Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Pateicības mācība 23.12.2023

Dažādās reliģijās un mācībās māca attīstīt pozitīvo īpašību PATEICĪBA. Kāpēc tik svarīgi mums ir iemācīties pateikties? Kāpēc pateicību nedrīkst pieprasīt?

Pateicība, kas nākusi no sirds, dod prieka izjūtu gan pateicības devējam, gan pateicības saņēmējam. Kad cilvēks apzināti kādam pateicas, tad cilvēkam pieaug apmierinātība ar dzīvi un sevi. Kad cilvēks ir apmierināts, tad viņā atveras čakras jeb enerģētiskie centri, un Dievišķā enerģija plūst caur cilvēku, to dziedinot un radot laimes izjūtu. Kad caur cilvēku plūst Dievišķā enerģija, viņš savienojas ar Dievu, bet šī savienošanās notiek dažādos līmeņos, jo tā ir saistīta ar mūsu apziņas līmeni un pateicības līmeni.

Kad pateicība tiek pieprasīta, tad cilvēks sev priekšā izveido enerģētisko sienu, kurai netiek cauri Dievišķā enerģija. Šādā situācijā slikti jūtas gan pateicības devējs, gan pateicības saņēmējs. Pateicība ir kļuvusi par instrumentu, kas tiek savtīgi izmantota un nevar dot labumu.

Apskatīsim Pateicības mācības līmeņus:

  1. līmenis: pateicība par saņemto palīdzību.

Mēs varam pateikties, pasakot vārdu “paldies”, mēs varam pateikties uzdāvinot dāvanu vai ziedojot naudu. Mēs varam pateikties ar savu darbu, sniedzot pretī savu palīdzību. Pateicības veidi ir dažādi.

Nav noslēpums, ka mediķi saņem pateicības no izārstētajiem pacientiem. Vai tas ir slikti? Nē, tas nav slikti, tas ir tikai normāli, ka pacients jūt nepieciešamību pateikties – notiek dabiska enerģijas apmaiņa. Slikti ir tad, ja ārsts pieprasa vai netieši norāda kādu pateicību vēlas saņemt. Šādā gadījumā tā vairs nav pacienta sniegtā pateicība no sirds un tā nesniedz enerģētisku labumu ne ārstam, ne pacientam. Šādā gadījumā ārsts pārkāpj Hipokrāta zvērestu. Tas pats attiecas uz dziedniekiem, kas sniedz palīdzību saviem pacientiem, pieprasot par sniegto palīdzību atlīdzību. Pacientam noteikti ir jāpateicas dziedniekam, jo ir jānotiek enerģijas apmaiņai, bet nedrīkst pateicību pieprasīt. Dziednieki, pieprasot pateicību, zaudē Dieva doto dāvanu, jo Dievs visu redz un nepieļauj, ka Dievišķā enerģija tiek izmantota savtīgos nolūkos.

 

  1. līmenis: pateicība par to, ka tu esi.

Mums ir jāpateicas par visiem mīļiem cilvēkiem – dzīvesbiedru, bērniem, vecākiem, tuviniekiem, draugiem, kolēģiem, kaimiņiem, garīgā ceļa līdzgājējiem, kas mums ir doti. Izjūtiet to prieku, ka jums ir kāds par ko jūs priecājaties, kas viņš jums ir. Pasakieties tiem, kam vēlaties pateikties ar pavisam vienkāršiem vārdiem: “Paldies, ka tu esi.” Tomēr atcerieties, ka jums nekas nepieder. Tāpēc izbaudiet ikdienas kopā pavadīto laiku, lai brīdī, kad Dievs jūs šķirs, jūs spētu pateikties par kopā pavadīto laiku, nevis raudāt par zaudējumu.

 

  1. līmenis: pateicība dabai.

Vairums cilvēku nenovērtē ļoti nozīmīgu Dieva dāvanu – dabu. Cilvēkiem vajadzētu pateikties zemei par to, ka viņa pabaro mūs un visu dzīvo radību. Šobrīd vairums lauksaimnieku zemi piesārņo ar minerālmēsliem, lai raža būtu bagātīgāka un lieto ķīmiju, lai nogalinātu nezāles. Bet vai viņi ir padomājuši, cik gadi zemei ir nepieciešami, lai attīrītos no šā piesārņojuma? Vai zemnieki pateicas zemei par to, ko viņa tiem ir devusi, jo ir galvenā viņu materiālās labklājības nodrošinātāja?

Cilvēkiem vajadzētu pateikties ūdenim, ka tas palīdz uzturēt mūsu un visas dzīvās radības dzīvību. Cilvēks var ilgu laiku iztikt bez barības, bet viņš nevar iztikt bez ūdens. Tas pats attiecas uz visu citu dzīvo radību, bet kāpēc mēs tik nevērīgi izturamies pret ūdeni, to piesārņojot?

Cilvēkiem vajadzētu pateikties gaisam, ka mums ir ko elpot un vējam, ka viņš mūs veldzē karstumā, aizpūš projām visus sārņus.

Cilvēkiem vajadzētu pateikties mežam, ka tas ražo skābekli, priecē mūsu dvēseles un baro ar meža veltēm.

Cilvēkiem vajadzētu pateikties saulei, ka tā mūs silda un dod gaismu – gan ārējo, gan iekšējo. Ja nebūtu saules, nespētu izaugt augi, kas mums nepieciešami, lai eksistētu. Bet vai cilvēki ir padomājuši, ka sauli var aizēnot cilvēka nevērīgā attieksme pret dabu (rūpniecības atkritumi, karu radītais piesārņojums utt.) un ko tad cilvēks darīs, kā uzturēs sevi pie dzīvības bez saules un gaismas?

Cilvēkiem vajadzētu pateikties puķēm, kukainīšiem, putniem, zvēriem un visai citai dzīvai radībai, kurai pateicoties mēs tikai varam eksistēt un dzīvot labklājībā. Bet kāpēc cilvēks to uzskata par pašsaprotamu? Tikai tad, kad tā vairs nebūs, tikai tad cilvēks sapratīs, ko savas rīcības dēļ ir zaudējis.

Pateicība dabai ir pateicība Dievam par visu, ko Viņš mums ir devis. Pat, ja neesi ticīgs, tu nevari noliegt, ka dabas dāvanas mums ir nepieciešamas, bez tām mēs nespējam eksistēt un dzīvot. Tāpēc mūsu senči pateicās Zemes mātei, Ūdens mātei, Vēja mātei, Saules mātei, Meža mātei un Dievam, jo viņi saprata kādu dāvanu viņi saņem no Dieva un šī gudrība ir saglabāta Latvju Dainās. Vai nav pienācis laiks arī mums saprast kādu dāvanu mēs saņemam un par to pateikties tādā veidā kā katrs to protam – ar vārdiem un labiem darbiem, kā arī ziedojot naudu, lai palīdzētu dabu attīrīt no cilvēka radītajiem piesārņojumiem.

 

  1. līmenis: pateicība sev.

Cilvēkam vajadzētu pateikties savai Dvēselei, ka tā sniedz tik dažādas izjūtas – gan priekos, gan bēdās. Ja nebūtu dažādības izjūtās, tad mēs justos kā roboti.

Cilvēkam vajadzētu pateikties savam Garam, ka pateicoties Tam, viņš ir tik daudz uzzinājis, jo Gars vēlas attīstīties un tādējādi mudina cilvēku darboties, mācīties un attīstīties. Kāda gan būtu cilvēkam dzīve, ja viņš neko nedarītu? Tā būtu ļoti garlaicīga.

Cilvēkam vajadzētu pateikties savam fiziskajam ķermenim, kas dod iespēju darboties un attīstīties. Cilvēkam vajadzētu pateikties katram ķermeņa orgānam, ka tie darbojas saskaņā ar citiem orgāniem, ļaujot cilvēkam pilnvērtīgi dzīvot. Cilvēkam vajadzētu pateikties arī slimajam orgānam par sniegto mācību, kuras neizpratnes dēļ orgāns ir saslimis. Cilvēkam vajadzētu pateikties saviem Smalkajiem ķermeņiem, ka pateicoties tiem notiek cilvēka garīgā attīstība.

Cilvēkam vajadzētu pateikties savai Apziņai, kurai pateicoties cilvēks piedzīvo daudz skaistu brīžu, brīnumu un iepazīst Dievu.

 

  1. līmenis: pateicība skolotājam, Guru, Mācībai.

Sensenos laikos skolotājs tika uzskatīts par viscienījamāko cilvēku sabiedrībā. Kāpēc mūsdienās viss ir mainījies? Tāpēc, ka nav daudz skolotāju, kas darbu dara kalpojot Dievam un viņa radībām, nedomājot par saņemto atlīdzību un novērtējumu. Tomēr mēs varam priecāties, ka vēl šādi skolotāji pastāv arī mūsdienās un mums viņiem ir jāpateicas par viņu nesavtīgo darbu un rādīto piemēru. Nav lielākas laimes bērnam vai jaunietim sastapties ar šādu skolotāju, jo skolotāja dotais ir ceļa maize visai turpmākajai dzīvei.

Laimīgi ir tie cilvēki, kuriem ir izdevies sastapt savā dzīvē Patiesu Guru, no kura cilvēks var mācīties pareizi dzīvot, pārvarot savus trūkumus un risinot pieļautās kļūdas, kā arī dzīvē radušās problēmas. Tomēr mūsdienās cilvēki nevērīgi izturas arī pret Guru mācīto, jo nespēj to vēl novērtēt, jo uzskata, ka laicīgā dzīvē viss ir savādāk, ka Dievišķie likumi ir domāti Guru nevis parastiem cilvēkiem. Skumji, ka Guru ir jāaiziet, nespējot atmodināt cilvēku nocietinātās sirdis un mantkārīgos prātus. Savukārt tie cilvēki, kas esat sapratuši Guru sniegto palīdzību, esiet pateicīgi par to.

Laimīgi ir tie cilvēki, kuriem ir izdevies atrast Mācību, kurai sekot. Mūsdienās grāmatnīcās veikalu plaukti ir pilni ar viltus mācībām, kas nevis cilvēku ved pie Dieva, bet tieši otrādi, pierāda, ka bez Dieva var labi iztikt, ka ar visu galā var tikt pats cilvēks, ja tikai viņš ir pietiekami gudrs. Arī šie cilvēki agrāk vai vēlāk saprot savas aplamās domāšanas sekas, bet ne visiem tas izdotas šīs dzīves laikā. Daudziem būs nepieciešamas daudz dzīves, lai nonāktu līdz Patiesībai. Tāpēc tie cilvēki, kuri ir atraduši Patieso Mācību, kura ved pie Dieva, esiet Mācībai par to pateicīgi. Esiet pateicīgi, ka Mācība jums ir palīdzējusi pārvarēt dzīves grūtības un palīdzējusi ieraudzīt Patiesās Vērtības.

 

  1. līmenis: pateicība grūtībām un nelabvēļiem.

Visi cilvēki ir sastapušies ar dažādām dzīves grūtībām un daudzi ir piedzīvojuši nelabvēļu veiktās negatīvās rīcības sekas. Bet cik daudzi sliktā ir iemācījušies ieraudzīt labo? Cik daudzi ir mācījušies no piedzīvotajām grūtībām? Cik daudzi ir gatavi pateikties grūtībām un saviem nelabvēļiem? Tie, kuri būs izpratuši sliktā labo pusi, tie būs gatavi pateikties sliktajam, kuram pateicoties viņi ir auguši Garā. Tātad arī sliktais ir labs. Tāpēc apziņas visaugstākajā punktā vairs nepastāv nodalīts labais un sliktais, jo viss ir vienots.

 

  1. līmenis: pateicība Dievam.

Cilvēkam vajadzētu pateikties par visu, kas viņam ir dots Dievam. Jo tikai Dievs mums dāvā dzīvesbiedru, bērnus, pajumti, ēdienu, darbu, naudu un visus citus labumus, kurus saņemam. Bet kāpēc cilvēki ir neapmierināti ar dzīvi? Tāpēc, ka nespēj novērtēt to, kas viņiem ir dots un par to pateikties?

Mācīsimies pateikties. Sāksim ar pirmo līmeni un virzīsimies tālāk. Jo tālāk tiksim, jo labāk jutīsimies līdz sasniegsim augstāko punktu, kad mēs nespēsim atrast vārdus, lai pateiktos Dievam, jo mūs būs pārņēmusi svētlaimes izjūta. Tieši tāpēc Svētie cilvēki aicina godāt Dievu, jo viņi šo līmeni ir sasnieguši, viņi zina kāpēc tas ir tik svarīgi, viņi ir piedzīvojuši savienošanos ar Dievu un novēl to piedzīvot arī mums. Bet, lai mēs sasniegtu šo līmeni, mums ir jāiemācās pateikties. Kad būsim iemācījušies pateikties, tad arī mūsu sirdis atvērsies piedošanai un mīlestībai, ko mēs tik ļoti vēlamies apgūt, ejot garīgās attīstības ceļu.

Redziet, cik dzīvē viss ir vienkārši, cik daudz dzīvē var sasniegt tikai ar PATEICĪBU.

 

Autore: Elvita Rudzāte