Pārdomas par negatīvās enerģijas sabiezējumiem un tās sekām 31.01.2018
Kruīza ceļojums Rīga –Stokholma vairs nešķiet nekas neparasts mūsdienu sabiedrībai. Arī man ar ģimeni likās lieliska iespēja par sapratīgu naudiņu doties un kaut dažas stundas apskatīt Stokholmu. Ceļojumu iegādājāmies jau krietni pirms Jaunā gada un devāmies kruīzā janvāra noslēgumā. Viss šķita lieliski līdz brīdim, kad uzkāpām uz prāmja un sākās vakara izklaides programma. Skaļa mūzika, alus glāžu šķindoņa prāmja bārā. Cilvēki salietojušies grādīgos dzērienus tādā kondīcijā, ka vairs nespēj atšķirt kuras ir īstās kajītes durvis, nemaz nerunāsim par to, kādi iepakojumi ar alkoholu tiek pirkti prāmja veikalā. Nu, manuprāt, fiziski to nevar izdzert, ķermenis taču nav bezizmēra.
Sievietes deju placī saģērbušās izaicinoši, ar īsām kleitām, augstiem papēžiem un pārspīlētu vakara grimu. Mazi bērni (līdz gada vecumam) tiek ņemti līdzi klausīties skaļo disko mūziku pie pašiem skaļruņiem, bērni atstāti vieni paši, kamēr vecāki “kratās” deju placī un skrien pie bāra letes pēc grādīgajiem dzērieniem. Tiešām skarba realitāte bērniem. Kā jaunā paaudze var izaugt ar Dievišķi pareizu apziņu, kad vecāki nerāda piemēru un tiekšanos uz pozitīvo.
Nonākot šādos apstākļos, ir tikai divi varianti – vai nu Tu pielāgojies sabiedrībai, vai kļūsti citāds un izstumts. Ne katra dvēsele var saglabāt savu saskaņu ar Visaugstāko, ja nav atbalsts no vecākiem! Kad prāmis pietuvojās Zviedrijas krastiem, pilnīgi droši puse no pasažieriem nemaz neizkāpa, lai apskatītu kaut ko jaunu un varbūt iegūtu kādu vērtīgu un pozitīvu pieredzi, jo bija jāizguļ paģiras pēc ballēšanās. Diemžēl arī atpakaļ ceļš bija pilnīgi identisks – skaļa aurošana, dzeršana. Principā veselu diennakti cilvēki atrodas alkohola reibumā – izmainītā apziņas stāvoklī, nesaprotot ne kur atrodas, ne kas viņiem apkārt īsti notiek, nemaz nepadomājot kādas sekas tas viss haoss rada smalkajiem ķermeņiem, arī fiziskajam. Nav jau ko brīnīties, ka vētras rezultātā prāmji vienkārši tiek nogremdēti jūras dzelmē. Tur taču ir tāds negatīvās enerģijas sabiezējums, ka citu variantu nav, tikai tādā veidā var attīrīt zemi un varbūt arī tie cilvēki nākamajā iemiesojumā iegūst augstāku apziņas līmeni.
Sabiedrību pilnībā ir pametuši pozitīvi (Dievišķi) paraugi, mēs grimstam… Patiesībā tas ir tikai laika jautājums – šodien, rīt vai pēc 10 gadiem kuģis var būt arī jūras dzelmē! Varbūt laiks pamosties un padomāt ne tikai par savu, bet arī bērnu (jaunās paaudzes) nākotni?