Roberta Ķīļa reformas garīgajā skatījumā 28.11.2012

Jau labu laiku no malas vēroju notikumus izglītības jomā un Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa drosmīgās iniciatīvas. Sabiedrībā plaši tiek diskutēti dažādi izglītības reformas aspekti, īpaši reformas augstskolās. Kā radusies situācija starp ministru un augstskolu līderiem vērtējama garīgajā skatījumā?

Ir sācies Ūdensvīra laikmets, kas atšķiras no iepriekšējā – Zivs laikmeta – ar to, ka notiks būtiskas pārmaiņas izglītības jomā, ekonomikā, politikā un sabiedrībā ar mērķi  radīt pasaulē jaunu realitāti. Visā pasaulē viss mainīsies. Kaut arī par nepieciešamajām pārmaiņām jau runā vairākus gadus, 2012.gadā nepieciešamība pēc pārmaiņām pirmo reizi sāk īstenoties dzīvē ar reālu rīcību. Pārmaiņas pasaulē īstenos Indigo un Kristāliskie, kuri ir iemiesojušies ar mērķi, lai mācītos un palīdzētu mācīt. Būtiskākās pārmaiņas izglītības jomā būs mācīšanās caur praksi un pieredzi, nevis apgūstot teorijas.

Kāda ir Roberta Ķīļa loma šajā pārmaiņu laikā? Ja pārmaiņas nav iespējams veikt ar labu, jo vecā sistēma pretojas, tad nepieciešams spēks, taču nedrīkst rasties naids. Šajā laikā iemiesojumā ir pietiekami daudz Indigo bērnu, kuri ir iemiesojušies ar konkrētu uzdevumu: sagraut veco, lai Kristāliskie bērni varētu īstenot nepieciešamās reformas mierīgi un bez naida . Es domāju, ka Roberts Ķīlis atbilst Indigo aprakstam. Viņa uzdevums ir sagraut veco izglītības sistēmu, ja to nav iespējams izdarīt ar labu.

Man nav informācijas par Roberta Ķīļa atbalstītāju komandu. Ja viņa komandā būs pietiekams skaits Indigo (drosmīgie, bezbailīgie) un Kristālisko (miermīlīgie ar idejām, kā reformas pareizi īstenot dzīvē), tad viņa darbs vainagosies panākumiem. Ja viņa komandā nebūs pietiekami daudz Indigo, tad viņa iniciatīvas tiks apturētas uz laiku, līdz par Izglītības un zinātnes ministru kļūs cits Indigo. Diemžēl Kristāliskie nespēj savas labās idejas īstenot dzīvē bez Indigo atbalsta, jo viņu labās idejas labākajā gadījumā noliek „plauktā”. Ja viņa komandā nebūs pietiekams skaits Kristālisko, tad būs problēmas ar reformas ieviešanu dzīvē bez lielas pretestības un naida.

Pieļaujot scenāriju, ka Robertam Ķīlim neizdosies vienoties ar augstskolām un citiem izglītības sistēmas korifejiem, rodas jautājums, vai nākamais Izglītības un zinātnes ministrs varēs neturpināt Roberta Ķīļa iesākto reformu izglītības jomā? Es domāju, ka nē. Viņam neviens vairs neļaus teikt, ka izglītības sistēmā viss ir kārtībā. Tātad neatkarīgi no tā, kāds būs iznākums, Roberts Ķīlis jau savu uzdevumu ir paveicis – stiprā siena ir sākusi gāzties un ar balstiem to vairs nevar noturēt.

Vai Roberta Ķīļa izmantotās metodes reformas īstenošanā tiek atbalstītas Smalkajā plānā? Es domāju, ka kopumā tās tiek atbalstītas. Tas, kas mums ar cilvēku prātu var šķist nepieņemams, Smalkajā plānā tiek attaisnots, ja reformatora motīvs un mērķi ir tīri un atbilst Dievišķajiem uzdevumiem. Ko tas nozīmē? Ja Roberta Ķīļa motīvs veikt izmaiņas izglītības sistēmā nav saistīts ar personīgo ambīciju apmierināšu vai Reformu partijas politiskā reitinga celšanu, tad viņa aktivitātes pilnībā tiek atbalstītas Smalkajā plānā. Pat ja viņš kaut ko darīs nepareizi, Augstākie spēki viņu par to brīdinās. Jāatzīst, ka viņš brīdinājumu jau ir saņēmis, jo viņam ir radušās veselības problēmas. Ja viņa veselības problēmas skar sirds apvidu, tas nozīmē, ka viņš jūtas vainīgs, ka viņam neizdodas pietiekami labi īstenot idejas dzīvē. Neviens cilvēks ne pie kā nav vainīgs. To vienmēr atcerieties. Viss, kas notiek, ir viens liels dzīves teātris (ilūzija), caur kuru mēs visi mācāmies un kļūstam gudrāki. Viss sliktais mums ir nepieciešams, lai mēs garīgi attīstītos.  

Tomēr, analizējot radušos saspringto situāciju, es domāju, ka Roberts Ķīlis ir pārkāpis Dievišķo likumu: „Tu nedrīksti nevienu vērtēt, salīdzināt un pazemot, jo visi cilvēki ir unikāli, visas situācijas ir unikālas.” Brīdī, kad augstskolu vērtēšanas rezultāti kļuva publiski pieejami, visi augstskolu pasniedzēji, kuri pasniedz slikti novērtētās studiju programmas, jutās ļoti pazemoti, kas arī izsauca tik asu rezonansi. Arī pasniedzēji, kuru programmas tika labi novērtētas jutās apdraudēti, jo kāds ir uzdrošinājies vērtēt viņu darbu. Diemžēl mūsu sabiedrība neprot iztikt bez vērtēšanas un salīdzināšanas. Tas arī ir viens no jautājumiem, ar kuru saistībā nākotnē notiks būtiskas izmaiņas gan izglītības jomā, gan darbā, jo Kristāliskie bērni nepieņem vērtēšanu un salīdzināšanu, bet tas jau ir cits stāsts.

Ko es iesaku Robertam Ķīlim? Piedot visiem pāridarītājiem, jo viņi vienkārši nesaprot ko dara; lūgt piedošanu visiem tiem cilvēkiem (to var darīt arī domās), kuri apzināti vai neapzināti īstenojot reformu ir sāpināti un pazemoti, bet pats galvenais piedot pašam sev savas kļūdas un lūgt piedošanu savam ķermenim, ka ar negatīvām domām (stresiem) esat tam nodarījis pāri. Nedrīkst riskēt ar savu dzīvību tikai tāpēc, lai kādam (pat sev) kaut ko pierādītu. Iesaku padomāt, kādā veidā sadarboties ar reformas atbalstītājiem (Latvijā tādu ir daudz, bet lielākā daļa no viņiem klusē). Lai Dievs un visi Augstākie spēki Jums palīdz un stāv līdzās!

Autore: Elvita Rudzāte