Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Pašnāvības mācības 01.08.2022

Dievs visiem ir devis brīvu gribu un saprātu. Pašnāvību cilvēks veic, jo neredz jēgu dzīvot vai dzīve viņam ir kļuvusi par smagu. Tā ir bēgšana no problēmām, tikai cilvēks nezina, ka viņš nevar aizbēgt no problēmām, tāpēc šāda rīcība tiek uzskatīta par nesaprātīgu. Kad cilvēks veic pašnāvību, tā ir viņa brīva griba, viņš domā, ka dzīve pēc pašnāvības beigsies uz visiem laikiem, bet viņš maldās – dzīve turpinās tikai pēc šādas kļūdas pieļaušanas tā ir ļoti grūta, vēl grūtāka nekā pirms pašnāvības.

Atgādināšu, kas notiek pirms cilvēks nāk iemiesojumā un kas notiek pēc nāves. Cilvēks ir svētā trīsvienība – Gars, Dvēsele un Ķermenis. Smalkajā plānā uzturas Gars, tāpēc to sauc par Garu pasauli. Rodas jautājums, bet kur tad ir Dvēsele? Dvēsele ir Garā. Lai vieglāk būtu to izprast, iztēlojieties, ka Gars ieelpo gaisu un izelpo gaisu. Brīdī, kad cilvēks piedzimst fiziskajā plānā, Gars izelpo Dvēseli, veidojot ap cilvēku auru, kas ir cilvēka Dvēsele. Brīdī, kad cilvēks mirst, Gars ieelpo Dvēseli (saplūst ar to kopā) un dodas uz Smalko plānu. Gara un Dvēseles saplūšanas process ir sarežģītāks un mūsu prātam vēl grūti izprotams, bet pietiek ar to, ka mēs saprotam, ka notiek Gara un Dvēseles saplūšana. Savukārt fiziskais ķermenis tiek apglabāts Zemes klēpī, kur viņš lēnām satrūd un saplūst ar Zemi, kas ir Dievs.

Pašnāvības gadījumā arī cilvēka Gars saplūst kopā ar Dvēseli un atstāj fizisko ķermeni, kurš tiek apglabāts Zemes klēpī. Atšķirība ir tikai tā, ka Gars dodoties uz Smalko plānu, apstājas pirmā Smalkā plāna līmenī – Astrālā plānā, jo tālāk šo Garu Augstākie Spēki nelaiž, jo cilvēks ir pieļāvis smagu kļūdu (atņēmis pats sev dzīvību), kuru pienācis laiks viņam izprast. Astrālajā plānā viņš redz visu savu iepriekšējo dzīvi, visas savas kļūdas, redz kā tās ietekmēja citu cilvēku dzīvi. Visu to redzot, Garā esošā Dvēsele to visu ļoti pārdzīvo. Gars saprot, ka viņš veica pašnāvību, lai aizbēgtu no problēmām, bet patiesībā viņš tagad ir spiests visu laiku uz tām skatīties un ciest. Kristietībā to sauc par atrašanos ellē. Savā būtībā ciešanas, kuras izcieš Dvēsele pēc pašnāvības ir elle. Tieši tāpēc kristietībā pašnāvība tiek uzskatīta par lielu grēku.

Pašnāvnieka Gars Astrālajā plānā uzturas 1-3 gadus, kas ir ciešanu pilni, un atkal nāk iemiesojumā, izvēloties citu fizisko ķermeni un piedzimšanas brīdī. Tikai nākamajā dzīvē cilvēkam ir jāsastopas ar vēl grūtākiem dzīves apstākļiem nekā iepriekšējā dzīvē, jo neapgūtās mācības no iepriekšējās dzīves ir jāapgūst jaunos, vēl grūtākos apstākļos. Tas ir līdzīgi kā dzīvē, kad sieviete šķir laulību ar vīru, jo tas brīvdienās dzer aliņus, kas viņai nav pieņemami, un kā nākamo vīrieti izvēlas vīrieti, kas pēc laulībām sāk katru dienu lietot alkoholu. Sieviete atkal šķir attiecības un par nākamo vīru izvēlas vīrieti, kurš slepus lieto narkotikas. Sieviete atkal šķir attiecības, un par nākamo vīrieti izvēlas vīrieti, kas lieto alkoholu, narkotikas un pārliecina sievieti arī pašai sākt lietot narkotikas, iestāstot par to nekaitīgumu. Aprakstītajā piemērā ir redzams kas notiek ar cilvēka dzīvi, ja viņš neapgūst mācības. Ja sieviete būtu sapratusi savas mācības ar pirmo vīru, kurš brīvdienās dzēra aliņus, tad viņai nebūtu jānonāk pašai līdz dziļai atkarībai. Tieši tāpat ir pašnāvniekiem, ja viņi būtu izpratuši savas kļūdas un neapgūtās mācības iemiesojuma laikā, tad pašnāvība nebūtu jāveic un nebūtu jāpārdzimst vēl smagākos apstākļos.

Ja cilvēks veic pašnāvību, tad cilvēka Garam tiek atņemta iespēja turpināt apgūt praktiskās mācības. Dzīvē tas būtu līdzīgi, kad cilvēks ir izmācījies par ārstu (dzīves gudrību teorija tiek apgūta Smalkajā plānā pie augstāk attīstītiem gariem), viņš tiek nosūtīts praksē uz slimnīcu (iemiesojas fiziskajā ķermenī), viņš sāk strādāt, viņam prakse sagādā grūtības (pārdzīvo Dvēsele) un viņš aizbēg no prakses vietas tā arī nekļūstot par ārstu ( neceļ savu Apziņas līmeni). Skolotājs viņu bēgšanas brīdī noķer aiz rokas, sarāj (ciešanas Astrālajā plānā) un liek atgriezties slimnīcā (gars nāk atkal iemiesojumā), tikai tagad viņš sūta uz slimnīcu, kur cilvēkiem tiek veiktas smagas operācijas ļoti necilvēcīgos apstākļos.

Ja cilvēks veic pašnāvību, viņa Dvēsele ļoti daudz cieš, gan atrodoties Astrālajā plānā, gan atrodoties fiziskajā plānā. Tie ir gadījumi, kad sakām, kāpēc bērniņam nav tā paveicies ar vecākiem, kāpēc viņam tā jācieš vecāku vai sabiedrības dēļ? Savukārt ķermenis pašnāvības brīdī jūtas kā jauna, darboties spējīga manta, kas priekšlaicīgi izmesta mēslainē. Ķermenis ir cilvēka labākais un uzticamākais draugs. Nogalinot ķermeni ir jāsaprot, ka tiek nogalināts vienīgais īstais, patiesais un uzticamais draugs, kas bija gatavs kalpot tik ilgi, līdz Dievs sauks Garu pie Sevis.

Vecākiem, kuri ir piedzīvojuši sava bērna nāvi, vispirmām kārtām ir jāsaprot nāves mācību stunda. Nāve ir tikai robežstabiņš starp dzīvēm. Cilvēks ir mūžīgs, mainās tikai tā atrašanās vietas starp Smalko un Fizisko plānu. Bērns, kas veicis pašnāvību, nav miris, bet labprātīgi aizgājis uz Smalko plānu, nokļūstot Astrālā plānā, lai drīzumā (1 – 3 gadu laikā) atkal atgrieztos fiziskajā plānā un vēlreiz praksē mēģinātu apgūt iepriekšējā dzīvē neapgūtās mācības. Tā mēs visi mācāmies, izvēloties laiku un vietu, jo Dievs mums ir devis brīvo gribu.

Otra mācību stunda, kas var piemeklēt vecākus, kuru bērns no dzīves ir aizgājis labprātīgi, ir kauns. Vecākiem var būt kauns no apkārtējiem cilvēkiem, ka viņi neprata savam bērnam palīdzēt tā, lai viņš neizdarītu tik smagu izvēli. Šādā gadījumā vecākos aktivizējas vainas izjūta. Kauns un vainas izjūta māca, ka neviens cilvēks nav perfekts, neviens cilvēks dzīvi nenodzīvo bez kļūdām, kļūdas mums ir nepieciešamas, lai attīstītos.

Trešā mācību stunda ir pieķeršanās jeb privātīpašnieciskums, kas māca, ka mums nekas nepieder – ne bērni, ne partneris, ne vecāki, ne īpašumi un pat ne blūzīte, kuru esam nopirkuši veikalā. Ja mums nekas nepieder, tad mums ir jārēķinās, ka ikvienā brīdī mēs varam zaudēt to, ko esam uzskatījuši par savu. Tas ir ļoti grūti, tāpēc šīs mācības apguve sagādā vislielākās grūtības, īpaši vecākiem, kuriem ir atņemts bērns. Pieķeršanās mācību stunda māca priecāties par to, kas tev ir bijis un kas tev ir dots. Arī vecākiem, kuri ir zaudējuši bērnu ir jābūt pateicīgiem Dievam par jaukajiem brīžiem, kuri kopā ar bērnu ir bijuši pagātnē. Cilvēks ir īpatnēja būtne, kad viņam kaut ko iedod, viņš par to neprot priecāties, bet kad viņam to atņem, tad viņš pārdzīvo. Tāpēc pieķeršanās mācību stunda varētu teikt ir viena no grūtākajām mācībām.

Ceturtā mācību stunda ir atbildība, kas māca, ka mēs uzņemamies atbildību par savu rīcību, un ka mēs nevaram uzņemties atbildību par citu rīcību, t.i., mēs varam būt līdzatbildīgi notikušajā, ja ar savu rīcību esam to kaut kādā veidā veicinājuši, bet mēs nevaram uzņemties atbildību tieši par izdarīto, ja paši to neesam darījuši. Es zinu vecākus, kuri ir sapratuši savas kļūdas, un mēģinājuši bērnu atturēt no kļūdainā lēmuma, bet viņiem tas nav izdevies. Viņi ir atbildīgi par savām pieļautajām kļūdām, kuras vecināja bērna izvēli labprātīgi atteikties no dzīves, bet viņi nav atbildīgi par izdarīto pašnāvību, jo tā bija bērna brīvā griba, kuru nedrīkst ietekmēt neviens, izņemot Dievu.

Es domāju, ka vecāki, kuri ir piedzīvojuši sava bērna pašnāvību, ir sapratuši, ka pašnāvība nav risinājums. Ikvienu visnegatīvāko situāciju ir iespējams risināt, ja nav iespējams to izdarīt saviem spēkiem un citi atsakās palīdzēt, tad palīdzība ir jālūdz Dievam. Dievs vienmēr palīdz, Viņš nekad neatsaka, Viņš visus mūs mīl, pat, ja mēs to nejūtam un nesaprotam, pat ja Viņam neticam. Tā varbūt ir viena no svarīgākajām mācībām pašnāvību gadījumos.

Ko Dievs saka par to, ka cilvēks izdara pašnāvību? Dievs nav kaut kas atrauts no cilvēkiem. Katrs cilvēks ir daļa no Dieva. Ja viena daļa pati sev atņem dzīvību, tad cieš viss ķermenis, jo viss ir savstarpēji saistīts. Citiem vārdiem sakot, ja cilvēks izdara pašnāvību, viņš sāpina Dievu, rada karmu sev un savai ģimenei. Tautas valodā to sauc par lāsta uzlikšanu ģimenei jeb zinātniskā valodā runājot, viņš rada ļoti sliktu enerģiju, kas apņem visu ģimeni un turpinās nākamajā dzīvē. Pašnāvnieks ne tikai nevar aizbēgt no savām problēmām, bet vēl tās pastiprina, lai nākamajā dzīvē caur ciešanām izprastu uz visiem mūžiem, kāpēc nedrīkst sev atņemt dzīvību.

Pašnāvības laikā radīto negatīvo enerģiju var dzēst tikai saņemot Dieva žēlastību, bet to var ģimene saņemt tikai ar apzinātu garīgās attīstības ceļu – pareizām izvēlēm jeb ikdienā ievērojot Dievišķos likumus; labiem darbiem jeb kalpošanu Dievam; nožēlojot pieļautās kļūdas un izprotot neapgūtās mācības; ik dienas veicot garīgo praksi; piedodot un lūdzot piedošanu un apgūstot Dievišķo zinātni jeb Lielo Skolotāju doto Mācību.

Kopsavilkumā pašnāvības mācības:

  • nebēdz no problēmām, jo no tām nav iespējams aizbēgt;
  • ja dzīve šķiet bezjēdzīga, tad zini, ka tās galvenā jēga ir augt garā, bet augt garā cilvēks var tikai tad, ja pārvar grūtības;
  • atsakies no domas atriebties tiem, kas tevi sāpinājuši, jo ieriebt visvairāk vari tikai pats sev;
  • ja dzīve šķiet pārmēru grūta, tad atceries, ka Dievs mums uzliek tikai tādus pārbaudījumus kādus varam izturēt;
  • novērtē iespēju būt iemiesojumā uz planētas Zeme, jo tikai iemiesojumā ir iespēja attīstīties;
  • lai cik tev grūti dzīvē klātos, apzinies, ka dzīve ir ļoti interesanta, bet, lai to ieraudzītu, jāiet apzināts garīgās izaugsmes ceļš;
  • grūtos brīžos patiesi lūdz palīdzību Dievam un tu to saņemsi, ja pats būsi izdarījis visu, lai grūtības pārvarētu.

Autore: Elvita Rudzāte