Polaritāte katrā cilvēkā 23.04.2022

Katrā cilvēkā ir 49% sliktais un 51% labais, kas nozīmē, ka katrā cilvēkā pastāv polaritāte – cilvēkam piemīt gan pozitīvas, gan negatīvas īpašības. Skatoties no augstāka skata punkta, katrā cilvēkā ir Dievs un sātans. Rodas jautājums, bet kāpēc cilvēkā ir sātans, kāpēc Dievs to pieļauj? Tāpēc, lai cilvēks attīstītos jeb notiktu cilvēka evolūcija, jo bez pretestības, ko rada sātans, attīstība nenotiek. Tātad sātans pilda pretestības lomu un tieši tāpēc sātans ir Dieva kalps, jo pāri viņam tomēr stāv Dievs un, ja Dievs nedos atļauju sātana sliktajām rīcībām, tad sātans nevarēs neko izdarīt.

Piemēram, šobrīd visa sabiedrība noraugās kā notiek Krievijas uzbrukums Ukrainai. Krievijai ir karaspēka ievērojams pārspēks pār Ukrainu, tomēr Krievija nespēj sasniegt savus mērķus. Kāpēc? Tāpēc, ka Krievijas mērķi ir savtīgi un pretrunā Dievišķajiem likumiem. Uzbrucēju vada sātans. Ukrainas spēja aizstāvēties brīžiem šķiet neticama, bet tas ir iespējams tikai tāpēc, ka šobrīd Ukrainas iedzīvotāji ir apvienojušies un daudz lūdzas, lai palīdzētu savai armijai, radot Dievišķo aizsardzības vairogu, kuram cauri nespēj izlauzties Krievijas armija.

Tajā pašā laikā liela daļa Ukrainas iedzīvotāju caur smago kara pieredzi ir sapratuši galvenās dzīves vērtības – laicīgās vērtības var vienā dienā pazaudēt, bet mūžīgās vērtības neviens nevar atņemt. Pirms kara Ukrainā bija augstā līmenī korupcija. Ja Ukrainas iedzīvotāji būs mācījušies no kara šausmām, tad pēc kara korupcija netiks pieļauta un Ukrainai būs iespēja atjaunot valsti uz Dievišķiem principiem, kas dos iespēju Ukrainai attīstīties par ļoti spēcīgu valsti no kuras varēs mācīties pārējās pasaules valstis. Bet tas būs iespējams tikai tad, ja Ukrainas iedzīvotāji patiešām būs mācījušies no savām iepriekš pieļautām kļūdām.

Bet ja karš Ukrainā nebūtu bijis, tad maz ticams, ka korupcijas līmenis mazinātos un Ukrainas valsts pati sevi iznīcinātu, jo negodīgums nekad neattīsta valsti. Tāpēc karš Ukrainā ir devis Ukrainai kā valstij arī daudz laba un nākotnē, kad Ukraina būs kļuvusi par ļoti spēcīgu valsti visās jomās, iespējams Ukraina pateiksies Krievijai par šo smago pārbaudījumu, kas piespieda Ukrainu atgriezties uz pareizā attīstības ceļa. Citiem vārdiem sakot, sliktais veicina labā attīstību.

Tieši tāpat polaritāte saglabājas Visumā, lai notiktu evolūcija. Piemēram, visos laikos labais ar ļauno ir cīnījies, bet beigās tomēr uzvar labais. Un arī katrā cilvēkā pastāv polaritāte – labais un ļaunais, lai dotu iespēju cilvēkam attīstīties.

Mūsu uzdevums ir attīstīt savu apziņas līmeni tā, lai mēs neuzņemtu slikto un uz visu varētu noskatīties mierīgi, bez stresiem. Mums nav sevi jānosoda par mūsu sliktajām īpašībām un paradumiem, bet jāizprot to sniegtās mācības un jācenšas no sava sliktā atbrīvoties.

Piemēram, lepnība māca cilvēkam izprast, ka viņš ir unikāls cilvēks, bet ne pārāks par citiem cilvēkiem, jo arī citi cilvēki ir unikāli. Viņam patiesībā nav jālepojas, bet jāpriecājas par Dieva dotajām iespējām un sasniegtajiem panākumiem. Rezultāts nav atkarīgs no cilvēka, rezultāts ir atkarīgs tikai no Dieva, to šobrīd pierāda arī Krievijas iebrukums Ukrainā. Lai kā Krievijas armija izmanto savu pārspēku, viņi nespēj sasniegt savus mērķus, jo Dievs to nepieļauj. Tāpēc dažādiem cilvēkiem ar vienādu ieguldījumu rezultāti ir atšķirīgi. Kad cilvēks izprot lepnības kaitīgo dabu, pārstāj vēlēties ar kaut ko lepoties, tad Dievs dāvā viņam sasniegumus, bet tikai viņš tos uztver pavisam mierīgi, bez īpašas sajūsmas.

Mums nav speciāli jādomā kā būt labiem, mums ir jāpalīdz tiem cilvēkiem vai dzīvām būtnēm tā kā mēs katrs protam un vēlamies palīdzēt. Es palīdzu cilvēkiem atbrīvoties no problēmām nevis tāpēc, lai mani uzskatītu par labu cilvēku, bet tāpēc, ka Dievs man ir devis ļoti daudz, lai es to varētu izdarīt. Ja mēs nebūsim dabiski un pārspīlēti centīsimies būt labi pret visiem, tad mūsu labo nepieņems un atgrūdīs, jo mēs nebūsim patiesi. Tāpēc ir svarīgi būt pašiem ar savu labo un slikto. Mani skolnieki un tuvinieki zina manu labo un slikto. Es necenšos neko tēlot, esmu tāda kāda esmu un pati jūtos ļoti labi, ka varu būt pati un man nav kādam jāizpatīk. Tanī pašā laikā ar strādāju ar savu slikto, lai tas mazinātos un jo labāk man izdodas tikt galā ar savu slikto, jo vairāk es saņemu atbalstu no Dieva.

Jūs varat neizdarīt nevienu labu darbu, bet jūs sev radīsiet labu karmu, ja tikai priecāsities par citu panākumiem. Dievs katram cilvēkam ir devis kādu talantu/us. Mūsu uzdevums ir attīstīt mūsu talantus un caur tiem palīdzēt cilvēcei un dabai. Ja jūs koncentrēsities uz savu pozitīvo īpašību attīstību un jūsu radošā potenciāla īstenošanu, tad jūsu negatīvais pats no jums aizmuks projām.

Tas dīvainākais būs tas, ka jūsos samazināsies gan sliktais, gan labais, saglabājoties proporcijai 49/51. Taču jūs jutīsities ļoti mierīgi un harmoniski. Cilvēki, kuri ir ļoti mierīgi un harmoniski, necenšas kādu iepriecināt ar kaut ko īpaši labu. Viņi rada labo visapkārt ar savu mieru un mīlestību. Piemēram, Māte Terēze no Kalkutas paņēma rokās ar mīlestību slimu bērnu, neko nesakot tikai to glāstot, viņa to izdziedināja vai vienkārši, noglāstot ar rokām cilvēku pirms nāves, viņa atgrieza cilvēkā ticību Dievam. Māte Terēze nekad necentās būt laba, viņa tikai darīja savu darbu jeb pildīja savu misiju ar mīlestību. Protams, cilvēce apbrīno viņas paveikto, viņa patiešām izdarīja daudz laba, bet viņa nedzīvoja ar domu kļūt par labu cilvēku. Viņa dzīvoja ar domu kā palīdzēt tiem, kuri ir nabadzīgākie no nabagiem, kā atgriezties un saplūst kopā ar Dievu. Dažkārt, lai viņa varētu izpildīt savu uzdevumu, viņa atklāja arī sava rakstura sliktās īpašības, piemēram, viņai bija sveši vārdi “tas nav iespējams vai to nedrīkst”. Viņa spēja panākt savas gribas īstenošanos un kādam varēja arī nepatikt viņas metodes.

Ja cilvēks vēlas, lai citi redz, cik viņš ir labs cilvēks, tas nozīmē, ka cilvēks vēl nav ticis galā ar savu slikto, jo viņš vēlas lepoties ar savu labo. Tas, kas ir ticis galā ar savu slikto, tam nevajag ne atzinības, ne novērtējumu, ne pielūgsmi. Viņš ne no viena neko negaida. Viņš ir patiesi brīvs un laimīgs cilvēks, kas dod, lai dotu, nevis lai saņemtu. Tāds cilvēks ir brīvs no pieķeršanās laicīgajai dzīvei jeb laicīgās dzīves piedāvātajiem labumiem jeb labā.

Ja jūs pagaidām vēl nespējiet būt brīvi no laicīgās dzīves labā, tad vismaz pieturieties pie principa: “Nedarīt nevienam sliktu ne ar savām domām, ne ar saviem vārdiem, ne ar rīcību”, tad tas jau būs milzīgs panākums un jūs patiešām palīdzēsiet harmonizēt kopīgo pasaules negatīvo enerģiju pat, ja neticat Dievam un garīgā prakse jums ir svešs jēdziens.

Atcerieties, ka jums nav jākļūst par labu cilvēku, jums ir jākļūst par īstu Cilvēku, kur labais un ļaunos ir tik mazos apjomos, ka šo cilvēku sabiedrība novērtē kā Svēto Cilvēku.

Autore: Elvita Rudzāte