Par ko liecina nestabila redze? 09.04.2025

Sieviete jautā: Par ko liecina redzes problēmas-  nestabila redze. Redzes problēmas svārstās no dažāda stipruma + uz dažāda stipruma –  , ar minimālu astigmātismu, un acs muskuļi nepārtraukti ir slodzē neatkarīgi kādas darbības veicu. Kad acs ir atslābušā stāvokli (kad tikai iepilināti speciāli pilieni, lai pārbaudītu īsto redzes stāvokli), tad redzes problēmas ir ļoti mazi mīnusi. Acs gandrīz nekad neatslābst dabiski.

Elvita Rudzāte atbild: Garīgajā skatījumā acis ir Dvēseles spoguļi jeb sajūtu orgāns, kas pasauli spēj redzēt divējādi:

• Pareizi jeb daudzpusīgi,
• Nepareizi jeb vienpusēji.

Redzes traucējumi rodas, ja nesakārtotie sīkumi izsauc asaras un traucē jums dzīvot, bet jūs negribat, lai tā dēļ izraisītos strīds, jo negribat kļūt par sliktu cilvēku. Sīkumu saskatīšanas asums mazinās, un, ja cilvēkam lasīšanai un rokdarbu veikšanai jāuzliek brilles, tā ir tālredzība. Pretēja ir tuvredzība. Tas ir jauniešiem raksturīgs redzes traucējums. Ja kādam saka, ka viņš neredz tālāk par savu degungalu, tas norāda uz egoismu un ir īpaši aizvainojoši. Jo ievērojamāks vēlas būt jaunais cilvēks, jo mazāk viņš atzīst, ka neprot raudzīties dzīves tālumā,  jo bezcerīgāka ir viņa briļļu mīnusu samazināšanās. Briļļu mīnusi nepalielinās tiem, kuri attīsta savu piesardzību. Pienākuma izjūtas audzēšana iedarbojas tieši pretēji.

Kas ir tuvredzīgs (neredz tālumā), tas baidās lūkoties tālumā. Viņš baidās no nākotnes, un tas izraisa īgnumu un dusmas. Atbrīvojiet savas bailes, tad sevī attīstiet priekšnojautas, intuīciju.

Kas ir tālredzīgs (neredz tuvumā), tas pārspīlē savus labos nolūkus. Viņš grib tālu redzēt, citiem vārdiem, grib dabūt daudz un uzreiz, bet nevēlas saskatīt mazo. Dzīvē pirmkārt jāiemācās priecāties par sīkumiem, tad dzīve varēs uzticēt cilvēkam lielo. Ja cilvēks pieprasa, lai citi, arī valsts, nodrošinātu nākotni, viņam pasliktinās redze, jo viņš nu reiz nesaskata, ka ikvienam pirmkārt pašam jākārto sava dzīve. Viss sākas ar domāšanas veidu, tad jāpaskatās sev pie kājām un tikai tad jālūkojas tālēs. Jāatbrīvo bailes un neapmierinātība, kas saistītas ar nākotni, lai nākotne varētu tuvoties.

Ja māte tēlo mocekli, kas cieš tēva rīcības dēļ, un bērns uzskata to par patiesību, tad bērns nemaz nevēlas redzēt vīriešu pasauli, un viņš neredz ne tālu, ne tuvu. Pieauguša cilvēka sievišķīgā sevis žēlošana un sieviešu žēlošanās dara to pašu. Viņu acis bojā vēl tas, ka, žēlojot sievietes un sieviešu asarās vainojot vīriešus, viņi grib apliecināt savu materiālo gudrību un vīrišķīgo piesardzību.

Nestabila redze norāda uz nestabilitāti domāšanā, kas nozīmē šaubīšanos un svārstīšanos viedokļos.

Ja acis nekad neatslābst, tas nozīmē, ka cilvēks jūtas apdraudēts, tāpēc viņam ir pastāvīgi jābūt modram, lai viņam neuzbruktu.

Var būt arī citi iemesli, bet lai tos atklātu, nepieciešams veikt dzīves analīzi. Iesaku piedalīties Sokrata tautskolas atbalsta grupās, kur tiek veikta dzīves analīze, par tuvāko grupu informāciju skatīt šeit vai DVĒSELES MIERS programmā “Garīgā prakse – mana ikdiena”, par tuvāko grupu informāciju skatīt šeit.