Paradumu maiņas nepieciešamība 21.01.2014

Katrs no mums ir audzis atšķirīgā vidē, mums ir izveidojušies paradumi, kas ietekmē mūsu raksturu. Viens no būtiskākiem paradumiem, kurš ietekmē mūsu raksturu, ir ēdiens, kuru ikdienā lietojam, jo ēdiens formē mūsu prātu un no tā ir atkarīgas mūsu darbības, kuras noved pie sekām. Es jau „Piedošanas mācības” pirmajās divās grāmatās skaidroju pārtikas produktu enerģētiku un to ietekmi uz mūsu prātu, taču es tik stingri neuzstāju uz paradumu maiņu, kā to māca mans Skolotājs Šri Satja Sai Baba.  Sai Baba par barības nozīmīgumu skaidro: „Barība ir nepieciešama ķermenim. Cilvēks izaug, pateicoties barībai. Viss ķermenis sastāv no barības. Kādu pārtiku jūs ēdat, tādas ir jūsu domas, kuras apmeklē jūsu prātu. Ja jūs ēdat tīru barību, tad tā labvēlīgi iedarbojas uz jūsu ķermeni. Tīra barība ir augļi, piens, kā arī cita barība – ne pārāk karsta, ne pārāk stipra, kā, piemēram, zaļie loki. Gaļa iedarbojas uz asinīm, izsauc kaisli un citas līdzīgas izjūtas. Netīras domas rodas no zivju lietošanas pārtikā. Kaut arī zivis pastāvīgi dzīvo ūdenī, tās slikti smako. Gaļu var ēst tie, kuri ir koncentrējušies uz savu ķermeni un vēlas būt stipri, bet garīgā ceļa meklētājiem gaļa ir nepiemērota barība. Ja jūs dzīvojat ar laicīgām interesēm, tad gaļu ēst drīkst. Ja jūs esat garīgos meklējumos, tad gaļa jums nederēs.

Otrs iemesls, kāpēc nevajadzētu ēst gaļu, ir tas, ka nogalinot dzīvnieku, mēs viņam sagādājam ciešanas un sāpes. Dievs ir katrā dzīvā radībā, kā tai var nodarīt ciešanas? Dzīvnieki nekalpo par barību cilvēkiem, bet ir ieradušies šajā pasaulē, lai nodzīvotu savu dzīvi. Lapsas un citi zvēri var apēst miruša cilvēka ķermeni, bet cilvēks nav radīts, lai kalpotu par barību dzīvniekiem. Cilvēks ēd dzīvnieku gaļu, lai gan dzīvnieki nav radīti par barību cilvēkiem. Tomēr ieraduma spēks liek mums turpināt ēst gaļu.” Es daudz esmu domājusi par šo tēmu. Kad atrados Indijā, man patiešām negribējās ēst gaļu, es labi varēju iztikt ar augļiem, dārzeņiem un piena produktiem, bet dzīve Latvijā atšķiras no dzīves Indijā, un šeit es patiešām brīžiem izjūtu nepieciešamību pēc gaļas. Es cenšos to savā ēdienkartē pēc iespējas samazināt, bet tas nav viegli. Mūsu klimatiskie apstākļi it kā veicina gaļas produktu lietošanu. Jūs noteikti man oponēsiet, ka arī Latvijā ir daudz veģetāriešu. Jā, es priecājos par šiem cilvēkiem, ka viņiem ir izdevies pārvarēt tieksmi pēc gaļas. Es vēl esmu tikai ceļā, lai atbrīvotos no sliktajiem ēšanas paradumiem. Es lietoju daudz piena produktu, tie nāk par labu garīgā ceļa meklētājiem, jo piena devējai govij netiek nodarīts pāri, un piena produkti nes labumu organismam. Es cenšos lietot dārzeņus un augļus, tomēr pagaidām vēl nevaru lepoties ar pilnīgu atturību no gaļas un zivīm.

Kāpēc tomēr būtu svarīgi mainīt ēšanas paradumus? Sai Baba atbild: „Kāds ēdiens, tāds prāts. Kāds ir prāts, tādas ir domas. Kādas domas, tāda ir rīcība. Kāda rīcības, tāds ir rezultāts. Tāpēc rezultāts ir atkarīgs no barības, kuru jūs ēdat. Nevajag ēst pārāk daudz. Ēdiet, lai dzīvotu, nekādā gadījumā nedzīvojiet, lai ēstu. Ja jūs ēdīsiet vieglu, sabalansētu barību mērenā daudzumā, jūsu prāts kļūs labvēlīgs. Ja jūs ēdat asu un pārāk karstu ēdienu, tad jūsu prāts ir nemierīgs, uzbudināts. Ja lietojat gaļu, alkoholu, jūsu prāts kļūst pasīvs kā dzīvniekam.   

Tāpat ir jāseko, lai būtu tīrība virtuvē – tīri trauki, tīri pārtikas produkti un tīras domas tam, kas gatavo ēdienu. Pēc ēšanas jums jāsajūt viegluma sajūta ķermenī, tieši tāpat kā pirms ēšanas. Labāk, ja vēderā paliks pa pusei tukša vieta. Otru pusi varat aizpildīt ar ūdeni vai citu dzērienu. Starp ēdienreizēm jāietur vismaz četru stundu pauze. Pēc pusdienām var brītiņu pagulēt. Pēc vakariņām ieteicama pastaiga. Strādājiet ar pilnu spēku un ēdiet pilnvērtīgi.”

Ieteicama ir arī ķermeņa attīrīšana. Esmu dzirdējusi daudzu padomus, kā to veikt, bet es ieteiktu pavisam vienkāršu un efektīvu ķermeņa attīrīšanas veidu – reizi nedēļā uzturā lietot tikai ūdeni, dzerot to pēc iespējas vairāk. Lietojot ūdeni, jūs nejutīsiet izsalkumu, un viss sliktais, kas uzkrājies ķermenī, nedēļas laikā, ar urīnu tiks izvadīts ārā. Esmu sākusi to praktizēt un attīrīšanas dienās jūtos patiešām lieliski. Pamēģiniet!

Ne tikai barība ietekmē mūsu raksturu. Tas ir atkarīgs arī no mūsu paradumiem attiecībā uz darbošanos – uz laika lietderīgu patērēšanu. Mums ir jābūt čakliem. Slinkums kaitē mūsu prātam, ķermenim un garīgai attīstībai. Vai neesat ievērojuši, ka darot darbu ar prieku, jūs nejūtat kā paskrien laiks? Taču veicot darbu lēnām, ar lielu piespiešanos, laiks velkas ļoti lēnām. Sai Baba par lietderīgu laika pavadīšanu saka: „Slinkums ir putekļi un rūsa. Pašaizliedzīgs, aktīvs darbs ir gan atpūta, gan labums. Neizšķied ne mirkli slinkumā un izlaidībā! Laiks ir Dievs. Jūs nedrīkstat tērēt laiku. Ir grēks tērēt vai nepareizi izmantot laiku. Visiem ir jāseko laika mīlestībai. Ja laiks ir pazaudēts, tad dzīve ir pazaudēta. Steiga noved pie zaudējumiem, zaudējumi rada pārdzīvojumus, tāpēc nevajag steigties. Mums ir jādara labi darbi, pavadot savu laiku svētītā veidā. Jaunība un upe nekad netecēs atpakaļ. Kad jūs vairs nebūsiet jauni, jaunība nekad vairs neatgriezīsies atpakaļ. Ūdens, kas tek upē uz priekšu, nekad netecēs atpakaļ. Tāpēc jums laiks jāuzskata par savu visvērtīgāko īpašumu.”

Mēs neprotam novērtēt to, kas mums ir dots, tāpēc esam izšķērdīgi gan pret ēdienu, gan pret naudu, gan pret savu enerģiju un veselību, gan pret laiku, kas mums ir atvēlēts. Tieši tāpēc Sai Baba pievērš mūsu uzmanību šiem kaitīgajiem paradumiem: „Netērējiet lieki ēdienu – barība ir Dievs, tā ir nepieciešama, lai turētu pie dzīvības ķermeni. Netērējiet lieki naudu – nepareiza naudas tērēšana noved pie sliktiem paradumiem, prāta nemiera un dzīves graušanu kopumā. Netērējiet enerģiju pa tukšo – ja ķermeņa enerģija tiek izmantota pareizi, ķermenis būs labā formā. Netērējiet lieki laiku – laiks ir Dievs. Pazaudēts laiks – pazaudēta dzīve. Uzskatiet laiku par pašu vērtīgāko Dievišķo dāvanu.”

Lai jūs varētu atbrīvoties no kaitīgiem ieradumiem, jums tie jāaizvieto ar kaut ko citu, kas ir patīkams. Tad ieradumi atmirs paši no sevis. Atcerieties, pārejošam nav nozīmes, svarīgs ir tas, kas ir mūžīgs, un mūžīga ir īsta mīlestība, mūžīgs ir cilvēks, kurš pārdzimst un mirst tik ilgi, kamēr sasniedz atbrīvotību jeb apskaidrību.

Ja jūs vēlaties kļūt par īstu, Dievam uzticīgu cilvēku, tad jums ir jāatsakās no narkotikām, spirtotiem dzērieniem, gaļas un smēķēšanas. Narkotiku iedarbība sākumā var ļaut cilvēkam sajust spēku un pārliecību, bet visu narkotiku iedarbība uz prātu ir pretdabiska, pie tam tās ievērojami kaitē smadzenēm un garīgām spējām. Garīgā ceļa meklētājs, kurš ir uzticīgs Dievam, nedrīkst lietot narkotikas. Sai Baba brīdina: „Turieties pēc iespējas tālāk no briesmīgās indes  – alkohola un narkotikām. To lietošana paralizē visus sajūtu orgānus. Alkohols neveicina garīgo praksi. Garīgā prakse pieļauj ekstāzes sasniegšanu dabiskā ceļā, bet ne mākslīgi ar kaut kādu līdzekļu palīdzību. Viss, kas saistīts ar Dievišķo, notiek dabiski. Mums ir jānoreibst no Dieva, nevis jāpiepilda sevi ar alkoholu un narkotikām.”

Man daži radoši cilvēki ir vaicājuši par marihuānas lietošanu. Viņi apgalvoja, ka, lietojot marihuānu, viņi kļūst radošāki, viņos rodas jaunas interesantas idejas. Sai Baba atzīst, ka narkotikas patiešām sākotnēji var dot spēku un radošas idejas, bet tās ietekmē mūsu prātu un smadzenes, tāpēc narkotiku lietošana ir kaitīga veselībai.

Autore: Elvita Rudzāte