Piedošanas savtīgas un ļaunprātīgas pielietošanas sekas 19.12.2014

Piedošana ir vienīgā atbrīvojošā enerģija Visumā, tāpēc tā tiek atzīta un ļoti augstu vērtēta visās reliģijās un mācībās. Piedošana ir augstākais tikums no visiem tikumiem. Diemžēl piedošanu daži mēģina izmantot savtīgi un pat ļaunprātīgi.

Nav noslēpums, ka mūsdienās ļoti daudzas sievietes ir veikušas un turpina veikt abortus, kas garīgajā skatījumā ir slepkavība un karmas uzņemšanās. Daudzas sievietes vēlāk saprotot savu kļūdu, to ļoti nožēlo un sāk sevi vainot. Sevi vainot nav pareizi, jo visi cilvēki pieļauj kļūdas. Svarīgi ir savas kļūdas apzināties, izprast neapgūto mācību, nožēlot, lūgt piedošanu, piedot sev un turpmāk vairs kļūdu neatkārtot. Es savu nostāju esmu skaidri paudusi savās grāmatās un rakstos, tāpēc pēc kārtējā mana raksta, kurā neatbalstīju abortus, kāds cilvēks man atsūtīja viņa skolotāja rakstu, caur kuru gribēja vērst manu uzmanību uz to, ka aborts nav nekas slikts (iespējams es kaut ko pārpratu, jo ļoti rūpīgi šo rakstu nelasīju, jo intuitīvi nepieņēmu raksta sūtītāja skolotāju). Šis skolotājs mācīja piedot sev savu kļūdu, neuztverot to par kļūdu, bet gan kā dzīves likumsakarību, ka tam tā bija jānotiek. Kaut kādā mērā es varu piekrist viņam, ka bērni, kuriem māte neļauj piedzimt, veicot abortu, jau pirms iemiesošanās zināja, ka viņiem būs jāpiedzīvo aborts. Tā ir viņu karma no iepriekšējām dzīvēm, kas viņiem bija jāizpērk šādā veidā, bet tas nenozīmē, ka aborts nav slepkavība un, ka to drīkst darīt un attaisnot. Piedošana neattaisno kļūdu. Piedošana dzēš kļūdu, ja cilvēks to apzinās, izprot un ļoti nožēlo.

Māte Terēze savas dzīves laikā ļoti cīnījās pret abortiem, uzrunājot pasauli, ka pret šo milzīgo kļūdu nedrīkst attiekties lojāli, un pat palīdzēt abortus veikt no valsts veselības aprūpei atvēlētajiem līdzekļiem. Viņa teica: “Kamēr mātes nogalinās savus bērnus, tikmēr pasaulē nebūs miers.” Kas šobrīd notiek pasaulē? Visās malās notiek vardarbība, arī valstīs, kur it kā nekaro, vardarbība zeļ un plaukst. Piemēram, Latvijā skolās vardarbība starp bērniem ir sasniegusi tādu līmeni, ka sabiedrība jau to sāk uztvert par normu. Esmu dzirdējusi, ka skolotāji saka, ka tas taču nav nekas slikts, ka bērni savā starpā pakaujas. Bet kā bērni to dara, cik tas notiek zemiskā veidā un pazemojoši gan emocionāli, gan fiziski, to bieži skolotāji neredz. Skolotāji neredz tālākās sekas. Es nevainoju skolotājus, jo problēmas sākas ģimenē. Mēs visa sabiedrība kopumā esam vainīgi pie radušās situācijas, jo līdz šim neesam uz šiem jautājumiem skatījušies pareizi. Tagad un nākotnē mēs visi kopā maksāsim par šo mūsu kopīgo kļūdu.

Augsta līmeņa noziedznieki, sagatavojot sev partnerus jeb nozieguma izdarītājus, māca piedošanu, lai cilvēks nejustos vainīgs par savu nodarījumu un bez bailēm un sevis sodīšanas varētu veikt noziegumus. Un šeit man jāsaka, ka noziedznieki nezina, kā tas viņiem nāks kā bumerangs atpakaļ. Ja viņi to zinātu, tad viņi piedošanu neizmantotu ļaunprātīgos nolūkos. Tā kā piedošana ir dievišķa enerģija, lai palīdzētu cilvēcei attīrīties no sārņiem, pieļautajām kļūdām un  to radītajām sekām, tad to nedrīkst izmantot kā instrumentu, lai panāktu sev vēlamu rezultātu. Dievu nevar apmuļķot! Dievs ļoti bargi soda tos, kas cenšas tieši Viņu apmuļķot, izmantojot dievišķo enerģiju kā instrumentu savtīgos un ļaunprātīgos nolūkos. Tas attiecas ne tikai uz piedošanas enerģiju,  tas attiecas arī uz citām dievišķajām enerģijām, kā piemēram, mīlestības un ticības enerģiju.

Kādas ir sekas tiem, kas izmanto piedošanu kā instrumentu savtīgos nolūkos? Piedošana iedarbojas uz laiku, bet pēc tam problēma atgriežas ar dubultu spēku. Piemēram, cilvēks ir gatavs piedot pāridarītājam, kura radīto pārdzīvojumu dēļ cilvēks ir saslimis, neizprotot savu mācību un nemainot attieksmi pret dzīvi, bet veicot piedošanu tikai lai izveseļotos. Tas ir savtīgi, piedošana tiek izmantota kā instruments, un pēc laika slimība atgriezīsies vēl smagākā formā. Ja cilvēks izprastu kāpēc viņš sev piesaistīja pāridarītāju, un ko neapzināti mācīja viņa pāridarītājs un piesaistītie stresi, mainot attieksmi pret dzīvi, tad piedošana darbotos kā atbrīvojošā enerģija un slimība atkāptos.

Kādas ir sekas tiem, kas izmanto piedošanu kā instrumentu ļaunprātīgos nolūkos? Es varu pateikt tikai to, ka es negribētu būt šo cilvēku vietā. Tā ir elles piedzīvošana ne tikai dzīves laikā uz Zemes, bet arī pēc fiziskā ķermeņa nāves Smalkajā plānā. Tie ir pārdzīvojumi, kurus vārdos nav iespējams aprakstīt. Es zinu, ka noziedznieki netic Dievam un diez vai ticēs tam, ko es rakstu, tāpēc viņi patiešām nezina ko viņi dara, neapzinoties savas rīcības sekas. Man ir žēl šo cilvēku, jo viņi ir auguši mīlestības trūkumā un zaudējuši ticību labā eksistencei. Tāpēc tumsas spēki tik veiksmīgi kādu laiku strādā caur viņiem, bet tikai kādu laiku. Gaisma vienmēr ir un būs stiprāka par tumsu. Gaisma ar mīlestību atmodinās tumsas spēku saķertās sirdis. Vai tas notiks vienas vai vairāku dzīvju laikā, tas ir atkarīgs no paša cilvēka un Dieva žēlastības. Tāds ir Dievišķais likums un par laimi man ir nācies redzēt kā gaisma izvelk no tumsas ķetnām pazudušās dvēselītes, tikai ļoti, ļoti ir žēl šo dvēselīšu, jo viņām ir nācies piedzīvot tik smagus pārbaudījumus, ka brīžiem pat grūti saprast, kā viņas to spēja izturēt. Tādos brīžos piedošana un mīlestība ir vienīgās dziedinošās zāles, kas ārstē smagās brūces.

Atcerieties, ka piedošanu nedrīkst pielietot savtīgi un ļaunprātīgi. Piedošana patiešām ir brīnumzāles tiem, kas gatavi sākt iet gaismas ceļu!

Autore: Elvita Rudzāte