Visumam ir divpusēja būtība, un pasaule ir veidota pēc polaritātes principa. Veselums ir divu pretēju polu savienojums. Itin viss sastāv no pozitīvā un negatīvā, labā un sliktā, baltā un melnā, utt. Visam saskatāmajam atbilst neredzamais pretstats. Tas nozīmē – ja mēs redzam kaut ko negatīvu, tad ir jābūt arī otrajai – pozitīvajai – pusei.
Piemēram, pašlaik Latvijā ir novērojama ekonomikas lejupslīde. Jūs noteikti teiksit, ka tas ir slikti. Bet tagad padomāsim – kas ir pozitīvā puse tam, ka pašlaik ir smaga ekonomiskā situācija? Pozitīvā puse ir tā, ka mēs, lai pārvarētu grūtības, esam spiesti domāt un pilnveidoties.
Kas tad ir labi un kas ir slikti?
Svarīgi atcerēties, ka ikvienam no mums var būt savs viedoklis kādā jautājumā un ka nav viena vienīgā pareizā viedokļa, jo Polaritātes likums māca, ka veselums sastāv no divām pretējām daļām. Labais nemēdz būt tikai labs, un sliktais – tikai slikts. Pat stress, kas ietekmē cilvēka veselību, dara cilvēkam arī kaut ko labu – tas liek cilvēkam garīgi attīstīties, lai atbrīvotos no stresa iedarbības.
Sliktais piespiež cilvēku darīt labu. Tātad, sliktais kalpo labajam. Tāpēc tas ir nepieciešams.
Patiess gadījums
Kāda sieviete cilvēkus iedalīja labajos un sliktajos. Darbā viņa ātri pēc saviem kritērijiem noteica, kurš ir labais un kurš – sliktais. Viņa strādāja ļoti labā kolektīvā līdz brīdim, kamēr arī šajā kolektīvā radās problēmas. Sieviete pamanīja, ka cita kolēģe, ar kuru līdz šim viņa lieliski sapratās, kļuvusi pavisam cits cilvēks. Šī kolēģe sāka veikt dažādas nepatīkamas darbības, kā rezultātā – organizācijas vadītājs ar sievietes un kolektīva atbalstu atlaida viņu no darba.
Pēc vairākiem gadiem sieviete bija pārsteigta uzzinot, ka bijusī sliktā kolēģe savā jaunajā darba vietā saka tikai labus vārdus par viņu, un jaunie kolēģi ir ļoti apmierināti ar viņas darbu. Tad sieviete atcerējās senos nepatīkamos notikumus un atzina, ka ikvienā cilvēkā ir savs labais un sliktais, un pārstāja cilvēkus iedalīt labajos un sliktajos.
Man Polaritātes likumu vislabāk ļāva izprast mans jaunākais dēls.
Patiess gadījums
Daudzus gadus atpakaļ kādu dienu vēroju, kā mans 7 gadus vecais dēls spēlējas ar karavīriem. Viņš tos bija sadalījis divās grupās – labajos un sliktajos, starp viņiem notika cīņa. Tā kā biju dzirdējusi par pozitīvo domāšanu, tad teicu dēlam, lai viņš pārstāj spēlēties ar sliktajiem, bet spēlējas tikai ar labajiem karavīriem. Dēls pievērsās man un uzdeva vienkāršu jautājumu: „Mammu, ko darīs labie, ja nebūs slikto?” Es apjuku, jo nezināju, ko atbildēt. Beidzot arī es sapratu, ka pasaulē bez sliktā nav attīstības.
sending...
