Pedagogu streika nozīme garīgajā skatījumā 08.09.2022
Anita jautā: Pedagogi, kopā ar Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrību, nerodot kompromisu ar Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī valdības pārstāvjiem, ir nolēmuši rīkot pedagogu streiku. Zinu, ka izglītības sistēma nav sveša un tādēļ gribētu uzzināt Jūsu domas par streiku un streika nozīmi garīgajā skatījumā.
Elvita Rudzāte atbild: Garīgajā skatījumā visas problēmas ir jārisina miermīlīgā veidā. Tāpat garīgajā skatījumā nav pieļaujama haosa radīšana, jo haoss ir tumsas spēku ierocis.
Iztēlosimies, kas notiks izglītības iestādēs, ja daļa pedagogu vai visi pedagogi sāks streikot? Izglītības iestādē sāksies haoss. Direktori nespēs nodrošināt izglītības iestādes darbu un par kvalitāti vispār var aizmirst. Iespējams kāda izglītības iestāde tiks slēgta, bet tad problēmas radīsies vecākiem, ko darīt ar bērniem, kuriem nebūs nodarbības? Vārdu sakot haoss ies plašumā un tumsas spēki svinēs uzvaru. Pie tam šis haoss tiek radīts īsi pirms Saeimas vēlēšanām, kas noteikti ietekmēs arī vēlēšanu rezultātus, tumsas spēkiem dodot iespēju iegūt vairāk vietas parlamentā.
Streika forma būtu atbalstāma citādā izpildījuma veidā. Piemēram, pedagogi pamatoti aizrāda Izglītības uz zinātnes ministrijai (IZM), ka pēc jaunās kompetenču pieejas, pedagogiem vairāk nepieciešams laiks, lai sagatavotos nodarbībām, un iespējams arī katrai tēmai nepieciešams ilgāks laiks, lai caur praktiskām aktivitātēm attīstītu kompetences tādā līmenī kā tas ir noteikts izglītības standartā. Ja pedagogu protests izpaustos citādā formā, neuzņemoties atbildību par izglītības kvalitāti, bet darot darbu tik labi cik var izdarīt atvēlētā laikā, tad IZM saņemtu tādu rezultātu kādu ir iespējams izpildīt esošajos apstākļos un tas piespiestu IZM ātrāk domāt ko un kā mainīt, lai uzlabotu izglītības kvalitāti.
Respektīvi streika būtība būtu, ka katra izglītības iestāde pati nosaka kā tērē atvēlētos resursus, neuzņemoties atbildību par kvalitāti, bet nodrošinot, ka izglītības process notiek, bērni nāk uz skolu. Tas būtu labs eksperiments, ko katrs pedagogs var izdarīt atvēlētā laikā, nestrādājot virsstundas, un kādus rezultātus sasniegt. Tiktu dota brīvība vadībai kopā ar pedagogiem domāt kā vislabākā veidā organizēt savu darbu atvēlētā laikā un pieejamos resursos. Bet šādu pieeju var ieviest tikai tādā gadījumā, ja no pedagogiem netiek pieprasīti konkrēti kvalitātes rezultāti un standartu izpilde.
Ja izglītības iestādes apkopotu streika rezultātā iegūtos rezultātus, veiktu analīzi, salīdzinot rezultātus izglītības iestādes iekšienē un starp izglītības iestādēm pa priekšmetiem un tēmām, analizējot, kas tieši ietekmē izglītības kvalitāti, tad IZM tiktu iesniegti dati, kas piespiestu pieņemt lēmumus par nepieciešamām pārmaiņām izglītības sistēmā, lai uzlabotu izglītības kvalitāti.
Šāda streika izpildījumam es personīgi redzu labumu, jo visām pusēm būtu skaidrs, kas ietekmē izglītības kvalitāti un tā noteikti nav tikai nauda.