Prieks 17.07.2013
Pēdējo gadu laikā psiholoģijā pieaug interese par pozitīvo psiholoģiju. 90.gadu beigās Martins Seligmans – viens no pozitīvās psiholoģijas pamatlicējiem jautāja: “Kas pētīs prieka, mīlestības psiholoģiju? Kāpēc cilvēki iet pie dziedniekiem, astrologiem, zīlniekiem, kāpēc ne tik bieži pie psihologiem?” Meklējot atbildes uz šiem jautājumiem radās jauna psiholoģijas nozare – pozitīvā psiholoģija, kas pulcē ap sevi arvien vairāk piekritēju, kuriem ir apnikusi vaidēšana, ciešanas, pesimisms” -stāsta psiholoģijas doktore Guna Svence, kura savā darbā izmanto pozitīvās psiholoģijas metodes, kuras aprakstītas grāmatā „Pozitīvā psiholoģija.”
Ņemot vērā šī brīža pasaules situāciju, visapkārt dzirdams tikai negatīvisms, atverot laikrakstu redz tikai slikto, ieslēdzot televizoru – melo, mānās, strīdās – arī cilvēki staigā drūmām sejām, tāpēc rakstu par vienu no pozitīvās psiholoģijas atzariem, proti, par prieku.
Prieks, kas gan ir prieks? Uz šo jautājumu atbilžu var būt tik pat daudz, cik cilvēku ir uz zemes, jo mēs katrs esam personība ar savu domu gājienu, uzskatiem un vērtībām. Prieks noteikti sagādā pozitīvas emocijas, priecājoties cilvēki visbiežāk smaida un viņu acis iemirdzas priekā. Nav konkrētas definīcijas, kas ir prieks, bet visi zina, ka prieks dod pozitīvu enerģiju un emocijas, kuras mūsu dzīvi padara krāsaināku.
Prieks ir viena no vispatīkamākajām un skaistākajām sajūtām plašajā cilvēka jūtu buķetē. Prieks mūs dara iekšēji brīvus, atvērtus un pozitīvus. Prieku var izraisīt viss, sākot no situācijas komiskuma līdz ironijai. Prieks ir viena no cilvēka dzīves pamata sastāvdaļām, lai gan tas nav ne sverams kilogramos, ne mērāms metros, bez tā cilvēks nespēj pilnīgi funkcionēt, un viņš izjūt kaut kā trūkumu organismā, kas atspoguļojas viņa pašsajūtā un garastāvoklī. Prieks liek atslābt gan ķermenim, gan dvēselei, mēs tā kā paceļamies uz augšu gan ārēji, gan iekšēji. Prieks nav atrodams vienā konkrētā lietā, tas ir daudzu mazāku un lielāku notikumu, lietu un cilvēku kopums.
Kādēļ ir svarīgi izjust pozitīvu enerģiju ? Ir pierādīts, ka tā pagarina mūžu, nodrošina garīgo labklājību (garīgā veselība ir ciešāk saistīta ar pozitīvo enerģiju nekā materiālo labklājību) un paaugstina produktivitāti (paužot vairāk pozitīvo emociju saviem līdzcilvēkiem, paaugstinās grupas kopējā veiktspēja. Tas attiecināms gan uz ģimeni, gan organizāciju). No fizioloģiskā viedokļa skatoties, prieks ir brīnumlīdzeklis, tas stiprina cilvēku gan fiziski, gan garīgi. Tas skaidrojams ar to, ka smejoties, izjūtot prieku, cilvēka organismā izstrādājas un atbrīvojas endorfīni, tā rezultātā uzlabojas cilvēka garastāvoklis. Jo vairāk endorfīna, jo cilvēks priecīgāks, interesantāks, viņam ir patīkami dzīvot. Endorfīni ir prieka hormoni, tie nomierina organismu un vienlaikus tiem ir imūnsistēmu stiprinošs efekts. Tas izskaidro to, kādēļ laimīgi cilvēki reti kad slimo, bet depresijas nomākti cilvēki, kas bieži par kaut ko žēlojas un skumst, saslimst daudz biežāk, ne velti latviešiem ir šāds sakāmvārds „Prieks ir vislabākais ārsts.”
Slavenais vācu filozofs Frīdrihs Nīče ir teicis: „Dzīve ir prieka avots un ja mēs iemācīsimies vairāk priecāties, tad tas ir labākais veids, kā iemācīties nesarūgtināt citus un neļauties ieslīgt skumjās”, tātad- DZĪVE IR PRIEKS! Vai tas ir dzīvesprieks?! Visa pamatā svarīgi ir priecāties par to, ka vispār esi. Būtībā šī prieka sajūta par savu esamību tiek dota līdzi ar dzimšanu. Dzīvesprieku līdzi visiem devis pats Dievs. Tas ir kā evolūcijas laikā izveidojies instinkts, tas realizējas pat vissmagākajos apstākļos. Tas piemīt visa veida būtnēm uz šīs pasaules. Dzīvesprieks ir nešķirami saistīts ar smiekliem, smaidu, pozitīvisma iemiesotu garu un vēlmi izdzīvot ikkatru dzīves dienu priecājoties, sākot no pat vismazākajiem sīkumiem.
Man prieks ir kontaktēties ar cilvēkiem, man prieks ir kaut ko jaunu uzzināt, man prieks ir manas ģimenes panākumi, man prieks ir manu bērnu dzīve. Es esmu priecīga, laimīga, kad viņi sasniedz kādu jaunu mērķi, gūst panākumus un ir laimīgi – tas ir mans vislielākais prieks.
Lai cik grūti klātos dzīvē, ir jāmāk ielaist savas dzīves logā mazais, saulainais prieka stariņš! Tādēļ piepildīsim labāk savas sirdis ar prieku, lai tās piepildītos, kā aka un kaut kur lejā spurgtu mazs avotiņš, kurš dāvātu visiem prieku. Galu galā, prieks vairo prieku! Un nobeigumā vēlos padalīties ar 10 veidiem, kuri padarīs jūsu dzīvi priecīgāku (balstoties uz Roberta Eštona grāmatu „Dzīves plāns”) :
1. Mostieties mundri!
Lai nomodā gūtu no dzīves vairāk prieka, ir ļoti vēlams pilnvērtīgs nakts miegs. Centieties labi izgulēties!
2. Mīliet!
Nav daudz tādu, kuri būtu ar mieru gadiem ilgi dzīvot vientulībā uz salas. Vairums to tik vien gudrotu, kā tikt projām, atpakaļ pie citiem cilvēkiem! Mīlēt un tikt mīlētam ir brīnišķīgs prieka avots.
3. Esiet labā fiziskā formā!
Cilvēka ķermenis, jo sevišķi smadzenes, vislabāk kalpo tad, ja cilvēks ir labā fiziskā formā. Nav jau katrā ziņā jāapmeklē treniņu zāle, galvenais ir fiziska aktivitāte – tāda, kāda jums der vislabāk.
4. Izvirziet mērķus!
Pat visvienkāršākie mērķi palīdz saskatīt dzīvē jēgu. Izvirziet daudz mazu mērķu un apbalvojiet sevi, kad esat kādu no tiem sasniedzis!
5. Ierīkojiet sev omulīgu patvērumu!
Vai esat pavērojis, cik rūpīgi mājdzīvnieciņi veido sev mājvietu? Tā būs vieta, kur viņi jutīsies siltumā un drošībā. Jums tā var būt māja, guļamistaba vai pat vannas istaba. Galvenais, lai jūs tur justos labi!
6. Saudzējiet sevi!
Dažreiz gribas uzņemties pārāk daudz pienākumu – un tad kādudien jūs atmostaties, juzdamies kā žonglieris, kuram uz pirkstu galiem griežas neskaitāmi šķīvji. Es neaicinu uz slinkumu, tomēr no pārstrādāšanās arī nav nekādas jēgas.
7. Ieprieciniet sevi!
Ja nav neviena, kas vēlētos jums sagādāt prieku, sagādājiet to sev pats! Par katru lielāku sasniegumu uzdāviniet sev kādu mantu vai izklaidi! Sāciet to darīt jau šodien!
8. Dāviniet!
Sagādāt prieku citiem ir drošs veids, kā sagādāt to arī sev. Draudzībā esiet dāsns – un dzīve jūs bagātīgi atalgos!
9. Esiet iecietīgs!
Citi cilvēki reizēm izkratīs sirdi, uzkraujot arī jums savas dzīves likstas. Pat ja šie cilvēki nav jums sevišķi tuvi un mīļi, uzklausiet viņus iecietīgi, tomēr nekādā ziņā nepieļaujiet, lai viņu drūmums pieliptu arī jums!
10. Rotaļājieties!
Kad bērnība pagājusi, mums piemirstas, cik jauki ir rotaļāties. Rotaļa, sevišķi kopā ar mīļoto cilvēku, ļauj kārtīgi izsmieties un aizmirst visas likstas.
Autore: Janīna