Resnās zarnas slimību cēloņi 08.12.2012

Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”.

Resnā zarna (latīņu val.: intestinum crassum) ir gremošanas trakta daļa aiz tievās zarnas. Tajā intensīvi uzsūcas ūdens un sabiezinās zarnu saturs. Tās garums ir 1,5—2 m, diametrs 5— 8 cm. Resnajai zarnai ir vairākas daļas: aklā zarna, augšupejošā zarna, šķērszarna, lejupejošā zarna, S veida zarna un taisnā zarna. Aklā zarna ir resnās zarnas maisveida sākumdaļa; tā pāriet augšupejošajā zarnā, kas pa vēdera dobuma labo pusi sniedzas līdz aknu apakšējai virsmai labajā paribē. Tās turpinājums ir šķērszarna, kas šķērso vēdera dobumu no labās puses uz kreiso un kreisajā paribē pāriet lejupejošajā zarnā, kura iet uz leju pa vēdera dobuma kreiso pusi. Tālāk ir S veida zarna, kas atrodas vēdera dobuma apakšdaļas kreisajā pusē un veido S burtam līdzīgu cilpu. Augšupejošo zarnu, šķērszarnu, lejupejošo zarnu un S veida zarnu kopā sauc par lokzarnu, jo tā veido loku ap tievās zarnas cilpām. Resnās zarnas beigu daļa — taisnā zarna iziet cauri mazajam iegurnim un beidzas ar anālo jeb tūpļa atveri. Resnās zarnas siena sastāv no gļotādas, zemgļotādas, muskuļkārtas un serozā apvalka. Gļotāda, zemgļotāda un cirkulārais muskuļslānis zarnas iekšējā virsmā rada pusmēnessveida krokas. Gļotādas dziedzeros — kriptās ir ļoti daudz gļotšūnu, kuru izstrādātās gļotas palīdz salipināt neizmantotās uzturvielas izkārnījumu masā un atvieglina tās virzīšanos uz priekšu. Gļotādas saistaudos un zemgļotādā ir daudz atsevišķu limfoidālo mezgliņu.

Resnā zarna garīgajā skatījumā

Resnā zarna simbolizē darba nopietnāko un riskantāko daļu, ar kuru vairs nav joki. Resnā zarna simboliski ir zarnu trakta vīrišķā puse.

Resnā zarna rāda attieksmi pret lieliem, nozīmīgiem dzīves jautājumiem. Uzņēmīgs cilvēks, kas lolo cerības, savus lielos plānus īsteno ar prātu. Vīrišķīgi līdzsvarotām sievietēm un vīriešiem, kuri ņem vērā dabisko laika gaitu, resnā zarna ir  vesela. Bet tas, kurš sāk steigties,  kļūst ļauns un saslimst. Kas neieredz nopietnus un lielus pasākumus, jo šajā ziņā jūtas nedrošs, vai neieredz vīriešu mazapmaksātu darbu, tam resnā zarna saslimst. Kas dusmās kļūst sīkstulīgs, skops, mantkārīgs, kukuļņēmējs vai zaglis, iedzīvošanās kārē mēģina uz to ievirzīt citu cilvēku, tam resnā zarna sieniņās tieši tāpat sāk uzkrāt sārņus. Tas apgrūtina uzsūkšanas procesu, bet var arī izveidoties ļaundabīgs audzējs. Viss atkarīgs no dusmu lieluma vai rakstura. Tikai dusmas veicina jaunveidojumu rašanos.

Resnā zarna tiek galā ar savu lomu tāpat, kā vīrietis ar saviem vīrieša darbiem. Tam, kurš cerībā daudz iegūt ir uzņēmies daudz darba vai smagu darbu, baidās un ienīst savu darbu,   resnā zarna noteikti ir slima. Slikta attieksme pret tēvu, vīrieti un vīrišķīgajiem darbiem padara resno zarnu slimu gan vīriešiem, gan sievietēm. Tāpat resnā zarna var norādīt uz nepadarīto darbu problēmām. Tādēļ aizvainojums par nepadarītajiem darbiem sakrājas resnajā zarnā.

Ja sākat atbrīvot no sevis gan padarīto, gan nepadarīto darbu enerģiju, jūsu resnā zarna dara tāpat – viss, kas ķermenim ir vajadzīgs, tiek ievadīts ķermenī un tas, kam kā liekam pa vistaisnāko ceļu jādodas uz izgāztuvi, tur arī nonāk. Jo vairāk cilvēks runā, ka viņš vienmēr visu dara pareizi, jo mazāk viņš atzīst savas kļūdas kā atkritumus, jo baidās parādīt savu patieso seju, un viņa resnā zarna uzvedas tāpat – atstāj atkritumus sevī.

Resnās zarnas sākumu dēvē par aklo zarnu. Ja cilvēks baidās ķerties pie liela darba un to nemitīgi atliek, saslimst viņa aklā zarna. Strupceļi uzkrājas aklajā zarnā, kas ir sava veida nosēdumu aka. Jo vairāk strupceļu, jo augstāk ceļas nosēdumu līmenis, un jo vairāk piepildās visa resnā zarna. Aklajai zarnai ir tārpveidīgs pieaugums – apendikss. Apendikss savā ziņā kalpo par noliktavu, kurā sievišķie, netīkamie sīkumi krājas tik ilgi, līdz krātuve pilna līdz malām. Iekaisums, kas pēc tam sākas, liecina par dusmu uzkrāšanos līdz kritiskai robežai. Apendikss ir līdzīgs sievietei, kas pārpārēm pilna dusmu  un grib tās izšļakstīt uz vīrieti, tomēr palaiž garām piemērotu brīdi. Viens no izplatītākajiem neredzamajiem iekaisumiem ir apendicīts. Tas arī ir pazemojums bezizejas situācijas dēļ, kas visbiežāk raksturīgs bērniem un jauniem ļaudīm. Viņi nespēj atrisināt pazemojošu konfliktu starp vecākiem vai starp sevi un vecākiem, pazemojošas problēmas darbā, konfliktus, kuros viss balstās un arī turpmāk balstīsies uz naudu. Ja pazemojums bezizejas situācijas dēļ kļūst neizturams, rodas strutojošs apendicīts.

Saasinātas formas apendicīta ārstēšana, mainot domāšanas veidu, ir riskanta, bet iespējama. Toties hronisks apendicīts labi pakļaujas ārstēšanai, jo šajā gadījumā laiks nav tik noteicošs. Mūsdienās arvien biežāk hronisks apendicīts sastopams jauniem ļaudīm, kas, vērodami vecākiem pārvaramās grūtības un apjukuši skolā risināmajās problēmās, nekādi nespēj rast izeju no hroniskās strupceļa situācijas. Hroniskais iekaisums nemanot pārņem arī blakus orgānus, izraisot to funkciju pavājināšanos un smagumus vēdera dobumā. Nemitīgas sāpes vēdera lejasdaļas labajā pusē, kas periodiski samazinās un pastiprinās, nomācoši ietekmē psihi.

Apendicīts bērnam rodas, ja vecāki, kuru savstarpējās  attiecības ir sliktas, pieprasa bērnam, lai tas darītu to, ko viņi abi grib un vēlas. Neraugoties uz visu to, bērns mīl gan savu tēvu, gan māti, un vēlas būt pa prātam abiem. Apendicīts bērnam nozīmē, ka bērns jūtas bezizejas situācijā, bērns vairs neprot rast problēmas risinājumu. Viņš visu laiku ir slikts, lai gan vecāku dēļ ir centīgs it visā – labi mācās, ir čakls un paklausīgs, bet viņu nepagodina ne ar vienu labu vārdu un, ja kas nepadodas, izbar, kaunina, rāj.

Neprasme iet tālāk, jo cilvēks nespēj pareizi saprast dzīvi, izraisa loka zarnas slimības. Ja cilvēks baidās riskēt, baidās ieņemt augstāku amatu, uzskatīdams sevi par nekompetentu, tomēr piespiež sevi riskēt, tad viņam saslimst loka zarna, kas atrodas vēdera labajā pusē. Šis cilvēks, cenzdamies apmierināt savu godkāri, baidās ar dusmām.

Vēlos pacelties, nevēlos zemoties – tie ir priekšstati, kas padara slimu augšupejošo zarnu. Tas, kurš, pārkāpjot bailēm jeb apspiežot bailes, cenšas pacelties, tas neiegūst, ko vēlējās, un viņam saslimst augšupejošā šķērszarna. Tas, kurš iegūst, ko vēlas, un iegūto pēc tam uzskata tikai par savu īpašumu, var pat neattapt, ka ir pieķēries savam pacēlējam. Tas ir tas pats, kā turēties pie augšupejošās zarnas, neļaujot zarnai dzīvot tālāk savu dzīvi. Augšupejošā zarna saslimst.

Alkatības atrašanās vieta gremošanas traktā ir šķērszarna. Tās stāvokli atspoguļo plecu josla. Plecu joslas stress ir pārmēru liels prasīgums. Jo lielāks ir prasīgums, jo lielāka ir alkatība, un pretēji.

Šķērszarna izsaka problēmas, kas saistītas ar vēlmi iegūt un alkatību. Jo lielāka ir vēlme iegūt visu to, ko acs redz un auss dzird, jo smagāka slimība šķērszarnā sakrājas, ja cilvēks nesaņem to, ko vēlas. Jo ātrāka ir vēlme, jo ātrāk sakrājas. Tas, kurš nevēlas pazemoties, visur un visā saskata sevis pazemošanu. Viņš krāj, lai kļūtu bagāts un šādi apliecinātu, ka viņš ir kaut ko vērts. Jo vairāk viņš krāj, jo vairāk atkritumu sakrājas uz viņa sķērszarnas sieniņām. Cilvēkam, kuram, neraugoties uz lielo vēlmi krāt, tas neizdodas, sāk sevī klusiņām krāt naidu pret bagātajiem. Bagātajam vispirms sakrājas lieli atkritumi, no kuriem rodas maza slimība, bagātā nīdējam jau no maziem atkritumiem rodas smaga slimība.

Tas, kuram daļēji piespiedu kārtā jāturpina cita iesākts darbs, jūtas pazemots, kā pakalpotājs, vergs. Viņš var pabeigt darbu, bet tas netiks pamanīts vai tiks pamanīts, bet neviens neizrādīs par to interesi. Tiks saskatīts darbs, nevis darba darītājs. Tas pazemo un aizvaino vēl vairāk, liekot  saslimt lejupejošajai zarnai.

Šķērsā loka zarna ir vieta, kurā koncentrējas nespēja pieņemt lēmumus, kur izsver šaubas un lietderību. Kas dusmojas uz ceļā radušos šķērsli, jo baidās un negrib griezties atpakaļ, tomēr tas jādara, vai kas uzskata par labāku atgriezties, jo no viņa virzības uz priekšu kāds var iegūt vairāk par viņu pašu, tam rodas bezcerības izjūta, kas izraisa šķērsās loka zarnas saslimšanu – tā ir situācija, kad cilvēks kā suns sēž uz siena kaudzes – pats neēd un citiem arī nedod. Tā ir alkatības un skaudības slimība. Tās simptomi ir pārpilnības izjūta un sāpes zemribu lokā. Ja cilvēks šķūrē sev ceļu kā buldozers, samaļot visu, kas traucē, viņam no gāzu uzkrāšanās paplašinās šķērsā loka zarna un vēdera augšējā daļa izgāžas uz āru.

Lejupejošā loka zarna pauž prasmi sasniegt savus mērķus un pārvarēt dzīves lejupslīdes posmus. Dažam cilvēkam mazs sasniegums sagādā lielāku prieku, nekā citam – liels. Ja cilvēks dusmās ar pēdējiem spēkiem saņemas, lai ietu tālāk, tad viņam neizskaidrojama iemesla dēļ un visnepiemērotākajā brīdī sākas caureja, jo viņa baiļu un dusmu divkaujā uzvaru gūst negatīvākā sākotne, proti, dusmas. Tādējādi ķermenis palīdz atbrīvoties no dusmām.

Asa izkārnījumu smaka liecina par neapmierinātību ar darba rezultātiem. Šo zarnu trakta daļu negatīvi ietekmē dusmas, kas saistītas ar atteikšanos no kaut kā, t.i., uzvarētā dusmas. Prasme īstajā laikā un īstajā vietā padoties vai atkāpties garantē lejupejošās loka zarnas veselību. Krampjaina turēšanās pie sava, nevēlēšanās atteikties no brīnišķīgiem mērķiem, vēlēšanās riskēt, panākt vairāk izraisa sārņu aizturēšanu un uzkrāšanos lejupejošā loka zarnā. No dusmām, ka cits tevi ir uzvarējis, rodas iekaisums, bet tas, kurš uzvarētājam vēl ļaunu, tiek pie vēža. Dusmas nepabeigta darba vai neatrisinātas problēmas un neīstenotu sapņu dēļ uzkrājas resnajā zarnā. Jo konkrētāks šķērslis, jo konkrētākas dusmas. Dusmas, kas kļuvušas ļaunprātīgas, izraisa vēzi.

Sigmveida loka zarnā mitinās negodīgums. Tam, kurš uzņemas pārāk daudz, traucē viņa nepabeigtie darbi, un viņš sāk saskatīt, ka citi it kā kaitinot atstāj viņam savus darbus. Viņš uzskata, ka citi gūst nepelnītu labumu. Izjūta, ka viņam, nabadziņam, jācieš liek saslimt sigmas zarnai. Sigmas zarna izsaka attieksmi pret negodīgumu, melošanu un zagšanu. Tas, kurš dzīvo pēc vajadzībām, sagremo savu barību pilnvērtīgi tā, ka fiziskais ķermenis saņem barības vielas, minerālus un vitamīnus, bet garīgais ķermenis saņem no cilvēka darba patiesu informāciju. Ja cilvēks dusmās meklē apkārtceļus, lai slēptu sadzīves neveiksmes, saslimst sigmveida loka zarna. Garam raksturīgs godīgums, un, ja cilvēks mērķa sasniegšanai sāk izmantot negodīgus paņēmienus, tas izraisa sigmveida loka zarnas slimības. Pie negodīgajiem paņēmieniem pieder arī sīkstulība, jo tās pamatā ir citu cilvēku krāpšana.

Mūsdienu cilvēks baidās no rezultāta. Precīzāk sakot, viņš baidās no sava darba kritiska novērtējuma, jo sevi identificē ar darbu. Tāpēc viņš meklē iespēju attālināt darba nobeigumu vai to uzticēt kādam citam. Tūkstoš iemeslu kavēšanas attaisnojumam – tās ir tūkstoš nepatiesības, kurām visām jāsavienojas sigmveida zarnā. Sigmveida zarnas ietilpībai jāpalielinās gan uz tās garuma, gan platuma rēķina. Medicīniskajā terminoloģijā šo patoloģiju dēvē par dolihosigmu, un tā mēdz būt vai nu iedzimta, vai iegūta. Jo lielāka ir dolihosigma, jo lielāka ir sevis un citu krāpšana.

Jo ilgāk fekālās masas paliek sigmveida zarnā, jo vairāk toksīnu, kuri noteikti jāizvada no ķermeņa, uzsūcas atpakaļ ķermenī, saindējot ķermeni. Tādējādi ķermenis tiek saindēts ar bailēm ieraudzīt sava darba rezultātu. Viens šo indi izšļaksta ar vārdiem, iemetot otram ģīmī, cits paslēpj dziļi sevī kauna veidolā. Pirmajā gadījumā vispirms saslimst citi, bet pēc tam arī pats cilvēks. Otrajā gadījumā saslimst pats cilvēks, un ar savu slimību sagādā ciešanas citiem. Viņš vairs nespēj patstāvīgi apgūt savas dzīves mācību stundas – viņa vietā to spiesti darīt citi, un tāpēc paša darbiem tiem vairs neatliek laika. Trešais protestē pret tādu dzīvi. Viņš nevēlas būt viltnieks, visādi izgrozīties, vērpt intrigas, kombinēt un manipulēt ar cilvēku dvēselēm. Jo spēcīgāki ir viņa protesta uzliesmojumi, jo intensīvākas caurejas lēkmes, kuru laikā viņš jūtas lieliski, jo kopā ar ķermeni vienlaikus atvieglojums tiek arī Dvēselei. Kas atbrīvo bailes no darba rezultāta, vēlmi noslēpt sava darba rezultātu, tas arī ātri atbrīvojas no protesta pret negodīgumu, un viņa sigmveida, kā arī taisnā zarna kļūst vesela.

Taisnā zarna rāda, kā cilvēks pabeidz darbu vai izsaka attieksmi pret darba pabeigšanu. Cilvēkam ar slimu taisno zarnu dzīve ir skumja un bezcerīga. Kas priecājas par pabeigtu darbu, tam taisnā zarna vesela. Bet, kas ar darba rezultātiem jūtas neapmierināts un tajā vaino sevi vai citus, tam taisnā zarna saslimst. Kas gribētu to pašu darbu veikt no jauna vai uzlabot, jo pie jauna ķerties baidās, tas nemitīgi jūt vārgumu anusā. Bailes palaist garām pēdējo iespēju, pikta pieķeršanās kaut kam vai traģēdijas izjūta, piemēram, zaudējot darbu, – tas viss izraisa taisnās zarnas slimību. Jo vairāk sadusmotais cilvēks pārspīlē, jo plašāks iekaisuma perēklis. Ja cilvēks grib atriebties, viņam rodas asiņaini izdalījumi. Ja cilvēks vēl ļaunu tam, kurš ir par viņu veiksmīgāks, šim nelabvēlim sākas vēzis.

Zarnu traktā dzīvo coli baktērija, pēc kuras konstatēšanas biežuma tiek vērtēta vides tīrība. Coli baktērijā ir attieksme pret darbu enerģija. Cilvēkā, kurš attiecas pret darbu mierīgi, coli baktērija dzīvo līdzsvarotu dzīvi, veicina cilvēka gremošanu un B grupas vitamīnu sintēzi. Cilvēkā, kurš sāk pārspīlēt ar darbu, coli baktērija sāk pataloģiski vairoties un izdalīties ar fekālijām. Bet cilvēkā, kurš baidās parādīt sava darba rezultātus, coli baktērija apstājas taisnajā zarnā, kā rezultātā rodas taisnās zarnas gļotādas iekaisums jeb proktīts.

Ja bērns pēc viņa paša domām ir smagi sodīts par labi padarītu darbu, jo vecākam nav tajā brīdī bijis neviena cita, uz ko izgāzt naidu, arī pieaugušam bērnam taisnās zarnas apkaimē var rasties paraproktīts, kas ir taisnās zarnas apkārtējo audu iekaisums, kas parasti sastruto. Tam, kurš pret savu darba rezultātu vērtēšanu attiecas īpaši sāpīgi, ķirurģiski izoperēts paraproktīts sāk atkārtoties.

Sarūgtinājums par to, ka darbs nogalina jūtas, rada coli baktērijas izraisītu pūšļa iekaisumu.

Taisnās zarnas niezi, ja tur nav tārpu un kāpuru, arī izraisa apzinīga darba pabeigšana. Tūpļa niezēšana sagādā reizes daudziem. Reizēm niez, reizēm neniez, vienmēr atbilstoši tam, kā pienākuma apziņa nomoka cilvēku. Pienākuma apziņa liek sev darīt, un pretestība protestē pret sevi. Jo lielāka ir pienākuma apziņa un pretestība, jo nežēlīgāka cīņa rezultātā norisinās cilvēkā pašā.

Nežēlīga pienākuma uzlikšana sev jeb sevis piespiešana rada tūpļa fissūras jeb plaisas, kas nodara šausmīgas sāpes defekācijas laikā. Tūplis stāsta par to, kas no cilvēka darbiem un darīšanām iznāk. Tūpļa plaisu asiņošana rodas tad, ja cilvēks vēlas atmaksāt savu lielo un skaisto mērķu sasniegšanas kavētājiem. Jo lielāks ir kauns par neizdošanos un uzskats, ka citi smiesies, jo nopietnāks iekaisums plaisās rodas. Iekaisums rodas tad, ja cilvēks kaļ lielus un skaistus plānus, bet pats baidās, ka no tiem nekas nesanāks. Maziem bērniem tūpļa iekaisums rodas ātri – pietiek ar nelielu caureju  vai būt nedaudz sasvīdušam, un anālās atveres apkārtne kļūst sarkana un sāpīga. Tas nozīmē, ka bērna vecāki, vērtējot sava bērna audzināšanu, ir ļoti jūtīgi jeb sāpīgi to uztver. Tūplis un tā apkārtnes gļotāda var iekaist arī no tā, ka tūplis ir stingri savilkts. To dara bailes parādīt savu darba rezultātus. Iekaisums var atveseļoties tikai tad, ja tam tiek dots gaiss un tas tiek uzturēts sauss. Tas nozīmē – tam tiek dota brīvība un cilvēks nežēlo pats sevi. Vēl pareizāk – tiek atbrīvoti sava darba rezultāti un bailes, un netiek nožēlots, ja kaut kas nesanāk. Ja darīšana ir ar bērnu, nedrīkst žēlot arī viņu, lai cik smaga slimība viņam arī būtu.

Tūpļa bakteriālais iekaisums liecina par to, ka cilvēks sava mērķa nesasniegšanas problēmās vaino citus. No sarūgtinājuma par savas rīcības rezultātiem tam pievienojas arī sēnīte. Šādam iekšēji ar citiem karojošam cilvēkam taisnā zarna var bieži vai pastāvīgi būt slima, atbilstoši tam, vai viņš cīnās ar citiem bieži vai pastāvīgi. Vēzis viņam var arī nerasties. Ja viņš atliek rēķinu kārtošanu ar citiem, lai sagaidītu iemeslu iemest otram vainu sejā, patiesībā – lai savāktu naidu, viņam rodas tūpļa vēnu paplašinājumi, kas pasliktina audu asins apgādi un ļauj rasties vēl smagākām slimībām. Cilvēkam, kas nekad šodienas darbu neatliek uz rītu, nekad un nekur nerodas vēnu paplašinājumi.

Taisnās zarnas vēzis var rasties, ja cilvēks tik ļoti vēlas būt pārāks par visiem, ka ar nopēlumu skatās uz sava darba rezultātiem. Viņš izliekas, ka viņam ir vienalga, kas no viņa darba iznāks. Parasti šie cilvēki ir ļoti strādīgi un uzcītīgi, bet, lai izpatiktu cilvēkiem, kuri darbu ir padarījuši par apsmieklu, klana galvu viņiem līdzi un pat uzslavē viņu attieksmi pret darbu. Tas nozīmē – sāk padarīt par apsmieklu arī savu darbu. Patiesībā viņu sadusmo visi, kas neinteresējas par darba rezultātiem, jo no darba ir atkarīga viņu dzīve.

Taisnās zarnas un tūpļa vēzis sākas baiļu no darba rezultāta nopēlējiem dēļ. Šāds cilvēks šausmīgi baidās, ka par viņa darba rezultātiem tiks pateikts kaut kas nopeļošs, un tāpēc arī tiek teikts. Lai nedaudz samazinātu un mīkstinātu citu nopēlumu, viņš sāk savu darbu divkosīgi pasakot: „Ak, kāda nozīme ir manam darbam! No manis šajā pasaulē nav atkarīgs nekas.” Šādi izteicieni izsaka cilvēka bezcerību un sarūgtinājumu, kas nelabojami rada domu –  kāpēc man jādara, ja citi nedara. Un šādi arī ir radies riebums pret savu darbu. Jo apslēptāk tas dīgst, jo apslēptāk attīstās vēzis. Naids un vēlme atbrīvoties no darba pēlējiem ziņo: „Beidz pārveidot citus un paraugies sevī.”

Fekālijas izsaka darba rezultātus. Šķidrs vēders liecina, ka cilvēks vēlas redzēt sava darba rezultātus pārāk ātri. Šķidrs vēders ir ar darbiem saistīts izmisums, kad cilvēks vēlas vienā reizē atbrīvoties no visiem traucējošiem darbiem. Ja cilvēkam ir ļoti liela vēlme būt stipram un demonstrēt savu stiprumu un tik pat iela vēlme atbrīvoties no visām nepatīkamajām darbībām, viņa vēders pastāvīgi var būt šķidrs. Viņš var kļūt vājš līdz ģībonim, bet kļūt acīmredzami resnāks. Kāpēc? Jo viss nepieciešamais – minerāli un vitamīni – izplūst no ķermeņa, bet nevajadzīgais – liekās kalorijas – paliek tajā.

Cilvēkiem ar vēdera aizcietējumiem dzīves mērķis ir pastāvīgi pierādīt, ka viņš visu dara pareizi. Jo biežāk kāds cilvēks ironizē par citu darbiem, jo vairāk sāp viņa aizvien cietāks kļūstošais vēders.

Jo lielākas bailes kļūt apkaunotam, jo cietāks kļūst vēders. Lai citiem kaut kā pierādītu savu strādīgumu, nepieciešams sakrāt vairāk mantas. Taupība palīdz palielināt bagātību. Bailes taupību ātri pārvērš par skopošanos, un, jo lielāka tā ir, jo slēgtāks ir cilvēka vēders. Jo vairāk cilvēks ar aizcietējušu vēderu cenšas pierādīt savu taisnību, ka visus, pēc viņa domām, sliktos cilvēkus nav par ko mīlēt, jo mazāk viņam palīdz kādas zāles. Visšausmīgākā skopošanās ir skopošanās ar mīlestību.

Ciets vēders rodas no tā, ka cilvēks visu patur sev. Viņam atdošana ir izšķērdēšana un izniekošana. Ja cilvēkam ir ciets vēders, tad taupība noteikti ir kļuvusi par skopulību. Viņa vēlme iegūt liek viņam visā saskatīt skopulību vai ļaunprātīgu šķērdēšanu. Viņš netic, ka cilvēks varētu būt devīgs. Skopulība ir garīga, dvēseliska un materiāla. Cilvēks, kas nevēlas atdot savu gudrību, ir garīgs skopulis. Tas ir vistrakākais skopulības veids. Bailes palikt bez savas gudrības reizēm pat neļauj dalīties dzīves gudrībā. Baiļu lielums, ka mana gudrība vai informētība tiks izmantota, ir atkarīgs no tā, cik augstā zinātnes līmenī cilvēks darbojas. Zināšanu turēšana pie sevis ir skopošanās ar kvalitāti, kuras gadījumā vēders it kā izietu, bet, neraugoties uz to uz zarnu gļotādām ir lielas atkritumu masas, kas neļauj zarnām kvalitatīvi strādāt.

Dvēseliskā skopošanās, skopošanās ar mīlestību rada arī skopošanos ar lietām. Skopošanās ar lietām, savukārt rada vēlāk lielāku skopošanos ar mīlestību. Tā rezultātā bailes, ka mani nemīl, kļūst par bailēm, ka mana mīlestība nav vajadzīga.

Vēdera aizcietējums ir vēlme iegūt to, ko es vēlos iegūt. Ar to saistītās mokas ir nevēlēšanās iegūt to, ko es vēlos iegūt.  Tātad caureju zāļu lietošana pēc būtības ir rīkošanās pretēji cilvēka vēlmēm, tādēļ pēc zarnas iztukšošanas nerodas īpaša atvieglojuma sajūta. Galvenie atkritumi ir pieķērušies pie zarnas gļotādām, pārveidojoties par akmens cietiem gabaliem. Zarna attīrās, kad cilvēks maina domas. Vēdera aizcietējumi paātrina zarnu vēža rašanos.

Vēlēšanās vairāk iegūt ekonomējot rada skopumu un aizcietējumu. Katra cilvēka gars ierodas šai pasaulē, lai paveiktu ko lielu, tomēr uzskata, ka to veikt piespiež citi. Ja pretošanās gars vienāds ar dusmām uz tiem, kas piespiež veikt lielus darbus, mijas ar bailēm no piespiešanas, tad attiecīgi aizcietējumi mijas ar caureju. Jo piepešākas dusmas un bailes, jo asāka gremošanas trakta reakcija. Par kairinātāju var būt ne tikai konkrēts cilvēks, bet arī situācija, apstākļi, mērķis, un tas viss cietējā summējas. Ja atbrīvo bailes un dusmas, ko izraisījis piespiešanas avots, zarnu trakta darbība normalizējas.

Zarnu gāzēšanās simbolizē kareivīgumu. Ja katlu ar ūdeni vāra uz lielas uguns, vāroties no tā kūpēs garaiņi. Zarnu gāzes ir līdzīgas garaiņiem, kas atšķirīgi smaržo dažādās vārīšanās stadijās. Jo vairāk cilvēks steidzas, jo vairāk gāzu veidojas. Jo vairāk dusmās mētājas, jo nepatīkamāka gāzu smaka. Jo kareivīgāks viņš turklāt ir, jo vairāk viņu nomoka gāzes. Jo nežēlīgāks viņš ir ar saviem vērtējumiem, jo lielākas ir viņa gremošanas trakta gļotādas čūlas līdz pat kuņģa čūlai. Jo noteiktāk viņš, uzskatot savas darbības par labākām nekā citu darītais, uzskata sevi par labāku nekā citi, jo drošāka ir vēža rašanās viņa gremošanas traktā. Vēža gadījumā viņa vēders kļūst šķidrs it kā bez iemesla.

Atraugas liecina, ka cilvēks savu viedokli uzspiež citiem. Rodoties saskarsmes problēmām, kad cilvēks spiests pārējiem uztiept savu viedokli viņu labā vai sabiedrības interešu vārdā, ar spēku uzplīties ar savu priekšstatu par labo, gāzes caur muti var izplūst tik bieži, ka cilvēkam nākas mainīt darbavietu. Tā ķermenis glābj cilvēku no varas ļaunprātīgas izmantošanas. Iespējams, ka atraugas neļauj cilvēkam aiziet par tālu.

Čūlainais kolīts ir mocekļu slimība. Moceklis ir ticības cietējs, cilvēks, kurš cieš par savu pārliecību. Moceklis atdod savu dzīvi, lai izpirktu noteiktas cilvēku grupas ciešanas. Tas nozīmē – cieš, lai citi atbrīvotos no ciešanām.

Cilvēkiem, kas uzmācas citiem pēc principa „ja tu neesi mans draugs, tad tu esi mans ienaidnieks”, resnā zarna noteikti ir slima.

Autore: Elvita Rudzāte