Rokas slimību cēloņi 19.11.2014
Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”.
Roka medicīnas skatījumā
Roka (Latīņu val.: membrum superius liberum) ir darba orgāns. Roku ar vidukli savieno plecu josla. Rokai ir 3 daļas – augšdelms, apakšdelms un plauksta, kuras savieno locītavas. Augšdelms (brachium) ir rokas augšējā daļa no pleca locītavas līdz elkoņa locītavai. Tā skeletu veido augšdelma kauls (humerus), kas ar augšējo galu – augšdelma kaula galvu pievienojas lāpstiņai. Kaula apakšējais gals – augšdelma kaula locītavpaugurs – savienojas ar apakšdelma kauliem. Uz tā atrodas arī virspauguri, no kuriem sākas apakšdelma muskuļi. Pleca locītava (articulatio humeri) augšdelmu savieno ar plecu joslu. To veido augšdelma kaula galva, iegulstot lāpstiņas locītaviedobumā. Tā ir lodveida daudzasu locītava, kurā notiek plašas kustības, jo locītavas bedrīte ir lēzena, locītavas somiņa vaļīga, un kustības ierobežo tikai viena saite. Tāpēc locītavā bieži rodas izmežģījums. Augšdelmu ar apakšdelmu savieno elkoņa locītava (articulatio cubiti), ko veido augšdelma kaula locītavpaugurs un apakšdelma kaulu augšējie gali. Tā ir vītņveida locītava, kurā apakšdelmu saliec un atliec.
Plauksta (manus) ir rokas apakšējā daļa. Ar tās pirkstiem cilvēks izdara ļoti precīzas un sīkas kustības, ko nespēj neviena cita būtne. Plaukstai ir 3 daļas: plaukstas pamats, delna un pirksti. Plaukstas pamata skeletu veido 8 nelieli kauli, delnas skeletu veido 5 delnas kauli, un pirkstu skeletu veido pirkstu kauli. Pirmajam pirkstam (īkšķim) ir 2 kauli, bet pārējiem pirkstiem katram pa 3 kauliem. Plaukstas kaulus savieno locītavas, kas kopā ar muskuļiem izdara sarežģītas kustības. Muskuļi, kas darbina plaukstu un pirkstus, sākas apakšdelmā un plaukstā. Apakšdelma muskuļiem ir garas cīpslas, kas stiepjas līdz delnas pamata vai pirkstu kauliem.
Roka garīgajā skatījumā
Rokas stāsta par saskarsmi. Rokas aug ķermeņa saskarsmes čakras līmenī, tātad ir saistītas ar došanu un ņemšanu. Kreisā puse saistīta ar tēvu un vīrieša dzimumu, kā arī ekonomiku un pagātni. Labā puse atbilst mātei un sieviešu dzimumam, kā arī jūtām un nākotnei.
Labā roka stāsta par saskarsmi ar sieviešu dzimumu, kreisā – ar vīriešu dzimumu. Paskatieties, cik tālu cits no cita ir saspiestu izstieptu pirkstu gali, un jūs sapratīsiet, cik tālas vai tuvas ir jūsu attiecības ar attiecīgajiem cilvēkiem. Pirkstu izkropļojumi rāda, pie kā jūs vairāk tiecaties un no kā turaties pa gabalu.
Pievērsiet uzmanību tam, kā saziepējat rokas vai uzklājat tām krēmu. Pasekojiet līdzi, kā jūs šo procedūru sākat un beidzat, vai darāt to ātri vai lēni, noglāstāt virsmu vai uzspiežat uz tās, pieskaraties ar vienu roku otras defektiem, un pavērojiet vēl daudz ko citu. Tamlīdzīgi jūsos notiek vīrieša un sievietes saskarsme. Tā jūs sākat saskarsmi ar citiem cilvēkiem. Ja jūsu rokas kustas enerģiski, jūs neceremonējaties un ar sarunu biedru varat nokļūt pie aizcirstām durvīm. Ja jūsu rokas ir kaunīgi maigas, jums nāksies paciest sarunu biedra aktivitāti. Pavērojiet svešu roku kustības, veicot darbu, un jūs varēsiet pārliecināties par līdzību starp šiem cilvēkiem saskarsmē un viņu roku kustībām.
Un nu ātri, nedomājot savelciet roku dūrē un pavērojiet savas kaušanās manieres īpatnību. Vai īkšķis sarga pārējos pirkstus? Kurus? Varbūt tas balstās uz citiem pirkstiem? Varbūt paslēpās zem pārējiem pirkstiem? Ja paslēpās, piedodiet tēvam viņa mazdūšību. Dūre ar paslēptu īkšķi ir vārga.
Tā kā skelets ir tēvs un mīkstie audi ir māte, tad sāpes kreisās rokas mīkstajos audos nozīmē, ka mātes dusmas ielauzušās tēva daļā (tēva pienākumos) un tur valda. Ja skarti labās puses kauli, tad tēvs ielauzies mātes daļā (mātes pienākumos) valdīt pa savam.
Cilvēks var just neapmierinātību gan dodot, gan ņemot. Piemēram, ja cilvēks uzskata, ka viņš labi strādā, bet darba devējs to nenovērtē, tad viņam var būt problēmas kreiso roku. Tāpēc rokas saslimst, ja darbs tiek darīts iegūšanas dēļ.
Elkoņi saslimst vai cieš no traumas tam, kurš vēlētos ar elkoņiem izsist ceļu. Sāpes elkoņa locītavā rodas, ja cilvēks grib būt labāks par citiem, izsisties priekšgalā. Ja vēlaties izārstēt elkoņu locītavas, atbrīvojiet dusmas, ar kurām jūs ejat pa dzīvi, grūstot citus.
Plaukstas pamatnes locītavas kanālu sindroms rodas, kad cīpslu somiņas iekaist un savelkas – slimība māca: „Nedomā līst kautiņā! Nepazemo citu ar savu roku! Pieņemies prātā, lai tev nekad nevajadzētu aiz muļķības pret kādu pacelt roku.”
Delnas ārpuse – tēvs, iekšpuse – māte. Spilventiņi delnas iekšpusē – tēvs, delna – māte. Plaukstas pamats rāda dzīves cīņu. Līdzsvarota dzīves cīņa – vesels plaukstas pamats. Plaukstu pamata slimība rodas, ja cilvēks domās grib „otram iedod pa purnu”, bet šīs domas slēpj, jo vēlas būt labs cilvēks, tādēļ jūtas bezspēcīgs.
Delnas spilventiņš – tēvs, delna – māte. Spēcīgi attīstīts delnas spilventiņš liecina par tēva stipro raksturu. Liela, dziļa un mīksta delna liecina par tādām pašām mātes rakstura īpašībām, kuras apskāvienos bija tik droši.
Katram pirkstam ir sava simboliskā nozīme. Īkšķis – tēvs, rādītājpirksts – māte, vidējais (garais) pirksts – jūs pats, zeltnesis – brāļi un māsas, mazais pirkstiņš – ļaudis.
Elastīgs un stiprs īkšķis rāda šāda rakstura tēvu. Īkšķis ir malā no pārējiem pirkstiem, jo viņš taču atrodas ceļā.
Ja devīga cilvēka devīgumu nosaka vēlēšanās būt mīlestības cienīgam, tad viņu sāk ekspluatēt, un sarūgtinājuma izraisītās dusmas „vairs nekad nedošu”, ko cilvēks sevī slēpj, izkropļo brīnišķīgu pirkstu locītavas ar savilktām rievām, tādējādi demonstrējot, kā skaists, devīgs cilvēks zaudē skaistumu viņā radušās iedzīvošanās kāres dēļ. Jo ķermenis ļoti vēlas aizvest cilvēku prom no aplamā ceļa. Iedzīvošanās kāre piespiež cilvēku strādāt visnecilvēciskākajos apstākļos – galvenais, lai labi maksātu.
Jo ātrāk aug iedzīvošanās kāre un jo lielākas dusmas neveiksmes dēļ rodas, jo straujāk mainās roku forma. Slimīgi saīsinājušies pirksti liecina par slēpti naidīgu ekonomiju, par sīkstulību.
Skopam un mantkārīgam cilvēkam ir plata delna, bet pirksti savilkti uz iekšu kā āķi, lai vieglāk būtu sagrābt. Āķī savilkti deformējušies pirksti rāda iedzīvošanās kāri, noraidot godīgus, taisnīgus dzīves principus.
Ja piedzimstot ir viens lieks pirksts, tas nozīmē, ka vecākiem ir dusmīga vēlme iegūt arvien vairāk. Ja bērns piedzimst bez pirkstiem, tas nozīmē, ka vecāki izsaka dusmīgus atriebības draudus vai viņos ir atriebtkāre, ko izraisījusi skaudība.
Nagi savā ziņā ir simbolisks logs uz cilvēka saskarsmes pasauli jeb viņa pasaules redzējumu. Nagu platums – dzīves redzējums tās plašumā jeb sievišķīgs dzīves sīkumu redzējums, dzīves materiālistiskā izpratne.
Dabisks nagu garums – dzīves redzējums tās dziļumā jeb vīrišķīgais redzējums. Jo nagi platāki un īsāki, jo materiālistiskāks un garīgi ierobežotāks pasaules redzējums. Stipri un elastīgi nagi – stiprs un elastīgs logs uz pasauli. Mīksti un lūstoši nagi – mīksts un lūstošs pasaules redzējums. Paresnināti nagi – dzīves pasliktināšanās savas vainas dēļ, intereses zudums par dzīvi, esamības bezjēdzības izjūta. Šādam cilvēkam parasti ir arī slikta redze.
Tiem, kuru īkšķa nags ir vislielākais un garums pārsniedz platumu, vieglāk pareizi secināt, jo viņi no tēva mantojuši vairāk prāta. Cilvēkam ar īsu un platu īkšķa nagu apzināti jāattīsta loģiskā domāšana, jo citādi dzīve būs grūta.
Autore: Elvita Rudzāte