Raksturs – kas to ietekmē? 19.04.2021
Raksturs ir dzīves pieredzes summa. Šī summa ietver visu iepriekšējo mūžu un tagadējās dzīves pieredzi. Atbilstoši iepriekšējo dzīvju pieredzei, lai iemantotu pilnīgu gudrību, mums nepieciešama vēl lielāka pieredze, tāpēc meklējam un atrodam vecākus, kas mums piedāvā šos pārbaudījumus. Tāpat arī dzīvesbiedru, draugus, dažādus notikumus. Mēs mācāmies caur slikto un labo. Raksturs veidojas, uzkrājot īpašības no dzīves uz dzīvi. Iepriekšējo dzīvi jūs noslēdzāt ar tādu raksturu, kāds tas jums bija, kad piedzimāt šajā dzīvē. Raksturs dzīves laikā mainās un tas var mainīties gan uz pozitīvo, gan uz negatīvo pusi, jo to ietekmē jūsu izvēles, vide un vēlme apgūt vai ignorēt dzīves mācības.
Avatārs Šri Satja Sai Baba par raksturu saka: „Raksturs ir ideāla domu, vārdu un darbu harmonija, ja jūs sakāt to, ko domājat, bet to, ko runājat, to arī domājat. Tas ir raksturs. Muļķis ir tāds cilvēks, kura domas nesakrīt ar vārdiem un darbiem. Raksturs ir pats galvenais. Bezrakstura cilvēka dzīve ir līdzīga caurai krūzītei. Tajā nevar noturēties ūdens. Tieši tāpat izmeklētas cilvēka īpašības nevar saglabāties bezrakstura cilvēka dzīvē. Bezrakstura cilvēks var krist līdz dzīvnieka līmenim. Dažkārt dzīvnieki pat ir labāki par cilvēkiem, jo savā uzvedībā ievēro noteiktus likumus un ierobežojumus.
Politika bez principiem, zinātne bez cilvēciskuma, komercija bez tikumības un izglītība bez rakstura ir ne tikai bezjēdzīgas, bet arī bīstamas. Es atkal un atkal atkārtoju: izglītības kopsavilkums ir raksturs, kultūras kopsavilkums ir pilnība, zināšanu kopsavilkums ir mīlestība, gudrības kopsavilkums ir brīvība. Ja sirdī mīt patiesums, raksturs ir jauks, ja raksturs ir jauks, mājās ir harmonija, ja mājās ir harmonija, nācijā ir kārtība, ja nācijā ir kārtība, pasaulē ir Miers!”
Tātad, ja jūsu domas, vārdi un rīcība nesakrīt, tas nozīmē, ka jūs esat bezrakstura cilvēks. Tas gan nenozīmē, ka jums nepiemīt raksturs, bet tas nozīmē, ka jūsu raksturā ir negatīvas īpašības, no kurām ir jāatbrīvojas, jo, ja jūs no tām neatbrīvosieties, tad sirdī jūs nevarēsiet būt patiesi, līdz ar to mājās nebūs harmonijas, nācijā nebūs kārtības un pasaulē nebūs Miera. Mēs katrs kā indivīds esam atbildīgi par to, kas notiek mūsu mājās, darbā, valstī un pasaulē. Mēs gan dažkārt domājam, ka par to ir atbildīgi valsts vadītāji, bet tā tas nav. Valsts vadītāji un politiķi ir mūsu atspulgs. Diemžēl tādi nu mēs esam. Pēc katrām vēlēšanām mēs dusmojamies uz ievēlētajiem politiķiem, bet kurš tad viņus ievēlēja? Mēs. Tāpēc vispirms mainīsimies paši, tad mēs redzēsim, kā visa valsts, ieskaitot politiķus, mainās.
Tāpēc mums ir ļoti jāpadomā par Telugu rindās teikto: „Bez rakstura jūs esat sliktāks par pērtiķi. Nācijas prestižs ir atkarīgs no tās tikumības. Nācija ir pelnījusi nācijas nosaukumu tikai tad, kad tā tiešām ievēro augstus standartus tikumībā un individualitātē.” Vai mēs varam teikt, ka Latvijā vairums iedzīvotāju dzīvo tikumīgu dzīvi? Vienmēr būs izņēmumi, bet kādas ir sabiedrības tendences? Vai šķirto partnerattiecību skaits samazinās? Vai nelaimīgu bērnu, kas dzīvo pie viena no vecākiem, skaits samazinās? Vai divkosība, lišķība un nodevība sabiedrībā samazinās? Vai alkatība samazinās? Vai sabiedrība ievēro cilvēciskās vērtības un vai vispār par tām kaut ko zina? Vai sabiedrība ievēro Kristietības mācībā minētos 10 baušļus?
Diemžēl atbildes uz minētajiem jautājumiem nav iepriecinošas, kas nozīmē, ka mūsu nācijai pat teorētiski nav nekādas iespējas augt. Mums ir laimējies, ka pagaidām mums vēl ir sava neatkarīga valsts, bet cik ilgi tā būs? Ja nācijas tikumības kolektīvais līmenis turpinās pazemināties tik straujā tempā kā pēdējos 20 gadus, tad visticamāk, ka mēs zaudēsim neatkarīgas valsts statusu un lēnām pazudīsim plašajā pasaulē arī kā tauta. Vai mēs to vēlamies? Nē, nevēlamies, bet tad nav citas iespējas kā tikai sākt audzināt sabiedrības raksturu un tas ir jādara jau no bērnu dienām caur izglītības sistēmu. Tāpēc tik svarīgi izglītības sistēmā līdzsvarot garīguma un intelekta attīstību. Tāpēc tik svarīgi sabiedrībai atgriezties ticībā pie Dieva.
Jūs noteikti esat bijuši arī citās valstīs un ievērojuši, ka dienvidnieki ar savu temperamentu atšķiras no cilvēkiem, kuri dzīvo ziemeļos utt. Vai mums latviešiem visiem ir vienāds raksturs? Nē, bet tomēr mūsu raksturā ir iezīmes, kuras raksturīgas visai mūsu nācijai, protams, ar atsevišķiem izņēmumiem.
Sai Baba par raksturu atšķirību saka: „Mēs varam izdalīt divus rakstura aspektus: 1) individuālais raksturs; 2) nacionālais raksturs. Individuālais raksturs parādās uzvedības noteikumos. Patiesai nācijai jābūt raksturam. Bez tā jūs esat sliktāki par pērtiķiem.” Mums kā nācijai būs raksturs, ja mēs attīstīsim savu individuālo raksturu un dzīvosim saskaņā ar savu sirdsapziņu jeb Dievišķajiem likumiem. Atcerieties, ka ar iekšējām bailēm mēs esam vāji un bezpalīdzīgi, bet bailes attīstās no attālināšanās no Dieva jeb dzīves neizpratnes. Vājš cilvēks neko nevar sasniegt šajā dzīvē. Jābūt drosmīgam un bezbailīgam savā pārliecībā, bet, lai mēs tādi varētu būt, mums ir jātic pašiem sev. Ticība sev ir galvenā bagātība. Tā ir nepieciešama ikvienam bez izņēmuma. Ja jums piemitīs šīs īpašības, tiksiet galā ar ikvienu uzdevumu.
Pastāv atšķirība starp optimistu un pesimistu. Ekonomiskās krīzes laikā optimists būs apmierināts par to, ka ir paēdis, kaut arī nevar atļauties iegādāties jaunu apģērbu, bet pesimists bēdāsies, ka nauda pietiek tikai ēdienam. Nevajag dot vaļu pesimismam, jums jābūt apmierinātiem par to, kas jums ir. Ar šo apmierinātību var sasniegt visu.
Autore: Elvita Rudzāte