Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Par pasaules valdniekiem 15.11.2018

T. Mikušinas atbilde uz lasītāja jautājumu:

image005

Ir saņemts interesants jautājums no interneta vietnes «Сириус» (“Sirius”) lasītājas Antoņinas no Bulgārijas. Lūk, ko viņa raksta:

Man ļoti gribētos zināt,  vai Karmas Likums darbojas attiecībā uz tām dažām personām, kas valda pār pasauli.  Tie ir Rotšildi, Brjūsi, Rokfelleri, Varburgi u.t.t. Viņiem naudas līdzekļi nav vajadzīgi, gandrīz visa Zemes nauda pieder viņiem. Viņu kontrolē ir gandrīz viss uz Zemes: mūsu planētas resursi, visi kredīti, ko paverdzina iedzīvotājus, bankas, arī pasaules banku un valūtas tirgi, milzīgie koncerni un korporācijas. Viņiem ir vajadzīga cilvēku enerģija. Viņi manipulē ar cilvēku vērtībām, atbīda viņus pie malas – pie šīs pasaules ilūzijai. Kāpēc viņi to dara? Vai tie nav tumšie spēki ārpus mums? Kāpēc parastam cilvēkam atgriežas karma, bet šīs būtnes, kas tik daudz slikta izdarījuši zemes cilvēkiem, bet dzīvo greznībā, pārticībā un valda pār pasauli jau daudzus gadus? Vai gan viņiem Karma neatgriežas?”

Ja pievēršamies Mācībai, ko dod Valdoņi, tad, pirmkārt uz Zemes pastāv divi spēki – Labā spēki un Ļaunā spēki, kas nemitīgi mijiedarbojas savā starpā, pāriet viens otrā, un, otrkārt, pastāv noteikta ideoloģija, uz kuras pamata attīstās cilvēces sabiedrība. Pirms dažiem gadsimtiem sākās pagrieziens cilvēku apziņā, un arvien mazāk un mazāk viņu apziņā bija atvēlēta vieta Dievam. Arvien vairāk un vairāk cilvēku bija izdarījuši šādu izvēli.

Ja mēs pievēršamies Krievijas vēsturei, tad Krievija ir izdarījusi savu izvēli, aizgriežoties prom no Dieva 1917. gadā. Mēs  zinām, ka Cars bija nodots, gāzts no troņa un tālāk nogalināts. Vairums tempļu un klosteru bija sagrauti, un mēs zinām, ka bija nogalināti un nomocīti līdz nāvei apmēram 300 tūkstoši garīdznieku. Tādējādi bija nodota pareizticīgā Baznīca, un tad īstenībā tā arī vairs nepastāvēja, jo atgriezt dzīvē Baznīcu nudien ir ļoti grūti. Šī izvēle, ko izdarīja ļaudis, nosaka nākotni. Citas valstis arī pamazām atteicās no Dieva.

Tādējādi uzvarēja tā ideoloģija, kuras vārdā ir dēvēts “zelta teļa” kults vai patērētāju sabiedrība. Ar laiku vara sakoncentrējās to cilvēku rokās, kas savā ziņā ir šīs ideoloģijas priesteri. Kādas ir šīs ideoloģijas galvenās iezīmes? Viņiem nav Dieva, viņiem viss aprobežojas ar materiālo pasauli, un atbilstoši, ja dzīve ir viena, tad vajag no tās iegūt visas baudas un priekus. Ja planētas resursi ir ierobežoti, tad tos vajag kontrolēt. Vajag kontrolēt visus finanšu resursus, derīgos izrakteņus un tādējādi īstenot globālo virskundzību uz Zemes. Tā pilnīgi atbilst tai ideoloģijai, ko viņi īsteno.

Bet ļaudis šai gadījumā pavisam vienkārši iet šīs “zelta teļa” ideoloģijas pielūgšanas pavadā. Bet ne tāpēc, ka viņiem kāds uzspiestu šo ideoloģiju. Viens no galvenajiem Likumiem, kas pastāv mūsu pasaulē, – ir Brīvās gribas likums. Katram cilvēkam ir brīvā griba, un viņš darbojas atbilstoši savai brīvajai gribai. Darbība atbilstoši brīvajai gribai paredz atbildību. Ja mēs darbojamies pēc savas brīvās gribas, bet pārkāpjam Dievišķo Likumu, tad tādējādi mēs radām karmu, un tādā vai citādā formā tai jāatgriežas mums.

Tātad, kad cilvēki pamazām atsakās no Dieva, tad stājās spēkā Karmas Likums.

Kāpēc šis Karmas Likums, kā raksta Antoņina, neattiecas uz tiem cilvēkiem, kas valda pār pasauli? Atbildēt uz šo jautājumu ir vēl sarežģītāk, ja izmantojot kaut kādus vispārpieņemtos avotus, zināšanas. Mēs zinām, ka evolūcija uz planētas Zeme notiek cikliski un pašreizējā momentā beidzas lielais Kosmiskais Cikls, un sāksies jauns Cikls. Tātad lūk, lieta tāda, ka jaunajā Ciklā nevarēs nokļūt visi cilvēki, kas pašlaik eksistē uz planētas Zeme. Tāpēc, ka ir nepieciešams ļoti augsts to cilvēku apziņas līmenis, lai pārietu jaunajā Kosmiskās evolūcijas posmā. Tāpēc, kad cilvēki izdara izvēli patērētāju sabiedrības labā un atsakās no Dieva, un negrib attīstīties, tātad atsakās no evolucionārā attīstības ceļa, tad šo cilvēku dvēselēm tiek pārtraukta evolūcija. Kādai dvēselei evolūcija tiks pārtraukta pavisam, bet ir iespējams, ka kādai citai – būs pieņemts cits lēmums. Bet būs jāatbrīvo planēta no šādām dvēselēm. Kādam ir jāizpilda šis “netīrais” darbs – planētas atbrīvošanā no tādām dvēselēm, kas nav derīgas Kosmiskajai evolūcijai, turpmākajai evolūcijai, garīgajai evolūcijai.

Tādējādi pēc manām domām tie cilvēki, kas tagad ietilpst korporācijās, kas valda pār pasauli, viņi arī ir tie, kas veic šo “netīro” darbu planētas attīrīšanai no tām dvēselēm, kas nav spējīgas turpmākajai evolūcijai. Kā tas notiek? Tas notiek kā kari, kā ģenētiski modificētie pārtikas produkti, kā vakcīnas. Ir dažādi paņēmieni. Masu informācijas līdzekļi – kā vardarbības propaganda. Datoru spēles. Tā visa rezultātā notiek cilvēku degradācija un viņu nāve. Tādu darbu dara šī saime.

Ir ļoti grūti saprast, vēl jo vairāk tāpēc, ka mums nav pieejami visi informācijas avoti, jo tikai tie, kas atrodami masu informācijas līdzekļos.

Atveram, piemēram, induisma grāmatu, kuras nosaukums ir
“Srimad- Bhagavatam”. Tajā ir aprakstīta Džaja un Vidžaja vēsture un, kad viņi bija garīgajā pasaulē, tad viņi  bija Kunga Višnas sargi. Reiz lielie gudrie pielūdza Kungu Višnu – četri Svētie Kumari, viņu vidū bija arī mums zināmais Sanats Kumara. Kad viņi atnāca pielūgt, sargi neielaida lielos Gudros Svētos Kumaras. Svētie Kumaras apskaitās, un šiem Džaja un Vidžaja bija jāsaņem sods. Kungs Višnu ierosināja viņiem vai nu pavadīt septiņus iemiesojumus kā cilvēkiem, kas būtu uzticīgi Kungam Višnu (vaišnavi), vai arī – trīs iemiesojumus kā dēmoniem, asuriem, bezdievjiem. Šie Džaja un Vidžaja izvēlējās iemiesoties par bezdievjiem, –  toties trīs iemiesojumus septiņu vietā. Tādējādi viņi kļuva par dēmoniem katrā no cikliem: Satja Juga, Treta Juga un Dvapara Juga . Katrā no Jugām viņi iemiesojās par dēmoniem, un šie dēmoni cīnījās ar Kungu Višnu. Tātad īstenībā pietiekami augsti attīstītas būtnes bija pretstatītas Kungam Višnu, kaut arī patiesībā viņi bija Viņa kalpi. Lūk, tāds ir paradokss. Mums vienmēr ir jāatceras, ka viss šajā pasaulē norisinās kā savdabīga Spēle, Kunga Līla. Vienmēr ir vienkārši jāatceras, kas ir aiz visām šīm lietām.

Tāpat arī kristietībā – ne viss ir pietiekami “attīrīts”. Ir Ījaba grāmata, kurā skaidri norādīts – var izlasīt šo grāmatu, kurā norādīts, ka patiesībā sātans ir Dieva kalps (Dieva dienestā). Tad, kad vajadzēja Ījabam atņemt viņa ģimeni, viņa veselību, to visu darīja Sātans. Kas ir Sātans? Sātans ir pretinieks, tātad tas, kas nostājas pretējo spēku pusē. Bet īstenībā sātans kalpo Dievam.

Tāpēc tad, kad mēs atsakāmies no evolucionārā attīstības ceļa, mums ir jāsaņem karma kā sods. Kad mēs atsakāmies no Dieva, mums ir jāsaņem kaut kāds sods. Bet vajag, lai šo sodu mūsu vietā izdarītu kāds cits.

Man šķiet, ka  Pasaules valdība veiksmīgi nodarbojas ar to – pavisam vienkārši iznīcina iedzīvotājus: lūk, šī čipizācija, kas būs, vakcinācija, kas jau norisinās, t. i. – mūs gluži vienkārši pārvērš par kaut kādiem biorobotiem. Taču īstenībā mēs agrāk atteicāmies no Dieva. Tāpēc ir karma, kas mūs gaida un kas mums jāsaņem.

Vai ir izeja no šīs situācijas? Jebkurā situācijā ir izeja. Dievs vienmēr atstāj iespēju, lai mēs turpinātu evolucionāro attīstības ceļu. Tāpēc Valdoņi pastāvīgi nāk un caur dažādiem cilvēkiem dod Mācību. Mēs zinām J. Blavatsku, kas apmēram pirms 130 gadiem rakstīja grāmatas. Viņas galvenais darbs ir “Slepenā Doktrīna”. Tāpat es arī mēģināju šo “Slepeno Doktrīnu” izklāstīt modernākā valodā grāmatā “Labais un ļaunais. Pārdomas, Helēnas Blavatskas “Slepeno Doktrīnu” lasot”.

Tāpat Vēstījumos, ko devuši Valdoņi caur mani, šī tēma ir daudzkārt cilāta. Kur ir šīs Mācības būtība? Ja vispārpieņemtajās reliģiskajās sistēmās pastāv Dievs un Sātans, un Dievs un Sātans stāv pretī viens otram, t. i., kad mēs uzskatām, ka esam Dievišķajā pusē, tad tas nozīmē, ka mēs domājam, ka kāds mums ir pretstatīts, uzstājas Sātana pusē, un mēs īstenībā gluži vienkārši nogalinām cits citu, bet Dieva vārdā, protams. Tādējādi vienmēr ir kāds, ko vajag nogalināt, ko vajag novākt, pret ko var cīnīties. Tas ir ielikts pašā ideoloģijā, kas pašlaik tāpat pastāv šajā pasaulē. Sākumā mainās ideoloģija. Vajag, lai ideoloģija tiktu pieņemta kritiskā viena procenta apjomā no iedzīvotāju skaita, tad mainās absolūti viss. Tāpēc, ka ideoloģija ir ļoti smalka lieta, un, mainoties ideoloģijas dēļ, ļoti strauji mainās visa situācija uz planētas Zeme.

Bet jaunā Mācība, šī jaunā Mācība , kas ienāk šajā pasaulē, tā vēsta to, ka ir tikai Dievs. Šajā pasaulē nav nekā, kā tikai Dievs. Bet Sātans – tas gluži vienkārši ir tas mūsos, no kā mums ir jāatbrīvojas, kas ir mūsos. Tātad īstenībā gan Dievs, gan Sātans atrodas mūsos. Tāpēc, ja mēs meklējam ienaidniekus ārpus sevis, tad mēs vienmēr tos atradīsim. Bet, ja mēs saprotam, ka tad, kad mēs tiksim galā ar vienu Sātanu, kas atrodas mūsos, tad nebūs ārpus mūs nekā, ar ko mums būtu jācīnās.

Šo Mācību Valdoņi pasniedz jau 12 gadus. Pagaidām Mācību saprast un pieņemt var ne vairāk kā viens tūkstotis vai daži simti cilvēku, t. i. cilvēku apziņas līmenis ir tāds, ka nespēj pieņemt šo Mācību. To darīt neļauj viņu attīstības līmenis.

Ja visā cilvēka dzīvē galvenais ir Dievs un saprot, ka pie visa ir vainīgs tikai viņa apziņas līmenis, un mēģina mainīt savu apziņu un arī ar savas apziņas palīdzību mainīt arī ārējo situāciju, kas pastāv pasaulē, tad viņš dara to apzināti un aktīvi. Tāpēc, ka apziņu mainīt var sevī, bet to tāpat var mainīt, kad veic kādu ārējo pozitīvo darbību, kas vērsta uz Labo un taisnīgumu. Tātad, ja mēs aktīvi darbosimies, tad mēs varam labot visu situāciju. Visa situācija pasaulē ļoti ātri mainīsies, un nebūs vajadzīga nekāda Pasaules valdība. Tā gluži vienkārši nespēs pastāvēt tajos apstākļos, kādos mainīsies visa dzīve. Ja mēs neko nedarīsim, tad vairs nav jēgas uzturēt šo civilizāciju, tā pamazītēm tiks aizvākta no planētas kā aizvāc nezāles dārzā. Mēs taču nākam uz sakņu dārzu, lai mums dobēs augtu burkāni, bietes, un mēs taču aizvācam nezāles no dobēm. Tāpat arī Dievs darbojas. Bet, lai Viņš tā darbotos, vajadzīgs Sātans, kas paveic šo “netīro” darbu.

Tā es to redzu. Varbūt, ka es kļūdos. Bet es tagad domāju no Mācības pozīcijas.

Labais un Ļaunais ir neatņemamas lietas mūsu pasaulē. Ja novāktu vienu, tad visa pasaule vairs nepastāvētu. Mūsu pasaule ir Labā un Ļaunā maisījums. Tas ir vajadzīgs, lai mēs attīstītos, lai mēs veiktu atšķiršanu, lai mēs kļūtu pilnīgāki. Ja mēs nokļūsim ideālos apstākļos, mēs neattīstīsimies. Pietiek aplūkot Gautamas  Budas piemēru. Viņš dzīvoja pilī, un viņam bija viss. Bet kāda iemesla dēļ viņš saprata, ka viņam kaut kas trūkst. Kad viņš izgāja no pils un ieraudzīja vecīšus, redzēja slimos, redzēja nāvi, tad viņš saprata, ka pasaulē ir arī Ļaunais un ciešanas. Kad viņš to saprata, viņš sāka domāt: tātad ir kāds ceļš, kas ļauj cilvēkiem izvairīties no ciešanām. Tas viņu pamudināja uz to, lai atrastu šo ceļu. Ja viņš būtu turpinājis dzīvot pilī, tad viņš nekad nenonāktu pie patiesības.

Viss ir izzināms salīdzinājumā, t. i., mēs nevarētu attīstīties, ja būtu tikai viens Labais un viens Ļaunais. Mums visu laiku ir jātiecas uz Labo un jāizvairās no Ļaunā. Tā ir mūsu dzīves jēga. Kad cilvēks padara dzīves jēgu ne tiekšanos uz Labo un taisnīgumu, bet cenšas iegūt baudu un naudas līdzekļus, tad to sauc par degradāciju. Bet Sātans, šai mūsu gadījumā ir Pasaules valdnieki, gluži vienkārši pakalpīgi pasniedz mums izvēles elementus. Ko mēs izvēlēsimies? Vai mēs dzīsimies pēc šīs pasaules labumiem un priekiem, pēc papīriņiem, vai mēs pat par savas dzīvības cenu aizstāvēsim Dievišķību, aizstāvēsim Dievišķās pasaules principus.

Tātad ir svarīgi, ko mēs izvēlēsimies. Kad mēs pat par dzīvības cenu aizstāvam Labo, taisnīgumu, Dievu, savus ideālus, tad mēs saglabājam savu Dzīvību, t. i., mūžīgo Dzīvību. Savas individualitātes Dzīvību. Kad mēs izdarām izvēli par labu šai pasaulei un dzenamies pēc labumiem un papīriņiem, tad mēs īstenībā zaudējam dvēseli. Bet fiziskie ķermeņi tik un tā kaut kā tiks aizvākti. 99% Zemes iedzīvotāji dzīvo pēc patērētāju sabiedrības likumiem, īstenībā pielūdz “zelta teļu”. Tā ir viņu izvēle pēc brīvās gribas. Ļaudis izdarījuši izvēli – īstenībā atteikušies no Dieva. Pienāk laiks, un aizveras Dievišķās iespējas logs: viss, jūs labi mēģinājāt attīstīties, bet jums nekas neiznāca (plaukšķina ar plaukstām). Atklājas jaunais Cikls. Bet tur nokļūst tikai tie, kas ir gatavi, kas ir izgājuši caur šiem nepieciešamajiem posmiem, kas ir ļāvuši ieiet jaunās apziņas līmenī.

http://sirius-riga.lv/