Pienācis laiks, kad jums jāsāk darboties! 05.04.2017
Dievišķais Valdonis Igors
- gada 5. aprīlī
ES ESMU Igors, atnācis caur šo sūtni.
ES ESMU Igors, kurš, būdams vienkāršs zemnieks, balansēja visas Krievijas karmu briesmīgajā revolūcijas un pilsoņu kara laikā pagājušā, 20. gs. sākumā.
Divi spēki cīnījās par Krievijas nākotni. Tā patiešām bija kauja starp Gaismu un tumsu.
Bet nenoturējās. Gaišais ceļš Krievijai tika atlikts, nelīdzēja visas manas un citu cilvēku pūles, kuri balansēja šo situāciju, atrodoties iemiesojumā un cenšoties izdarīt visu iespējamo, lai mazinātu upurus.
Krievijas karma neļāva pāriet bezdibenim un pacelties jaunā Krievijas valstiskuma līmenī. Krievija iegāzās neticības bezdibenī uz ilgiem 100 gadiem.
Vēl tagad nav pagājis šis smagais sastinguma laiks. Krievija ir iestrēgusi starp pagātni un nākotni. Viņa nevirzās uz tai nolemto gaišo nākotni un nevar noslīdēt pagātnē, kas tai šķiet šausmīga. Miljoni upuru karos, revolūcijā, ekspropriācijā, represijās.
Es saku jums, neviena pasaules valsts nespētu izturēt visus šos baismīgos eksperimentus ar sevi.
Bija vajadzīga bezgalīga šīs nācijas pacietība un pazemība, lai noietu šo ceļa posmu un nesalūztu.
Gribēja uzelpot, kad sākās pārbūve*, bet nekā.
Nesnauž zvērs, Krieviju iegāzušais, neļauj tai piecelties kājās, atliekt plecus un nokratīt no sevis gara tumsības zvēru, neticības zvēru, asinskāro zvēru, kas krampjaini pieķēries Krievijai.
Māte Krievija. Daudz cietusī Mātes Zeme. Tumsa tik cieši ietinusi Krieviju, ka nav redzams gaismas stars. Nav redzams, uz ko tiekties. Sagrauta ticība, sagrauti sabiedrības tikumiskie ideāli. Cilvēku prātos un sirdīs iemitinājusies pilnīga neticība un patvaļa.
Ikkatras nācijas spēks ir tās cilvēku sirdīs. Nav nekā neiespējama, ko nevarētu mainīt ārējās, fiziskajās izpausmēs, ja ir sirdis, kas tiecas, sirdis, kas mīl, sirdis, kas tic.
Sirdis, kas gatavas ziedot pašu dzīvību, lai iedibinātu laimīgu valstību mīļotajā zemē.
Es darīju visu, kas bija no manis atkarīgs, kad biju iemiesojumā. Es neatstāju savu lūgšanu posteni diennaktīm ilgi, tikai retumis atļaujoties īsu pārtraukumu miegam.
Es lūdzos un lūdzos, un lūdzos. Es vēlējos tikai vienu, lai Krievija tiktu pārnesta pāri bezdibenim. Es lūdzu Dievmātei un Debesu Valdniekam brīnumu Krievijai.
Bet brīnums nenotika, lai gan nastu atviegloja un Krievija saglabāja savu veselumu.
Un, lūk, 100 gadus vēlāk situācija atkārtojas. Tā pati nabadzība valda Krievijā, tā pati ierēdniecības patvaļa. Nav spēka skatīties uz to un pārciest to. Sirds pārplūst asarām, skatoties uz šīs zemes tautas ciešanām.
Kāda ir izeja? Jūs gaidāt no manis padomu un rekomendācijas, kā jums rīkoties?
Es teikšu jums godīgi, ja es tagad iemiesotos Krievijā, tad es nevarētu sabalansēt karmu tikai ar lūgšanām.
Ja jūs redzat bērnu, kas atrodas degošā mājā, un māja tūlīt sagrūs, ko jūs darīsiet? Vai jūs lūgsieties un piesauksiet, lai notiek brīnums, vai dosieties ugunī un iznesīsiet bērnu?
Šo jautājumu katrs izlemj pats. Viss atkarīgs no tā cilvēka sirds skaidrības, kas lūdzas. Ja jūs esat pārliecināti par savu svētumu, par to, ka jūs ar lūgšanu esat spējīgi apturēt jebkuru nelaimi, es noliecu galvu jūsu ticības priekšā. Un es esmu ar jums jūsu lūgšanā. Es pastiprināšu jūsu lūgšanu ar savu klātbūtni jūsu vidū.
Taču Krievijai tagad vajadzīgas konkrētas darbības fiziskajā plānā. Sevišķi tas attiecas uz bērnu un jaunatnes izglītību. Zaudējuši jebkādu ideoloģiju, zaudējuši elementāros tikumiskos pamatus, jaunie cilvēki, kas ir Krievijas nākotne, nebūs spējīgi savā nobriedušajā vecumā uzņemties atbildību par valsti.
Acumirklīgu labumu dēļ sev un savai ģimenei tagadnē viņi būs gatavi atdot visu Māti Krieviju par 30 sudraba grašiem, lai iegūtu sev debesu valstību aizjūras zemēs.
Nav un nevar būt nekādas Dieva Valstības uz Zemes. Jūsu sasniegumu mērs nav dolāru daudzums jūsu norēķinu kontā ārzemju bankā. Jūsu sasniegumu mēru nosaka tā upura pakāpe, ko jūs esat spējīgi nest, lai glābtu savus tuvākos, atstumtos, trūkumcietējus.
Jebkura valsts ir radīta, lai aizstāvētu sevi pret ārējiem ienaidniekiem un aizstāvētu sevi pret iekšējiem ienaidniekiem. Bet pie iekšējiem ienaidniekiem pieder trūkums un nabadzība.
Tāpēc valsts, kas nerūpējas par cilvēkiem, kuriem vajadzīgas rūpes, – par bērniem, veciem cilvēkiem, grūtdieņiem, nav valsts, ko atbalsta Augstākais Likums. Tāda valsts ir lemta vai nu izmiršanai, vai pārveidošanai.
Es piedāvāju jums Debesu palīdzību jūsu valsts pārveidošanai. Krievijas vēsturē ir bijuši laiki, kad tā gandrīz jau bija svešzemnieku iekarota.
Jūs atceraties tatāru iebrukumu, 1812. gada Tēvijas karu.
Atcerieties Miņinu un Požarski, Aleksandru Ņevski.
Atcerieties Lielo Tēvijas karu pagājušajā gadsimtā.
Vienmēr atradās cilvēki, kas cēlās un ar neiedomājamu piepūli, upurējot savu dzīvību, atbrīvoja zemi no svešzemju iebrucējiem.
Es saku jums, tagad valsts ir svešzemnieku sagrābta. Grūtības rada tas, ka viņi ir nākuši no valsts iekšienes, no pašas tautas, bet pēc būtības viņi ir svešzemnieki. Viņi izlaupa Krieviju un salaupīto izved uz Eiropu un Ameriku.
Krievijas ļaudis, jums jāceļas atkal visiem kopā un jāgūst galīgā uzvara šajā kaujā starp Labo un ļauno.
Krieviju turpmāk gaida gaiša nākotne. Bet vispirms nepieciešams atbrīvoties no svešzemju iekarotājiem, kas sagrābuši varu valstī ar viltu un krāpšanu un valda pār jums un berzē rokas par katru salaupīto miljonu, kas noguldīts Šveices bankā un Amerikas bankās.
Es apsolu jums Gaismas Būtņu palīdzību, visu Debesu palīdzību Krievijas atbrīvošanā no iebrucējiem, bet jums jāceļas visiem kopā un jānokrata no sevis iekarotāju jūgs.
Pienācis laiks ķerties pie darba! Jūs nevarat vairs dzīvot bezdarbībā! Jums ir jādarbojas! Bērns ugunī!
Māte Krievija ugunī!
Tikai aklais un kurlais var turpināt izlikties, ka nekas nenotiek.
Es tagad dodu jums visstiprāko ieroci, pret kuru nav aizsardzības, pret kuru nevar noturēties neviens ienaidnieks.
Es apveltu jūsu sirdis ar Ticību, Cerību un Tiekšanos. Es apveltu jūsu sirdis ar Mīlestību pret jūsu Dzimteni, pret Māti Krieviju.
Es iededzu uguni jūsu sirdīs. Ja jums ir šī uguns, jūs nevarat vairs dzīvot bezdarbībā.
Šī uguns nedos jums mieru ne dienu, ne nakti. Jūs darīsiet to, ko jūs zināt, kas jums ir jādara. Jūs darīsiet to, kura dēļ jūs esat atnākuši iemiesojumā. Jūs nesīsiet Ticības un Zināšanu uguni katram, ko jūs satiksiet savā ceļā. Jūs darīsiet visu, kas no jums atkarīgs, tāpat kā tai laikā, kad jūsu dzimtās pilsētas bija ienaidnieka ielenkumā. Jūs strādāsiet nepagurdami, tikai īsu laiku veltot miegam.
Jums jādarbojas!
Piecelies, Krievzeme!
Celies, Dieva tauta!
Ienaidnieks mājās!
Bet priekšā ir Uzvara! Un atbrīvošana un Prieks!
Es dodu jums šo manas sirds impulsu, un es apveltu jūs ar tiekšanos uz Uzvaru!
Mīļie, Debesis skatās uz jums. Pienācis laiks, kad jums jāsāk darboties!
ES ESMU Igors, un es esmu tagad ar jums.
Tatjana Mikušina, 2005
_______________________________________________________________________________
* перестройка – pārbūve, sabiedrības dzīves pārkārtošana, kuru 1985. g. uzsāka toreizējais PSRS vadītājs M. Gorbačovs (tulk. piez.).
Tulkoja D. Daija, L. Ērgle, O. Gaile 2007.g.
Red. L. Ērgle 2015.g.