Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”.
Grūtniecība medicīnas skatījumā
Grūtniecība ir fizioloģisks process, apaugļotas olšūnas attīstīšanās sievietes organismā. Grūtniecības vidējais ilgums ir 280 dienas, skaitot no pēdējās menstruācijas pirmās dienas.
Grūtniecība sākas olvadā, olšūnai saplūstot ar spermatozoīdu (apaugļošanās). Tā beidzas ar iznēsāta augļa piedzimšanu. Var būt vienaugļa un vairākaugļu grūtniecība.
Grūtniecības laikā notiek fizioloģiskas pārmaiņas ne vien dzimumsistēmā, bet arī pārējās orgānu sistēmās.
Pārmaiņas dzimumsistēmā skar galvenokārt olnīcas un dzemdi. Olnīcas nedaudz palielinās, tajās pārtraucas olšūnu nobriešana un līdz ar to ovulācija. Olnīcā izveidojies dzeltenais ķermenis grūtniecības pirmajos mēnešos progresē un izstrādā hormonu progesteronu, kas nepieciešams normālai grūtniecības norisei.
Sākot ar 3.-4. grūtniecības mēnesi, dzeltenā ķermeņa funkcijas pārņem placenta, kura bez progesterona izdala vēl arī horiongonadotropīnu. Vienlaikus ar pārmaiņām olnīcās notiek arī pārmaiņas dzemdē. Dzemdes gļotāda uzbriest, tās dziedzeri pastiprināti izdala sekrētu. Dzemdes muskulatūras šķiedras pagarinās un paresninās. Grūtniecības beigās veidojas arī jaunas muskuļšķiedras. Palielinās dzemdes nervu elementu un asinsvadu daudzums.
Grūtniecība garīgajā skatījumā
Grūtniecībā placentas piestiprināšanās vieta rāda, no kā bērns pirmām kārtām pārtiek. Ja placenta piestiprinājusies dzemdes priekšējai sieniņai, tad bērns pārtiek no mātes jūtu spēka. Ja placenta piestiprinājusies dzemdes aizmugurējai sieniņai, tad mātei spēcīgāk attīstīts gribasspēks. Bet, ja māte bērnu audzināšanā par galveno nosacījumu uzskata pārticību, kuras vārdā viņa ar vīru raujas dienu un nakti, neiedomājoties par bērnu dvēseles vajadzībām, placenta piestiprinās dzemdes lejasdaļā un, bērnam nākot pasaulē, vajadzēs taisīt ķeizargriezienu, citādi var nomirt gan māte, gan bērns. Mainot domāšanu, māte var izmainīt augļa atrašanās stāvokli.
Spontānais aborts var būt no domas, ka vīrieši nav nekā vērti un ka no bērniem dzīvē nav nekāda labuma, viena vienīga ķēpa. Tomēr jūtas saka pretējo.
Ja sieviete žēlo sievietes, ka viņām jākļūst grūtām, viņai nav spēka kļūt grūtai. Ja viņa žēlo sievietes, ka viņām jāizstaigā grūtniecība, viņai nav spēka izstaigāt grūtniecību un grūtniecība var pārtrūkt.
Grūtniecība var pārtrūkt, ja kāds no ģimenes (māte, tēvs, vecvecāki vai kāds cits tuvinieks) bērnu ļoti nevēlas vai uzskata, ka bērns ģimenē radīs papildus nevēlamas problēmas.
Ārpusdzemdes grūtniecība rodas, kad sieviete nevēlas ne ar vienu bērnā dalīties. Viņā runā mātišķā greizsirdība, kas pretojas tam, ka kāds mēģinātu atņemt viņas bērnu. Sievietei ir apzināta vai neapzināta doma: “Bērns pieder tikai man! Viņš ir mans!”
sending...
