Piesaistes likuma būtība 16.08.2024

Jūs droši vien esat dzirdējuši teicienu: „Tāds tādu piesaista”. Šis teiciens nozīmē, ka līdzīgi cilvēki sev piesaista līdzīgus cilvēkus. Ne velti ir cits teiciens: „Paskaties, kādi ir tavi draugi, un zināsi, kāds esi tu pats”.

Tie cilvēki, kuri pārkāpj likumu, kā sabiedrotos atrod līdzīgus cilvēkus. Jo vairāk ļaunais ir blakus ļaunajam, jo vairāk tie viens no otra mācās, un vai nu abi, apguvuši mācību, kļūst labāki, vai abi mācību tā arī neizprot. Ne velti ir noziedznieki, kuri, atrodoties cietumā, saprot savas kļūdas un pēc soda termiņa izbeigšanās uzsāk pavisam citu – daudz labāku dzīvi.  Taču ir arī noziedznieki, kuri pēc cietumā pavadītā laika kļūst vēl cietsirdīgāki, jo nav sapratuši savas mācību stundas.

Ļoti labi piesaistes likumu var redzēt skolā. Parasti bērni par draugiem izvēlas sev līdzīgus citus bērnus.

Patiess gadījums

Vienā mājā dzīvoja trīs vienāda vecuma meitenes, kuras mācījās vienā skolā. Divām meitenēm bija palicis tikai viens no vecākiem, bet trešajai meitenei bija abi vecāki. Meitenes spēlējās kopā, tomēr lielāka saskaņa bija vērojama starp meitenēm, kurām nebija abu vecāku. Kāpēc? Tāpēc, ka meitenēm bija līdzīgi sadzīves apstākļi un līdzīgas problēmas – līdzīgs pievelk līdzīgu.

Piesaistes likuma galvenā jēgā ir ieraudzīt savas kļūdas un tās ierauga, skatoties spogulī jeb raugoties kā cits spoguļo tevi jeb citiem vārdiem sakot, – tas kas tev kaitina citos, tas ir tevī pašā.

Piesaistes likums nosaka, ka mēs paši sev piesaistām negatīvas dzīves situācijas, lai caur tām mācītos, kļūtu dzīves gudrāki un atstrādātu daļu savas negatīvās karmas. Kā notiek mācību process? Saskaroties ar negatīvu dzīves situāciju, mums ir jādomā par savām izjūtām. Ja jūties dusmīgs, tad precizē dusmas – par ko, uz ko, kāpēc jūties dusmīgs? Tur slēpjas neapgūtā mācība.

Piesaistes likums māca: kādus redzi citus, tāds esi pats. Kas kaitina citos cilvēkos, tās ir tavas neapgūtās mācības jeb citiem vārdiem sakot, kas kaitina citos cilvēkos, tās īpašības piemīt arī tev. Piemēram, cilvēks, kas vaino sevi, piesaista kādu, kas to par kaut apvainos. Tātad neapgūtā mācība – neatbrīvota vainas izjūta, kas atklājās caur to, ka kāds tevi apvaino, jo tevī esošā vainas izjūtas enerģija kā magnēts pievilka cilvēku, kurš tevi apvainoja. Dažkārt mēs redzam skabargu cita acī, bet neredzam baļķi savējā. Tāpēc tam, kam pietiek drosmes pamanīt savas kļūdas, tas beigu beigās tās izlabo.

Cilvēks citus vērtē atbilstoši savam raksturam un pārliecībai. Mēs ļoti vadāmies pēc savas radītās vērtību sistēmas, pieņemot, ka mūsu radītā vērtību sistēma ir vienīgā pareizā, un mums ir grūti pieņemt citas vērtību sistēmas. Tas, ko sakām par citu cilvēku, atklāj mūsu būtību. Katrs cilvēks citos redz pats sevi. Jo lielāki paša trūkumi, jo vairāk krīt acīs otra cilvēka negativitāte. Piemēram, ļoti bieži cilvēki, kuri ienīst citus cilvēkus ar atkarības problēmām, pašiem tādas ir tikai viņi to negrib pamanīt. Nespēja iztikt bez rīta kafijas arī ir atkarība.

Nedrīkst dusmoties uz otru cilvēku, kurš varbūt nepatīk. Vienmēr jāatceras, ka otrā cilvēkā, kurš mūs tracina, pēc būtības mēs redzam savu slēpto pusi. Dažkārt cilvēki man vaicā, kā tas tā var būt, ka man darbā nākas sastapties ar nenovīdīgiem cilvēkiem. Tad es skaidroju, ja tu sev darbā piesaisti nenovīdīgus cilvēkus, tad arī pats klusībā kādu apskaud, tikai skaļi to nesaki, vai tā nav? Visos gadījumos esmu saņēmusi apstiprinošas atbildes.

Kad sapratīsiet, ka jūs paši sev piesaistāt to, ko esat pelnījuši – sev līdzīgus cilvēkus, tad vairs nedusmosieties uz tiem, kas jums nodarījuši pāri. Pāridarītāji ir tikai jūsu skolotāji, kas vēlas atvērt jums acis. Arī karmas atgriešana jeb negatīvās enerģijas atgriešanās ir liels dzīves eksāmens, ko pats sev esi piesaistījis un kas godam ir jānokārto, pieņemot karmisko situāciju ar pazemību, izlobot no tās sev mācību un tad tu spēsi atvērties piedošanai. Tas nenozīmē, ka noziegumi ir jāattaisno. Vainīgajam ir jāsaņem godīgs sods. Tas nozīmē, ka tu nedrīksti turēt sevī negatīvas domas jeb negatīvu enerģiju, jo tā iznīcinās tevi pašu.

Visi cilvēki, kas mums ir līdzās, ir mūsu skolotāji. Ja ir palikusi kāda neapgūta mācība, tad mēs piesaistīsim sev kādu klientu, partneri vai garāmgājēju, kas neapzināti spoguļos mums neapgūto mācību.

Piemēram, dusmas piesaista nelaimes gadījumus. Traumēta tiek tā vieta, kur uzkrājies stress. Ja vainojam citu savā nelaimē, atveseļošanās notiek lēni un ar komplikācijām. Skolotājs aiziet (trauma sadzīst), ja skolnieks (nelaimes gadījumā cietušais) ir izpratis mācību.

Tātad mūsu uzkrātie stresi piesaista slimību. Kad stresi ir pārkāpuši pāri kritisko robežu, cilvēks saslimst, kas nozīmē, ka slimība ir mūsu skolotājs no kura mums kaut kas ir jāmācās. Skolotājs aiziet (slimnieks izveseļojas), ja skolnieks (slimnieks) ir izpratis mācību.

Ja dzīvi uzskatīsim par netaisnīgu, tad neko no tās nebūsim iemācījušies. Ja visā (labajā un sliktā) redzēsim vērtību, tad dzīvot būs viegli un interesanti.

Autore: Elvita Rudzāte