Problēmas ar menstruācijām 24.02.2014

Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”.

Menstruācija medicīnas skatījumā

Menstruācija (lat. menstruus) ir ikmēneša periodiska, regulāra dzemdes asiņošana, kas ir komplicētu ciklisku fizioloģisku pārmaiņu izpausme sievietēm.

Menstruācijas raksturs un norise ir atkarīga tiklab no tā, cik pareizi darbojas olnīcas un dzemde, kā arī no tā, cik normāli funkcionē pārējās orgānu sistēmas.

Pirmā menstruācija parasti parādās 12-14 gadu vecumā, kad olnīcās nobriest olšūna un sāk izdalīties dzimumhormoni. Ne vienmēr pirmajām menstruācijām ir regulārs raksturs – kādu laiku to var arī nebūt. Menstruācijas var būt saistītas arī ar stipru asiņošanu, sāpēm u.c. simptomiem. To cēloņi var būt dažādi dzimumorgānu vai pārējo orgānu darbības traucējumi. Menstruācijas izbeidzas aptuveni 45-50 gadu vecumā, kad olnīcas pakāpeniski pārstāj darboties (klimaktērijs).

Menstruācijas nav grūtniecības periodā un ļoti bieži arī bērna zīdīšanas laikā. Laika posmu no vienas menstruācijas 1. dienas līdz nākamās menstruācijas 1. dienai sauc par menstruālo ciklu. Tas var ilgt no 21 līdz 35 dienām, visbiežāk tā ilgums ir 28 dienas. Menstruācija parasti ilgst 3-5 dienas, asinis ir tumšas, ar gļotu piejaukumu, bez recekļiem. Menstruālā cikla laikā olnīcā un dzemdē notiek savstarpēji saistītas cikliskas pārmaiņas.

Menstruācija garīgajā skatījumā

Menstruāciju cikla traucējumi nozīmē neritmiskumu sievietes attīrīšanās procesā. Dažām meitenēm menstruācijas cikls ir neregulārs kopš paša sākuma, tas nozīmē, ka meitene jau tik jaunā vecumā izjūt kaunu būt par sievieti, ka šī problēma ir mantota no mātes. Tā kā bērns māti izvēlas pats, tas nozīmē, ka neprasme būt pašai ir mantota no iepriekšējās dzīves. Cikla traucējumi skaidri norāda, ka ļoti svarīgi šo mācību apgūt šajā dzīvē. Pašai apgūt un apmācīt arī savu māti.

Dažām meitenēm menstruācijas ciklā sākas traucējumi, kad meitene iemīlas puisī, īpaši vēl, ja sabiedrība šo puisi uzskata par sliktu. Meitene kaunoties no savām jūtām, noliedz šo iemīlēšanos. Ja pieaugušie pret jauniešu iemīlēšanos attiecas noraidoši, tad meitenei cikla traucējumi saglabājas. Kāpēc? Tāpēc, ka meitene vēlas būt laba un uzskata, ka nav cienīga iemīlēties sliktā puisī.

Ir meitenes, kurām ciklā rodas traucējumi uzreiz pēc pirmajām intīmajām attiecībām. Iemesls ir līdzīgs – meitene savu rīcību uzskata par grēcīgu. Jo sliktāka ir bijusi pirmā pieredze, jo vairāk viņa sevi vaino, jo sliktāk viņai kļūst.

Jaunietēm vai jaunām sievietēm apstājas menstruālā funkcija vai rodas neauglība, ja meitai ir vainas izjūta mātes un tēva priekšā, bailes, ka viņu vairs nemīlēs, ja viņa būs nesaprātīga, bet saprātīga viņa ir, ja nešķiež naudu, visā klausa vecākus un nepārtraukti jūt līdzi viņiem materiālajās rūpēs. Labā bērna ķermenis nespēj funkcionēt, ja enerģiju bloķē bailes no materiālajām problēmām.

Amenoreja (menstruāciju neesamība) rodas sievietei, kura dziļi sevī nomāc seksuālās problēmas. Sievietei ir vēlme būt absolūti tīrai, jo menstruācijas ir netīras. Amenoreja rodas no izmisīgi lielas vēlēšanās pierādīt savu nevainību, savu tīrību.

Pirmreizēja amenoreja (aizkavējušās pirmās menstruācijas, kuras sākas 16-20 gadu vecumā vai vēl vēlāk) nozīmē to, ka sieviete iekšēji nejūtas kā sieviete. Menstruāciju nesākšanās ir atkarīga no tā, pret ko sieviete izjūt kaunu:

• Sieviete, kura kaunas pati no sevis, nomērdē sevī savu sievišķo būtību;
• Sieviete, kura kaunas no savas nepilnības attiecībā pret apkārtējiem, nomērdē savu ārējo sievišķību.

Kā rodas šāda attieksme? Mātes attieksme pret sieviešu dzimumu un meitu veido meitas attieksmi pret sevi. Mātes attieksme pret vīriešiem veido meitas attieksmi pret ārējo pasauli. Tajā brīdī, kad māte paziņo, ka viņai par meitu viss ir zināms, meita sāk kaunēties pati no sevis. Ja meitas tēvam izdodas nezaudēt savu būtību, atrodoties blakus nelīdzsvarotai sievai, tad meitai tas ir būtisks atbalsts.

Ja meitene, kura ir audzināta bailēs, izvirza par savu dzīves mērķi aizstāvēt savus labvēļus, tad menstruācijas meitenei nesākas nekādos apstākļos. Menstruāciju neesamība nozīmē, ka sieviete noliedz savu seksuālo grēku tik ļoti pārliecinoši un neatgriezeniski, ka pat domas par seksu tiek uzskatītas par grēcīgām.

Otrreizēja amenoreja (mēnešreižu trūkums kādā laika posmā) nozīmē to, ka šajā laika posmā sieviete vēlas pierādīt savu tīrību, nevainību. Parasti tas notiek laikā, kad māte ar pārbīli konstatē, ka meita ir kļuvusi par sievieti, un, ka tagad ir īpaši jārūpējas par viņas tīrību. Māte dara visu, lai novērstu meitas uzmanību no puišiem. Tā vietā, lai parunātu ar meitu kā sieviete ar sievieti, viņa sāk biedēt meitu no dažādām slimībām, ar kurām slimo vīrieši un var pielipināt sievietei. Meitas vēlēšanās parādīt mātei, cik viņa ir laba, rada amenoreju.

Amenoreja var rasties jebkurā vecumā, kad sievietē ir vainas izjūta saistībā ar dzimumdzīvi, kad izveidojas grēcīguma izjūta. Grēks rada vēlēšanos pēc nožēlas. Jo sieviete vairāk nožēlo, jo vairāk viņa vēlas būt tīra. Ja sieviete uzskata, ka, ļaujoties seksam, viņa pārvēršas par prostitūtu, viņa vēlēsies no tā atturēties un nesapratīs vīra vēlmes. Jo lielāks aizvainojums sievietē, jo vairāk viņa centīsies pierādīt savu tīrību. Tādējādi arvien neiespējamāk kļūst viņu izārstēt no amenorejas.

Mēnešreizes ar spēcīgu asiņošanu ir sievietēm, kuras necieš liekulību un spēlītes. Sieviete, kura dusmojas uz citām sievietēm, kuras tēlo svētās, tādai sievietei būs spēcīgi asiņojošas mēnešreizes.

Stresi, kuri traucē mēnešreizēm:

1)      Trūcīgas mēnešreizes – kauns par cilvēku slikto rīcību, par grēkiem, liels kauns pašai kļūt grēcīgai.

2)      Amenoreja – milzīga vēlme pierādīt, ka es neesmu sabojāta, esmu tīra, cienīga.

Stresi, kuri izsauc spēcīgu asiņošanu mēnešreižu laikā:

1)      Spēcīga asiņošana – vēlme pierādīt, ka es neesmu ne pie kā vainīga, esmu bezgrēcīga.

2)      Dzemdes asiņošana – vēlēšanās atbrīvoties no vainas un grēka. Jo lielāka vēlēšanās, jo stiprāk asiņo.

Autore: Elvita Rudzāte