Rīkles slimību cēloņi 05.10.2012

Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”

Rīkle medicīnas skatījumā

Rīkle (latīņu val.: pharynx) ir orgāns, kurā krustojas gremošanas un elpošanas ceļi. Barība no mutes dobuma pa rīkli nonāk barības vadā, bet ieelpotais gaiss no deguna dobuma – balsenē. Rīkle atrodas mugurkaula priekšpusē starp galvaskausa pamatni un 6. kakla skriemeli. Nosacīti to iedala deguna daļā, mutes daļā un balsenes daļā.

Rīkles degundaļas (aizdegunes) priekšējā sienā atrodas hoānas — deguna dobuma mugurējās atveres. Sānsienās atveras dzirdes (Eistāhija) kanāli, kas rīkli savieno ar vidusauss dobumiem. Pie dzirdes kanāla atverēm ir dzirdes kanāla mandeles. Uz robežas starp augšējo un mugurējo sienu atrodas rīkles (aizdegunes) mandele, kas atkārtota iekaisuma gadījumā var stipri palielināties un sašaurināt vai pat pilnīgi aizsprostot hoānas, apgrūtinot vai padarot pilnīgi neiespējamu elpošanu caur degunu.

Mutes daļas priekšējā sienā ir žāva, kas rīkli savieno ar mutes dobumu, bet balsenes daļas priekšējā sienā — balsenes ieeja. Lai barība rīšanas laikā neiekļūtu balsenē, tās ieeju noslēdz uzbalsenis, bet, lai barība nenonāktu deguna dobumā, rīkles mutes daļu no aizdegunes noslēdz mīkstās aukslējas.

Rīkles sienai ir 3 kārtas: iekšējā — gļotāda, vidējā — šķērssvītru muskuļkārta un ārējā — saistaudu kārta. Uz leju rīkle pāriet barības vadā.

Rīkle garīgajā skatījumā

Visas slimības kakla apvidū ir neapmierinātības sekas:

Iekaisumi rodas no neapmierinātības, kas pazemo;

Pietūkumi un palielinājumi rodas no neapmierinātības, kas skumdina;

Sāpes rodas no neapmierinātības, ko cilvēks tur sevī, jo kauns to teikt skaļi.

Rīkle atrodas 5.čakras vidū, un tā pauž saziņas īpatnības. Rīkle saslimst, ja cilvēks vēlas pierādīt, ka viņam ir tiesības vai citiem nav tiesību. Jo lielāka ir vēlme, jo smagāka slimība. Īpaši lielas bailes, ka es nevarēšu apliecināt savas tiesības, rada rīkles krampi. Jo skaļākā balsī jeb jo niknāk savas tiesības tiek pieprasītas, jo smagāka slimība rodas. Balss pazušana nozīmē, ka ķermenis vairs neļauj runāt skaļi.

Ja cilvēks ietiepīgi turas pie saviem aplamajiem priekšstatiem, viņam sāp pakausis un kakls. Ja cilvēks ir spiests atzīt savas gudrības muļķību, viņa rīkle saslimst. Tas nozīmē, ka cilvēks ir apvainojies. Jo vairāk naida slēpj apvainošanās, jo sāpīgāka rīkle jeb, jo vairāk cilvēks sevi lād, jo slimāka ir viņa rīkle. Savas muļķības apzināšanās pazemo pašcieņu un liek cilvēkam būt atkarīgam no savas muļķības. Pazemojums rada iekaisumu. Neizturams pazemojums rada strutojošu rīkles iekaisumu, kura biežākās komplikācijas ir sirds, nieru un saistaudu saslimšana. Jo lielāks ir cilvēka naids par savu muļķību un tās rezultātiem, jo lielākas ir komplikācijas.

Rīkles mandeļu iekaisums jeb angīna ir pazīstamākā rīkles slimība. Slimas mandeles – tās ir sava veida ausis, kas dzird, ka cilvēkam ir problēmas ar pašvērtējumu – ar viņa nerealizēto „ego”. Jo vairāk cilvēks sevi lād, jo smagāka ir angīna. Angīna rodas, ja cilvēks dusmīgi izkliedz savu viedokli. Veselas mandeles – tās ir kā ausis, kas dzird, ka cilvēks ar sevi ir apmierināts. Ja cilvēkam ir reāla pašizpratne, t.i., ja cilvēks ieklausās savā iekšējā balsī un atbilstoši tai rīkojas, mandeles ir veselas.

Ar angīnu var saslimt pieaugušais, ja uzskata, ka viņa teiktie vārdi aizlido gaisā. Kad cilvēkā izveidojas bezcerības izjūta, ka neviens viņā neieklausās, mandeles ir sāpīgas, bet paaugstināta ķermeņa temperatūra var arī nebūt. Straujš protests pret balss tiesību neesamību izsauc asas angīnas formu. Dzīvošana pēc citu vēlmēm, kas pazemo pašlepnumu, atstāj cilvēku bez kakla mandelēm, jo ārsti liek tās izgriezt.

Ja vecāki sastrīdas un kliedzot izšļaksta savas dusmas, bērnam sāk sāpēt kakls, jo bērns mīl abus vecākus un nezina, kurā pusē nostāties.

Deguna dobumi ir lepnuma par sevi enerģijas noliktavas. Pieaugušajiem deguna rīkles mandeļu saslimšana izpaužas kā kairinājums vai sāpju sajūta dziļi degunā vai bieža siekalu rīšana, un tā ir saistīta ar lepnuma enerģijas glabāšanu sevī un aizvainojumu, ka citi mani nesaprot un neuzklausa. Bērnam deguna dobumi saslimst, ja bērna noslēpums atklājas, un tas viņu aizvaino. Jo biežāk deguna mandeles ir piepampušas no skumjām vai iekaisušas no pazemojuma, jo tuvāk ir adenoīdu rašanās, kas saka – bērnam nav tiesību parādīt savu apvainošanos. Adenoīdi rodas bērnam, ja viņu nesaprot, neuzklausa viņa uztraukumus, ja bērnam nākas nemitīgi rīt skumju asaras.

Medicīniski rīkles iekaisumu izraisītāji ir mikrobi. Cilvēks ar nepareizām domām jeb stresiem spiež savus mikrobus vairoties, kas rada dažādas saslimšanas – vīrusus, hlamīdijas, mikoplazmas, baktērijas un sēnes.

Vīrusu simboliskā nozīme:

 Adenovirus: Cīņa par neiespējamā padarīšanu par iespējamu vai savu kļūdu izpirkšanas vārdā.

Coronavirus: Gluži kā sausumā nonākušai zivij – domāšana ar šausmām par savām kļūdām.

Cotomegalovirus: Apzināts, indīgs naids par savu nespēju pretoties ienaidniekiem un vēlme padarīt visus par vienu pelēku masu. Tā ir ienīšanas realizācija.

Coxsackievirus A: Cenšanās tikt uz priekšu kā rāpulim, zinot par savām kļūdām.

Epšteina-Barra vīruss: Augstsirdīguma tēlošana pie savām mazajām iespējām, cerībā, ka piedāvātais netiks pieņemts. Vienlaikus sevis vainošana utt.

Herpes simplex virus jeb vienkāršā ēde: Pasaules labošana jeb sevis piespiešana visu izlabot, vainojot sevi. Šis stress var pāraugt pasaules iekarošanas idejā.

Influenzavirus jeb gripas vīruss A un B: Bezcerība izlabot savas kļūdas, nomāktība, vēlēšanās izgaist.

Paramyxovirus: Vēlēšanās izlabot visas savas kļūdas vienlaikus, zinot, ka tas nav iespējams.

Rhinovirus: Izmisīga bēdāšanās par savām kļūdām.

Hlamīdiju simboliskā nozīme:

Chlamydia pneumoniae: Kukuļa došana vardarbībai, zinot, ka vardarbība pieņems kukuli, bet turpinās darīt savu.

Chlamydia trachomatis: Naids par samierināšanos ar vardarbību bezpalīdzības dēļ.

Mikoplazmu simboliskā nozīme:

Mycoplasma hominis: Nesamierināma sevis ienīšana par savām bailēm, kas spiež bēgt. Idealizēta nāve ar paceltu galvu.

Mycoplasma pneumoniae: Pāridarījumu un mazo iespēju apzināšanās, bet, neraugoties uz to, dzīšanās pakaļ savām vēlmēm.

Baktēriju simboliskā nozīme:

Actinomyces pyogenes: Ārēji mierīga slazdu un tīklu izlikšana, lai varētu atriebties.

Arcanobacterium haemolyticum: Īstā mirkļa gaidīšana riebīga un ļauna darba realizēšanai.

Bordetella parapertussis: Dots pret dotu jeb savas aizvainotās netaisnības atmaksāšana palīdzības lūdzējiem, kuri, kad es meklēju palīdzību, pagāja man garām.

Bordetella pertussis: Nelabojama zaudētāja izmisīgs un cīnīties nespējīgs naids, nepārtraukta slēpta cīņa ar pāridarījumiem.

Citi betahemolītie streptokoki: Tāpat kā devītais vilnis – spēku audzējošs, naidīgs izaicinājums brīvības atņēmējam: varu dzīvot arī bez brīvības, esiet slikti, dariet, pieprasiet, bet es dzīvošu un augšu jums par spīti.

Corynebacterium diphtheriae: Nežēlīga vēlme kādu pakārt.

Neisseria gonorrhoea: Lepnums un augstprātība arī tad, ja cilvēks pats ir līdz kaklam atkritumos, neizskaidrojams izaicinājums un atmaksa smagās situācijās radītājam: “Paskaties tagad, ko tu izdarīji!”

Streptococcus pyogenes: Cilvēka, kura brīvība un tiesības ir apdalītas, nežēlīga vēlme kādu “uzdurt uz mieta”. Sava nepanesamā pazemojuma realizācija.

Sēnes simboliskā nozīme:

Candida albicans: Padošanās un bezspēcīgs naids bezcerīgā situācijā, kurā tā vai tā neko nevar darīt, bet tam vienalga jābūt izdarītam. Tā ir spīts, veidojot kaut ko no nekā.

Cryptococcus neoformans: Sevis savākšana, protestējot pret mērķa pēlējiem un vēlmi sasniegt mērķi ar īpaši precīzu trāpījumu desmitniekā.

Sporothrix echenckii: Apzināta vēlme izspiest no sevis pēdējo jeb ciest tādēļ, lai kaut ko apliecinātu sev un citiem.

Streptokoku angīna bērnam rodas, ja bērnam savas īpaši mīlošās, ar pasauli pastāvīgi cīnošās mātes dēļ vairs vispār nav ko elpot. Ja cilvēks izmisīgi cīnās, lai, iznīcinot savu cietumu, atbrīvotos no cietuma, rodas anaeroba infekcija. Jo viņš izmisīgāk cīnās par to, lai no cietuma atbrīvotos vai tiktu atbrīvots, rodas aeroba infekcija. Aerobās infekcijas priekšrocība ir tā, ka strutas pašas meklē gaisu jeb izeju. Anaeroba infekcija nemeklē izeju.

No mandelēm var saslimt citi orgāni:

1) Sirds, ja cilvēks gaida, lai viņā ieklausītos;

2) Smadzenes un nervu sistēma, ja cilvēks cer, ka viņā sāks ieklausīties;

3) Vielmaiņas orgāni, ja cilvēks sapņo, ka viņā ieklausīsies;

4) Asins slimības, ja cilvēks ilgojas, lai viņā ieklausītos;

5) Reimatisms, ja cilvēks tic, ka viņā ieklausās;

6) Nieres, ja cilvēku nodevīgā veidā apmāna, izmanto savās vajadzībās, nodod.

Vēzis rīkles augšpusē simbolizē gudru lepnību par savām ciešanām, t.i., cilvēks vēlas būt pārāks par kaut ko. Patiesībā viņš ir sliktāks nekā tas, par kuru viņš ir pārāks. Tikai augstprātība ir augstāka par lepnību. Augstprātība arī rada vēzi.

Balss saišu iekaisums rodas, ja cilvēks pauž savu viedokli, strīdas, spriež un uzskata, ka tas ir pareizi. Ja cilvēks kliegdams izrāda dusmas un tā nodara pāri gan citiem, gan sev, vai arī viņš nesaka to, ko grib, un vārdi iesprūst rīklē, lietas būtība ir viena – notiek tās pašas negatīvās enerģijas uzkrāšanās.

Šarlaks simbolizē skumju, bezcerīgu un spītīgu lepnību, kura, kad pašam acis pilnas asaru, liek turēt galvu un kaklu augstu paceltu kā gulbim. Bērnā – ģimenes dzīves spoguļattēlā – šī enerģija materializējas par šarlaku.

Autore: Elvita Rudzāte