Pateicība par Karmas izpratnes un atbrīvošanas nometni 08.08.2016
Gribu pateikties Dievam un Jūsu komandai par nometni, kas notika 23.jūlijā, par karmas izpratni un atbrīvošanu.
Iepriekš biju kāri skatījusies uz daudzajiem piedāvājumiem vasaras nometnēm sievietēm, bet manas iespējas nekrustojās ar kādu no piedāvātajiem pasākumiem. Ieraugot informāciju par Jūsu organizēto nometni, momentā tai
pieteicos bez ilgas domāšanas.
Nometnes noslēgumā sapratu, ka tā man bija nepieciešama, lai kārtīgi pastrādātu ar sevi. Atziņas un apjausma par svarīgiem dzīves jautājumiem pamazām atnāca pie manis un ar katru dienu ar vien vairāk izgaismojās skaidrāk arī šobrīd. Dievišķā enerģija plūst lēni, bet pamatīgi. Galvenā atziņa ir pavisam vienkārša- mīli savu tuvāko kā sevi pašu.
Kādreiz es nemācēju sevi mīlēt, kad iemācījos un acis atvērās, tad pazaudēju sev daudz ko apkārt, acīmredzot, lai iemācītos mīlēt bez nosacījumiem. Jūsu vadītā nometne man izgaismoja to, kas ir patiesa gaisma un kas ir ilūzija, kā arī to, ka jāklausa savai sirdij. Līdz šim, biju sevi maldinājusi ar citu ieteikumiem, bet neklausīju savai sirdsbalsij. Šī ir ārkārtīgi svarīga atziņa priekš manis. Iespējams, ka iepriekšējie notikumi, kas bija disharmonijā ar manu sirdsbalsi, bija tieši tie, kas vēra vaļā manu sirdi, padarot to jūtīgu.
Pirms nometnes jūrmalā es atradu akmentiņu, uz kura izteikti bija redzama skaisti iezīmēta sirsniņa. Pēc tam, lejot kafijas krūzē pienu, tas atkal skaisti izveidoja sirsniņu. Protams, es domāju, ko tas nozīmē? Kā jau mēs visi, ceram
uz ārējiem faktoriem, kā piemēram- Nu nāk lielā laima un mīlestība manā dzīvē!
Pēc nometnes ieskanējās vārdi un es atcerējos atrasto akmentiņu- Ver vaļā savu sirdi! Tā bija norāde uzdevumam.
Un vēl ir tāda sajūta, kad tiem, kas Dievu pazīst pārbaudījumi un mācības ir smalkas un niansētas. Nav viegli atšķetināt, kas ir kas. Tik smalka reizēm ir robeža starp Dievišķo un šķietami Dievišķo. Tie abi ir tur pat līdzās un tos šķir plāns plīvurs. Tu vari pat nepamanīt, kā esi ieslīdējis jau otrā -ilūziju pusē, liekot maldugunis augstāk par
uzticēšanos Dievam. Kā piemērs tam, ir taujāt pēc padoma astrologam, vai gaišreģim, nevis uzticēties Dievam, kas runā caur sirdsbalsi un izkopt tiešo saikni ar Viņu, jo tas taču ir darbs un prasa laiku un pacietību, kamēr pamazām tuvojamies Dievam. Šķiet vieglāk un ātrāk ir pajautāt citam, kurš it kā uzreiz saņem atbildes no Dieva. Tik pēc laika notikumi rāda un sirds kaut kā smeldzīgi sāp. Tu pats sajūties tāds kā važās ieslēgts un nebrīvs. It kā būtu zaudējis daļu brīvības.
Lai nu kā, arī šo pieredzi es redzu, kā pārbaudījumu manai ticībai un paļāvībai uz Dievu!!! Uzticies Dievam, turi tīru sirdi, jo tajā Dievs mājo, esi pacietīga un saņem atbildes no Dieva pati! Paldies, caur Jūsu pasākumu man atnāca šī
būtiskā atziņa. Esmu ļoti pateicīga! Lai Dievs svētī Jūsu darbu!
Autore: Videga
Elvita Rudzātes komentārs: Paldies Videgai par labajiem vārdiem! Man prieks, ka viņa nonāca pie ļoti būtiskām savas dzīves atziņām un ir sākusi klausīt savu sirdsbalsi. Aicinu ikvienu interesentu, kas vēlas izprast kā dzīvot, klausot savu sirdsbalsi, apmeklēt I.Brīvdabas konferenci “Kā ikdienā dzīvot pēc Sirdsapziņas?” šā gada 14.augustā, kas nav komercpasākums, bet veltīts tiem, kas vēlas būt laimīgi.
Paldies arī visiem citiem, kas rakstījuši man pateicības, bet kuras neesmu publicējusi, lai mācītos nelepoties!