2017
Iemīļotais Jānis
- gada 4. aprīlī
ES ESMU Iemīļotais Jānis. Jums ir jāatceras mani. Es esmu pazīstams kā cilvēks, kas uzrakstīja “Apokalipsi”, Iemīļotā Jāņa Atklāsmes grāmatu.
Es uzrakstīju to, ko saņēmu kā atklāsmi manas garīgās apgaismības laikā Patmas salā.
Es to uzrakstīju formā, kas ļāva pavēstīt Atklāsmes būtību un tai pašā laikā aizplīvurot šo būtību.
Daudzi cilvēki ir mēģinājuši saprast manas Atklāsmes būtību, bet viņiem tas nebija dots. Ne tāpēc, ka nebūtu uzrakstīts, bet tāpēc, ka nesaprata.
Es lietoju daudzus simbolus un viena un tā paša simbola daudzas nozīmes. Es lietoju vārdus, kam ir dažāda nozīme. Es izmantoju tēlus, kam ir negatīva nozīme, bet kas ir pozitīvi, un es lietoju hronoloģiju, kura nav traktējama ar zemes gadu skaitīšanas sistēmas palīdzību.
Tāpēc, ka es runāju par notikumu, kas neattiecas ne uz šo gadu tūkstoti, ne uz iepriekšējo gadu tūkstoti un ne uz nākamo gadu tūkstoti. Es runāju par notikumu, kas norisinās visā cilvēka dzīves attīstības periodā uz Zemes. Cilvēkam tūkstoš gadu nozīmē to pašu, ko miljons gadu, ja mēs skatāmies uz šo tūkstoti vai miljonu attiecībā pret cilvēka dzīves ilgumu, – tad tiem ir vienāds ilgums, salīdzinot ar mazāk nekā 100 cilvēka mūža gadiem.
Es runāju par cilvēces attīstības periodu, un es ar to domāju visu cilvēka eksistences ciklu fiziskajā ķermenī.
Drakonam un zvēram manā alegorijā ir dažādas nozīmes. Drakonam ir Labā nozīme, un zvēram ir ļaunā nozīme. Drakons nonāk uz Zemes no Debesīm un niknumā vajā sievu, kura ieņēmusi vīriešu dzimuma bērnu.
Sieva ir cilvēce. Drakons ir Dievišķā gudrība, kas nolaidusies cilvēkā. Bērns ir šīs gudrības auglis, cilvēka Augstākais Es, kas būs apslēpts tūkstoš gadu un vēl kādu laiku. Iedomājieties zemes cilvēces eksistences gadu miljonus. Šajā laikā plosās zvērs. Zvērs, kas ir cilvēka kaislības, viņa ego.
Zvēram jātiek nogāztam, tieši tāpat, kā laiku sākumā Drakons tika nogāzts no Debesīm un nolaidās matērijā, mātē, sievā.
“Apokalipsē” esmu izklāstījis divus ciklus. Nolaišanās ciklu matērijā un pacelšanās ciklu no matērijas.
Matērijā pavadītajā laikā paiet vēl septiņi cikli, kas apzīmēti ar eņģeļu tauru skaņām.
Katrs cikls nes bēdas un nelaimes, kam cilvēce iziet cauri, lai atbrīvotos no zvēra, dzīvnieka, kurš saaudzis ar cilvēku un traucē izpausties viņa Dievišķajai dabai.
Visas bēdas, visas nelaimes, caur kurām iziet cilvēce, tai nepieciešamas, lai apzinātos savu Dievišķo dabu, lai atbrīvotos no miesīgo vēlmju zvēra un miesīgā prāta un paceltu savu apziņu Dievišķās Gudrības līmenī, ko simbolizē četru stūru pilsētas nolaišanās ciklu beigās.
Septiņi cikli simbolizē septiņas cilvēku Rases, un drakona septiņas galvas simbolizē septiņas cilvēku Rases.
Izejot cauri šiem septiņiem cikliem, cilvēkam jāattīrās no dzīvnieciskās apziņas un jākļūst par Dievišķo cilvēku.
Es devu alegoriju, kas simbolizē Augstāko Garu nolaišanos matērijā, un es devu šo Garu pacelšanās alegoriju no matērijas kopā ar visas cilvēces apziņas pacelšanos. Man ļoti žēl, ka tēlus un simbolus, ko es lietoju, nesaprata un sagrozīja.
Ja jūs izlasīsiet šo manu diktātu kopā ar Mozus* un Zaratustras** diktātiem, tad jums atklāsies senās Patiesības jēga, tiem no jums, kas grib izzināt Patiesību, un tiem, kas gatavi šīs Patiesības izzināšanai. Daudz gadu paies, kamēr šī Patiesība pārņems daudzu cilvēku prātus. Daudz gadu paies, kamēr daudzu cilvēku apziņa iegūs kristāla dzidrumu un būs spējīga izlaist caur sevi visu Dievišķās Patiesības pilnību.
Tagad jūsu apziņa ir līdzīga blāvam stiklam, jūs skatāties caur to un, lai kā arī necenstos, nevarat saskatīt Patiesību. Kāds redz tikai Patiesības vispārējās kontūras, bet kāds vispār neko neredz un ir spiests paļauties uz to cilvēku viedokli, kas kaut ko redz.
Mēdz būt arī tā, ka, pašam neko neredzot, cilvēks nevar noticēt tam, kas kaut ko redz, un apvaino šo cilvēku melos vai apskauž redzošo.
Ilgi vēl cilvēces gara tumsības zvērs valdīs pār cilvēku prātiem. Daudzi cilvēki atgādina zvērus un nedzird Saprāta balsi ne sevī, ne citos, un tikai bēdas, nelaimes un ciešanas spēj iemācīt šiem cilvēkiem būt cilvēkiem. Šīs bēdas viņi paši sev piesauc ar to, ko viņi rada, ar darbībām, ko viņi veic cits pret citu, pret dabu un pret pašu Māti Zemi.
Briesmīgs ir laiks, kurā jūs dzīvojat. Vistumšākās kaislības plosās cilvēkos. Un viņi nevēlas dzirdēt Saprāta balsi un nevēlas pievērsties Dievišķās Patiesības izzināšanas Ceļam.
Viss būs tā, kā es aprakstīju. Neviens no kausiem cilvēkiem neies secen.
Tā bija, un tā būs.
Bet agri vai vēlu cikli beigsies, un cilvēks atbrīvosies no savas dzīvnieciskās, zvēriskās dabas un tiks atalgots, un nonāks Dieva valstībā, ko viņš ir nopelnījis un ko viņš noteikti sasniegs savā apziņā.
Būs tā, kā es aprakstīju. Izlasi.
Es šodien jums devu atslēgas, kas nepieciešamas manas Atklāsmes izprašanai.
Es pateicu jums tieši tik, cik man bija jāpasaka. Tiem, kas saprot, es pateicu pārāk daudz, bet tiem, kas nav spējīgi saprast, es nepateicu neko.
ES ESMU Iemīļotais Jānis, biju ar jums šodien.
Tatjana Mikušina, 2005
___________________________________________________________________
* Pienācis jaunas Iziešanas laiks, kas jums jāpaveic savā apziņā Mozus 2005. gada 1. aprīlī
** Miesīgajam prātam jādod vieta Dievišķajam saprātam Iemīļotais Zaratustra 2005. gada 30. martā
Tulkoja D. Daija, L. Ērgle, O. Gaile 2007.g.
Red. L. Ērgle 2015.g.