Par pasaules valdniekiem 15.11.2018
T. Mikušinas atbilde uz lasītāja jautājumu:
Ir saņemts interesants jautājums no interneta vietnes «Сириус» (“Sirius”) lasītājas Antoņinas no Bulgārijas. Lūk, ko viņa raksta:
Man ļoti gribētos zināt, vai Karmas Likums darbojas attiecībā uz tām dažām personām, kas valda pār pasauli. Tie ir Rotšildi, Brjūsi, Rokfelleri, Varburgi u.t.t. Viņiem naudas līdzekļi nav vajadzīgi, gandrīz visa Zemes nauda pieder viņiem. Viņu kontrolē ir gandrīz viss uz Zemes: mūsu planētas resursi, visi kredīti, ko paverdzina iedzīvotājus, bankas, arī pasaules banku un valūtas tirgi, milzīgie koncerni un korporācijas. Viņiem ir vajadzīga cilvēku enerģija. Viņi manipulē ar cilvēku vērtībām, atbīda viņus pie malas – pie šīs pasaules ilūzijai. Kāpēc viņi to dara? Vai tie nav tumšie spēki ārpus mums? Kāpēc parastam cilvēkam atgriežas karma, bet šīs būtnes, kas tik daudz slikta izdarījuši zemes cilvēkiem, bet dzīvo greznībā, pārticībā un valda pār pasauli jau daudzus gadus? Vai gan viņiem Karma neatgriežas?”
Ja pievēršamies Mācībai, ko dod Valdoņi, tad, pirmkārt uz Zemes pastāv divi spēki – Labā spēki un Ļaunā spēki, kas nemitīgi mijiedarbojas savā starpā, pāriet viens otrā, un, otrkārt, pastāv noteikta ideoloģija, uz kuras pamata attīstās cilvēces sabiedrība. Pirms dažiem gadsimtiem sākās pagrieziens cilvēku apziņā, un arvien mazāk un mazāk viņu apziņā bija atvēlēta vieta Dievam. Arvien vairāk un vairāk cilvēku bija izdarījuši šādu izvēli.
Ja mēs pievēršamies Krievijas vēsturei, tad Krievija ir izdarījusi savu izvēli, aizgriežoties prom no Dieva 1917. gadā. Mēs zinām, ka Cars bija nodots, gāzts no troņa un tālāk nogalināts. Vairums tempļu un klosteru bija sagrauti, un mēs zinām, ka bija nogalināti un nomocīti līdz nāvei apmēram 300 tūkstoši garīdznieku. Tādējādi bija nodota pareizticīgā Baznīca, un tad īstenībā tā arī vairs nepastāvēja, jo atgriezt dzīvē Baznīcu nudien ir ļoti grūti. Šī izvēle, ko izdarīja ļaudis, nosaka nākotni. Citas valstis arī pamazām atteicās no Dieva.
Tādējādi uzvarēja tā ideoloģija, kuras vārdā ir dēvēts “zelta teļa” kults vai patērētāju sabiedrība. Ar laiku vara sakoncentrējās to cilvēku rokās, kas savā ziņā ir šīs ideoloģijas priesteri. Kādas ir šīs ideoloģijas galvenās iezīmes? Viņiem nav Dieva, viņiem viss aprobežojas ar materiālo pasauli, un atbilstoši, ja dzīve ir viena, tad vajag no tās iegūt visas baudas un priekus. Ja planētas resursi ir ierobežoti, tad tos vajag kontrolēt. Vajag kontrolēt visus finanšu resursus, derīgos izrakteņus un tādējādi īstenot globālo virskundzību uz Zemes. Tā pilnīgi atbilst tai ideoloģijai, ko viņi īsteno.
Bet ļaudis šai gadījumā pavisam vienkārši iet šīs “zelta teļa” ideoloģijas pielūgšanas pavadā. Bet ne tāpēc, ka viņiem kāds uzspiestu šo ideoloģiju. Viens no galvenajiem Likumiem, kas pastāv mūsu pasaulē, – ir Brīvās gribas likums. Katram cilvēkam ir brīvā griba, un viņš darbojas atbilstoši savai brīvajai gribai. Darbība atbilstoši brīvajai gribai paredz atbildību. Ja mēs darbojamies pēc savas brīvās gribas, bet pārkāpjam Dievišķo Likumu, tad tādējādi mēs radām karmu, un tādā vai citādā formā tai jāatgriežas mums.
Tātad, kad cilvēki pamazām atsakās no Dieva, tad stājās spēkā Karmas Likums.
Kāpēc šis Karmas Likums, kā raksta Antoņina, neattiecas uz tiem cilvēkiem, kas valda pār pasauli? Atbildēt uz šo jautājumu ir vēl sarežģītāk, ja izmantojot kaut kādus vispārpieņemtos avotus, zināšanas. Mēs zinām, ka evolūcija uz planētas Zeme notiek cikliski un pašreizējā momentā beidzas lielais Kosmiskais Cikls, un sāksies jauns Cikls. Tātad lūk, lieta tāda, ka jaunajā Ciklā nevarēs nokļūt visi cilvēki, kas pašlaik eksistē uz planētas Zeme. Tāpēc, ka ir nepieciešams ļoti augsts to cilvēku apziņas līmenis, lai pārietu jaunajā Kosmiskās evolūcijas posmā. Tāpēc, kad cilvēki izdara izvēli patērētāju sabiedrības labā un atsakās no Dieva, un negrib attīstīties, tātad atsakās no evolucionārā attīstības ceļa, tad šo cilvēku dvēselēm tiek pārtraukta evolūcija. Kādai dvēselei evolūcija tiks pārtraukta pavisam, bet ir iespējams, ka kādai citai – būs pieņemts cits lēmums. Bet būs jāatbrīvo planēta no šādām dvēselēm. Kādam ir jāizpilda šis “netīrais” darbs – planētas atbrīvošanā no tādām dvēselēm, kas nav derīgas Kosmiskajai evolūcijai, turpmākajai evolūcijai, garīgajai evolūcijai.
Tādējādi pēc manām domām tie cilvēki, kas tagad ietilpst korporācijās, kas valda pār pasauli, viņi arī ir tie, kas veic šo “netīro” darbu planētas attīrīšanai no tām dvēselēm, kas nav spējīgas turpmākajai evolūcijai. Kā tas notiek? Tas notiek kā kari, kā ģenētiski modificētie pārtikas produkti, kā vakcīnas. Ir dažādi paņēmieni. Masu informācijas līdzekļi – kā vardarbības propaganda. Datoru spēles. Tā visa rezultātā notiek cilvēku degradācija un viņu nāve. Tādu darbu dara šī saime.
Ir ļoti grūti saprast, vēl jo vairāk tāpēc, ka mums nav pieejami visi informācijas avoti, jo tikai tie, kas atrodami masu informācijas līdzekļos.
Atveram, piemēram, induisma grāmatu, kuras nosaukums ir
“Srimad- Bhagavatam”. Tajā ir aprakstīta Džaja un Vidžaja vēsture un, kad viņi bija garīgajā pasaulē, tad viņi bija Kunga Višnas sargi. Reiz lielie gudrie pielūdza Kungu Višnu – četri Svētie Kumari, viņu vidū bija arī mums zināmais Sanats Kumara. Kad viņi atnāca pielūgt, sargi neielaida lielos Gudros Svētos Kumaras. Svētie Kumaras apskaitās, un šiem Džaja un Vidžaja bija jāsaņem sods. Kungs Višnu ierosināja viņiem vai nu pavadīt septiņus iemiesojumus kā cilvēkiem, kas būtu uzticīgi Kungam Višnu (vaišnavi), vai arī – trīs iemiesojumus kā dēmoniem, asuriem, bezdievjiem. Šie Džaja un Vidžaja izvēlējās iemiesoties par bezdievjiem, – toties trīs iemiesojumus septiņu vietā. Tādējādi viņi kļuva par dēmoniem katrā no cikliem: Satja Juga, Treta Juga un Dvapara Juga . Katrā no Jugām viņi iemiesojās par dēmoniem, un šie dēmoni cīnījās ar Kungu Višnu. Tātad īstenībā pietiekami augsti attīstītas būtnes bija pretstatītas Kungam Višnu, kaut arī patiesībā viņi bija Viņa kalpi. Lūk, tāds ir paradokss. Mums vienmēr ir jāatceras, ka viss šajā pasaulē norisinās kā savdabīga Spēle, Kunga Līla. Vienmēr ir vienkārši jāatceras, kas ir aiz visām šīm lietām.
Tāpat arī kristietībā – ne viss ir pietiekami “attīrīts”. Ir Ījaba grāmata, kurā skaidri norādīts – var izlasīt šo grāmatu, kurā norādīts, ka patiesībā sātans ir Dieva kalps (Dieva dienestā). Tad, kad vajadzēja Ījabam atņemt viņa ģimeni, viņa veselību, to visu darīja Sātans. Kas ir Sātans? Sātans ir pretinieks, tātad tas, kas nostājas pretējo spēku pusē. Bet īstenībā sātans kalpo Dievam.
Tāpēc tad, kad mēs atsakāmies no evolucionārā attīstības ceļa, mums ir jāsaņem karma kā sods. Kad mēs atsakāmies no Dieva, mums ir jāsaņem kaut kāds sods. Bet vajag, lai šo sodu mūsu vietā izdarītu kāds cits.
Man šķiet, ka Pasaules valdība veiksmīgi nodarbojas ar to – pavisam vienkārši iznīcina iedzīvotājus: lūk, šī čipizācija, kas būs, vakcinācija, kas jau norisinās, t. i. – mūs gluži vienkārši pārvērš par kaut kādiem biorobotiem. Taču īstenībā mēs agrāk atteicāmies no Dieva. Tāpēc ir karma, kas mūs gaida un kas mums jāsaņem.
Vai ir izeja no šīs situācijas? Jebkurā situācijā ir izeja. Dievs vienmēr atstāj iespēju, lai mēs turpinātu evolucionāro attīstības ceļu. Tāpēc Valdoņi pastāvīgi nāk un caur dažādiem cilvēkiem dod Mācību. Mēs zinām J. Blavatsku, kas apmēram pirms 130 gadiem rakstīja grāmatas. Viņas galvenais darbs ir “Slepenā Doktrīna”. Tāpat es arī mēģināju šo “Slepeno Doktrīnu” izklāstīt modernākā valodā grāmatā “Labais un ļaunais. Pārdomas, Helēnas Blavatskas “Slepeno Doktrīnu” lasot”.
Tāpat Vēstījumos, ko devuši Valdoņi caur mani, šī tēma ir daudzkārt cilāta. Kur ir šīs Mācības būtība? Ja vispārpieņemtajās reliģiskajās sistēmās pastāv Dievs un Sātans, un Dievs un Sātans stāv pretī viens otram, t. i., kad mēs uzskatām, ka esam Dievišķajā pusē, tad tas nozīmē, ka mēs domājam, ka kāds mums ir pretstatīts, uzstājas Sātana pusē, un mēs īstenībā gluži vienkārši nogalinām cits citu, bet Dieva vārdā, protams. Tādējādi vienmēr ir kāds, ko vajag nogalināt, ko vajag novākt, pret ko var cīnīties. Tas ir ielikts pašā ideoloģijā, kas pašlaik tāpat pastāv šajā pasaulē. Sākumā mainās ideoloģija. Vajag, lai ideoloģija tiktu pieņemta kritiskā viena procenta apjomā no iedzīvotāju skaita, tad mainās absolūti viss. Tāpēc, ka ideoloģija ir ļoti smalka lieta, un, mainoties ideoloģijas dēļ, ļoti strauji mainās visa situācija uz planētas Zeme.
Bet jaunā Mācība, šī jaunā Mācība , kas ienāk šajā pasaulē, tā vēsta to, ka ir tikai Dievs. Šajā pasaulē nav nekā, kā tikai Dievs. Bet Sātans – tas gluži vienkārši ir tas mūsos, no kā mums ir jāatbrīvojas, kas ir mūsos. Tātad īstenībā gan Dievs, gan Sātans atrodas mūsos. Tāpēc, ja mēs meklējam ienaidniekus ārpus sevis, tad mēs vienmēr tos atradīsim. Bet, ja mēs saprotam, ka tad, kad mēs tiksim galā ar vienu Sātanu, kas atrodas mūsos, tad nebūs ārpus mūs nekā, ar ko mums būtu jācīnās.
Šo Mācību Valdoņi pasniedz jau 12 gadus. Pagaidām Mācību saprast un pieņemt var ne vairāk kā viens tūkstotis vai daži simti cilvēku, t. i. cilvēku apziņas līmenis ir tāds, ka nespēj pieņemt šo Mācību. To darīt neļauj viņu attīstības līmenis.
Ja visā cilvēka dzīvē galvenais ir Dievs un saprot, ka pie visa ir vainīgs tikai viņa apziņas līmenis, un mēģina mainīt savu apziņu un arī ar savas apziņas palīdzību mainīt arī ārējo situāciju, kas pastāv pasaulē, tad viņš dara to apzināti un aktīvi. Tāpēc, ka apziņu mainīt var sevī, bet to tāpat var mainīt, kad veic kādu ārējo pozitīvo darbību, kas vērsta uz Labo un taisnīgumu. Tātad, ja mēs aktīvi darbosimies, tad mēs varam labot visu situāciju. Visa situācija pasaulē ļoti ātri mainīsies, un nebūs vajadzīga nekāda Pasaules valdība. Tā gluži vienkārši nespēs pastāvēt tajos apstākļos, kādos mainīsies visa dzīve. Ja mēs neko nedarīsim, tad vairs nav jēgas uzturēt šo civilizāciju, tā pamazītēm tiks aizvākta no planētas kā aizvāc nezāles dārzā. Mēs taču nākam uz sakņu dārzu, lai mums dobēs augtu burkāni, bietes, un mēs taču aizvācam nezāles no dobēm. Tāpat arī Dievs darbojas. Bet, lai Viņš tā darbotos, vajadzīgs Sātans, kas paveic šo “netīro” darbu.
Tā es to redzu. Varbūt, ka es kļūdos. Bet es tagad domāju no Mācības pozīcijas.
Labais un Ļaunais ir neatņemamas lietas mūsu pasaulē. Ja novāktu vienu, tad visa pasaule vairs nepastāvētu. Mūsu pasaule ir Labā un Ļaunā maisījums. Tas ir vajadzīgs, lai mēs attīstītos, lai mēs veiktu atšķiršanu, lai mēs kļūtu pilnīgāki. Ja mēs nokļūsim ideālos apstākļos, mēs neattīstīsimies. Pietiek aplūkot Gautamas Budas piemēru. Viņš dzīvoja pilī, un viņam bija viss. Bet kāda iemesla dēļ viņš saprata, ka viņam kaut kas trūkst. Kad viņš izgāja no pils un ieraudzīja vecīšus, redzēja slimos, redzēja nāvi, tad viņš saprata, ka pasaulē ir arī Ļaunais un ciešanas. Kad viņš to saprata, viņš sāka domāt: tātad ir kāds ceļš, kas ļauj cilvēkiem izvairīties no ciešanām. Tas viņu pamudināja uz to, lai atrastu šo ceļu. Ja viņš būtu turpinājis dzīvot pilī, tad viņš nekad nenonāktu pie patiesības.
Viss ir izzināms salīdzinājumā, t. i., mēs nevarētu attīstīties, ja būtu tikai viens Labais un viens Ļaunais. Mums visu laiku ir jātiecas uz Labo un jāizvairās no Ļaunā. Tā ir mūsu dzīves jēga. Kad cilvēks padara dzīves jēgu ne tiekšanos uz Labo un taisnīgumu, bet cenšas iegūt baudu un naudas līdzekļus, tad to sauc par degradāciju. Bet Sātans, šai mūsu gadījumā ir Pasaules valdnieki, gluži vienkārši pakalpīgi pasniedz mums izvēles elementus. Ko mēs izvēlēsimies? Vai mēs dzīsimies pēc šīs pasaules labumiem un priekiem, pēc papīriņiem, vai mēs pat par savas dzīvības cenu aizstāvēsim Dievišķību, aizstāvēsim Dievišķās pasaules principus.
Tātad ir svarīgi, ko mēs izvēlēsimies. Kad mēs pat par dzīvības cenu aizstāvam Labo, taisnīgumu, Dievu, savus ideālus, tad mēs saglabājam savu Dzīvību, t. i., mūžīgo Dzīvību. Savas individualitātes Dzīvību. Kad mēs izdarām izvēli par labu šai pasaulei un dzenamies pēc labumiem un papīriņiem, tad mēs īstenībā zaudējam dvēseli. Bet fiziskie ķermeņi tik un tā kaut kā tiks aizvākti. 99% Zemes iedzīvotāji dzīvo pēc patērētāju sabiedrības likumiem, īstenībā pielūdz “zelta teļu”. Tā ir viņu izvēle pēc brīvās gribas. Ļaudis izdarījuši izvēli – īstenībā atteikušies no Dieva. Pienāk laiks, un aizveras Dievišķās iespējas logs: viss, jūs labi mēģinājāt attīstīties, bet jums nekas neiznāca (plaukšķina ar plaukstām). Atklājas jaunais Cikls. Bet tur nokļūst tikai tie, kas ir gatavi, kas ir izgājuši caur šiem nepieciešamajiem posmiem, kas ir ļāvuši ieiet jaunās apziņas līmenī.