Parastās saaukstēšanās un gripas cēloņi 06.04.2013

Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”.

Parastā saaukstēšanās medicīnas skatījumā

Parastā saaukstēšanās (Latīņu val.: refrigeratio)  ir sliktas pašsajūtas stāvoklis, ko rada organisma vai tā daļu strauja atdzišana un pretošanās spējas mazināšanās. Sevišķi bieži saaukstēšanās izraisa ilgstoša kāju salšana.

Saaukstēšanās būtība nav pilnīgi noskaidrota. Jādomā, ka aukstums aktivizē nepatogēno mikrofloru degunā, aizdegunē, mandelēs un mutes dobumā. Mazinoties organisma aizsargspējai, šī mikroflora kļūst patogēna un var izraisīt iesnas, angīnu, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu. Slimību veicina arī 436 vairāki blakusapstākļi: fiziska vai garīga pārpūle, nepietiekams, vitamīnus maz saturošs uzturs, pazemināts emocionālais tonuss utt. 

Parastā saaukstēšanās garīgajā skatījumā

Cilvēka domas un jūtas ietekmē viņa veselību. Ja tās ir harmonijā, tad ķermenis ir vesels. Kad cilvēkā ir kādas sliktas domas vai jūtas, viņš savā ķermenī uzkrāj negatīvo enerģiju. Negatīvās jūtas uzkrājas astrālajā ķermenī, bet negatīvās domas uzkrājas mentālajā ķermenī un atspoguļojas fiziskajā ķermenī slimības veidā. Kad fiziskais ķermenis vēlas dabiskā veidā attīrīties no negatīvās enerģijas, tad ķermenis saslimst ar parasto saaukstēšanās slimību. Lai ķermenis varētu labi strādāt, deguns ar puņķu palīdzību atbrīvo cilvēka lepnumu un kaunu, paaugstināta ķermeņa temperatūra sadedzina negatīvās enerģijas atkritumus, klepus atklepo zaudēto brīvības izjūtu utt.

Gripa medicīnas skatījumā

Gripa (Latīņu val.: grippus) ir akūta infekcijas slimība, kam raksturīga augšējo elpošanas ceļu bojājums, drudzis un organisma intoksikācija. Gripa izplatās epidēmiju un pandēmiju veidā

Gripu ierosina vīruss, kas ārējā vidē nav sevišķi izturīgs. Infekcijas avots ir slims cilvēks, kas vīrusu izdala ar sīkiem gļotu pilieniem šķaudot un klepojot. Inficēšanās notiek pa gaisu, kā arī ar traukiem u.c. sadzīves priekšmetiem, ja tie ir inficēti ar slimnieka izdalījumiem no augšējiem elpošanas ceļiem. Iekļuvis cilvēka organismā, vīruss vairojas elpošanas ceļu epitēlijšūnās. No turienes vīruss, tā izdalītie toksīni, kā arī vīrusu un audu sabrukšanas produkti iekļūst asinīs un rada smagu organisma intoksikāciju. Inkubācijas periods parasti ilgst 1—2 dienas. Slimība sākas pēkšņi. Tai raksturīgas galvenokārt intoksikācijas pazīmes: paaugstināta ķermeņa temperatūra, drebuļi, galvassāpes, slikta pašsajūta, sāpes acu ābolos, kaulos, muskuļos. Rodas sāpes kaklā, sauss klepus. Dažreiz var būt asinsizplūdumi ādā un gļotādā, deguna asiņošana. 

Gripa garīgajā skatījumā

Ķermeņa imūnsistēma simbolizē cilvēka „iekšējo Es”, kas ir Gars un Dvēsele. Ja es mīlu sevi, tad es jūtu Garu, kurš izpaužas caur Dvēseli. Imūnsistēma ir vesela, ja „iekšējais Es” ir tāds, kāds es esmu, t.i., cilvēks atrodas mājās. Māja ir mans ķermenis.

Ja cilvēka imūnsistēma ir novājināta, tad tā ir uzņēmīga pret vīrusiem. Cilvēka imūnsistēma novājinās, ja cilvēks domā, ka viņa problēmās vainīgi citi un sāk vainot sabiedrību. Ilgstoša nomāktība un sarūgtinājums par radušos situāciju, novājina cilvēka imūnsistēmu. Ja cilvēka „iekšējais Es” ir stiprs, un viņš citu uzbrukumus neuztver personīgi, tādējādi sevi nenoniecinot, viņa imūnsistēma ir stipra un pat kontakta gadījumā ar vīrusu, vīruss nevar iekļūt ķermenī, un cilvēks ir vesels. Kad cilvēka „iekšējais Es” ir stiprs, t.i., viņš ir patstāvīgi domājošs, tad cilvēks pats attīra sevi no uzkrātās negatīvās enerģijas, un sveša enerģija, t.i., vīruss, viņā nevar ienākt. Kad cilvēka „iekšējais Es” ir novājināts, tad kontaktējoties ar vīrusu, ķermenis to uzņem sevī un cilvēks saslimst ar gripu. Šajā gadījumā cilvēkā ir vainas izjūta – visi man uzbrūk, es neko nevaru izdarīt, es esmu sliktāks nekā citi.

Autore: Elvita Rudzāte