Pārmaiņas – pretīm Jaunajai Pasaulei 28.08.2023

Pasaule mainās, notiek evolūcija, bet cilvēks negrib labprātīgi mainīties, viņš cenšas turēties pie vecā, drošā un ierastā līdz brīdim, kad vairs tas nav iespējams. Tikai tad, kad vairs nevar noturēties pie vecā, viņš ir gatavs domāt par jauno – gatavs pārmaiņām.

Pārmaiņas ir ļoti svarīgas un nepieciešamas cilvēka garīgajā un profesionālajā attīstībā. Ja cilvēks nemainās, tas nozīmē, ka viņš nav gatavs evolucionēt jeb attīstīties. Tikai tad, kad cilvēks ir ārpus komforta zonas, tikai tad notiek attīstība.

Bailes, ka neizdosies ieviest pārmaiņas vai veiksmīgi strādāt jaunos apstākļos, ir tikai tumsas spēku mēģinājums likt cilvēkam pārkāpt savu Sirdsapziņu un rīkoties savtīga prāta vadītiem. Tie, kuri iztur šo pārbaudījumu, dāsni tiek atalgoti no Dieva. To es saku no savas pieredzes, jo arī man nācās veikt lielas pārmaiņas manā ierastajā darba dzīvē. Es nevēlējos veikt šīs pārmaiņas, mani piespieda Dievs to darīt, radot tādus apstākļus, ka citādi vairs nevarēja. Brīdī, kad es ļāvos pārmaiņām, paļaujoties uz Dieva gribu, viss sakārtojās. Protams, mans dzīves ritms tagad ir pavisam savādāks nekā tas bija 10 gadus atpakaļ, bet tas ir daudz labāks, man patīkamāks.

Tagad es domāju, kāpēc es nebiju gatava pārmaiņām daudz agrāk, bet atbilde ir pavisam vienkārša – tāpēc, ka turējos pie vecā, zināmā, pārbaudītā un drošā; tāpēc, ka neticēju, ka Dievs visu vada; tāpēc, ka domāju, ka rezultāti ir atkarīgi tikai no manis. Tagad es pasmaidu par to Elvitu, kuru pazinu 10 gadus atpakaļ un priecājos, ka Dievs ir paredzējis, ka cilvēkam ir jāattīstās. Cik gan neinteresanta būtu dzīve, ja tā būtu tikai droša un stabila.

Lielo Skolotāju dotajā Mācībā ir teiks: “Kas sekos Jaunajai Pasaulei, tas saņems sudraba ceļa spieķi.” Šie vārdi pasaka, ka Augstākie Spēki mums pasniegs palīdzīgu roku, ja mēs būsim gatavi mainīties, kļūt labāki un sāksim laicīgā dzīvē ievērot Dievišķos likumus. Tas nav viegli. Bieži ir sajūta, ka nepārkāpt Dievišķo likumu nav iespējams, bet tā mēs maldinām paši sevi. Vienmēr ir iespēja atrast tādu risinājumu, lai tu spētu dzīvot pēc Sirdsapziņas.

Kas mums traucē tuvoties Jaunajai Pasaulei? Atbilde – pieķeršanās īpašumam, kas ir kā dzirnakmens kaklā.

Lielie Skolotāji par Jauno Pasauli saka: “Kad daudzus zemes aparātus to kaitīguma dēļ nāksies iznīcināt, tad būs pienācis laiks cilvēci tuvināt mērķim ar dabiskā aparāta palīdzību. Aparāts ir pati sākotnējā pakāpe. Īsts iekarojums būs tad, kad visus aparātus aizstās gars. Apbruņot cilvēku bez jebkādām mašīnām, vai tas nav iekarojums?! Grāmatu gudrību lasīt pratējs var darboties tikai zemes virsū, – gara gudrību lasīt pratējs var darboties ārpus visām robežām. Jaunu pasaules kombināciju radīšana nenorit viegli.

Termiņu paātrināšana ir nepieciešama, citādi sabiezē gara tumsība. Uz Jaunās Pasaules robežas sablīvējušās visas sērgas. Viesulis sanesis atkrituma kaudzes. Prasme vīrišķīgi lūkoties acīs tikluma nejēdzībai iezīmē neparastu pieeju. Vajag arī beidzot prast parādīt derīgu ļaužu izcilību. Kālab spējīgie ļaudis lai ietu bojā aizspriedumu ķēdēs? Vajag jautāt bērniem, vai tie nebaidās kļūt smieklīgi pūļa acīs? Vai tie ir gatavi atteikties no personīgām ērtībām Jaunās Pasaules labā?

Noteikti jāpasaka cilvēkiem, ka Jaunā Pasaule ir iegājusi dzīvē. Cilvēki nav sagatavoti piedalīties jaunrades darbos. Ir kļūda domāt, ka par Jaunās Pasaules uzdevumu atbilst iekarošana, tā pieder aizejošai domāšanai. Evolūcijas procesā iespējams domāt tikai par apziņas augšupeju, kas pamatota uz iespējamību brīvību.

Starp cilvēces attīstības posmiem var novērot laikmetus, kad apziņa kļuvusi bagātāka. Neslēpsim, ka tieši tagad cilvēces priekšā atvērta atklājumu un drosmīgu centienu Gaismas grāmata. Šie kolektīvā ērkšķu nobriedušie augļi gatavi atvērt savus graudus. Vai gan var šos graudus pārskaldīt ar ieročiem, vai satriekt ar iebiedēšanu vai sagubušu mazdūšību, vai satvert ar nodevīgu viltību? Nē, tikai apziņas vienotība un zināšanu celšana sūtīs cilvēcei jaunās rases dāvanu. Uz to iekustinās ne kosmiskās parādības, bet domu strāva.

Paudiet ātrāk Jaunās Pasaules apziņu. Pametiet atmiņas. Vai gan braucējs var traukties uz priekšu skatīdamies atpakaļ?

Vecā pasaule mīt visās pasaules daļās, tāpat Jaunā Pasaule dzimst visur ārpus robežām un apstākļiem. Vecā un jaunā pasaule atšķiras apziņā, bet ne ārējās pazīmēs. Vecumam un apstākļiem nav nozīmes. Sarkanos karogus bieži paceļ aizspriedumu pilnas vecās pasaules rokas. Bieži vientulībā pukst Jaunās Pasaules mirdzuma pilna sirds. Pasaule mūsu acu priekšā nesaudzīgi sevi sadala. Neprasmīgi, bet pilna iedrošinājuma aug jaunā apziņa. Neskatoties uz pieredzi, līkst lejup vecā doma. Nav spēku, kas varētu aizturēt Jaunās Pasaules okeānu. Mēs nožēlojam, ka veltīgi izšķiež enerģiju novecojusī apziņa. Mēs uzsmaidām to iedvesmei, kas apzinās tiesību paplašināt jaunos sasniegumus. Katra Jaunās Pasaules labā izdarīta kļūda pārvēršas drosmes ziedā. Katra izmanība balzamēt veco pasauli kļūst par šausmu salu. Vecā pasaule atmeta Pasaules Māti, jaunā sāk sajust Viņas brīnišķo šķidrautu.

Jaunā Ēra nostiprināsies, kad cilvēki apjēgs psihisko enerģiju. Jauni apstākļi rādīs ceļu nākotnei. Patiesība tā pati, bet savienojumi, citi, atbilstoši apziņai. Cik daudz daiļa iznīcināts sirds tempļa nepazīšanas dēļ, bet tieksimies neatlaidīgi apzināt sirds siltumu un sāksim justies kā tempļa nesēji. Tā iespējams pārkāpt Jaunās Pasaules slieksni.”

Tie kas negribēs tuvoties Jaunajai Pasaulei, tiem priekšā stāv ciešanas. Tie, kas būs gatavi pārmaiņām, tiem tiks dota iespēja piedalīties Jaunās Pasaules celtniecībā. Lai mums drosme un spēks pārvarēt visas grūtības, kas nāks mūsu ceļā, pirms iesoļosim Jaunajā Pasaulē!

Autore: Elvita Rudzāte