Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Sanats Kumara Zemes cilvēces Vadītājs 26.12.2015

   Šis apraksts ir neliels mēģinājums sniegt priekšstatu par Lielo Gudro un Zemes cilvēces Vadītāju Sanatu Kumaru.

Daudzus gadsimtus Sanata Kumaras vārds bija pazīstams austrumu gudrajiem, bet apslēpts rietumu cilvēcei. Austrumu reliģiskajās tradīcijās Sanats Kumara spēlē dažādas lomas. Katra no tām atklāj Viņa Dievišķā Es šķautnes.

Hinduismā viņu godā kā vienu no septiņiem Brahmas dēliem. Viņus attēlo kā savu šķīstību saglabājušus jaunekļus. Vārdi Sanat Kumara sanskritā nozīmē mūžīgi jaunais. Hinduistu svētajos rakstos Sanats Kumara dēvēts par izcilu gudro un tādu, kas iepazinis Brahmanu.

Sanatu Kumaru mēs pazīstam arī kā Zoroastrisma augstāko Dievu Ahuru Mazdu. Vārdi Ahura Mazda nozīmē Gudrais Kungs vai Kungs, kas sniedz zināšanas. Viņš pārstāv Labuma principu, būdams cilvēces aizstāvis un ļaunuma principa pretinieks.

Vecajā derībā Sanatu Kumaru dēvē par cienīgu sirmgalvi. Pravietis Daniels saka: “Es skatījos tālāk un redzēju, ka nolika krēslus un tajos apsēdās cienīgs sirmgalvis; tam drēbes bija baltas kā sniegs un galvas mati kā tīra vilna; viņa tronis bija no uguns liesmām, un tam bija riteņi, kas gailēja kvēlojošās ugunīs.” (Daniēla gr. 7:9).

20. gs. Sanata Kumaras vārds kļuva plaši pazīstams arī rietumos. Šis vārds atklāti minēts J. Blavatskas grāmatā “Slepenā Doktrīna”[1], ko viņa uzrakstīja tiešā Dievišķo Skolotāju vadībā, kas jau sasnieguši augstu evolūcijas pakāpi un tagad palīdz cilvēcei, un tāpēc šis informācijas avots pelna īpašu ievērību.

“Slepenajā Doktrīnā” svētais vārds tiek rakstīts kopā: Sanatkumara. Sanatkumara nosaukts par starojošo manvantaras rītausmas dēlu, Dhiani, Dhian Kohanu, Anupadaku, par vienu no septiņiem no saprāta dzimušajiem Brahmas dēliem, Manu, Uguns dēlu, cienīgu sirmgalvi, visaugstāko Būtni uz Esamības pakāpieniem un vēl citos titulos. Ja salīdzina ar cilvēku, tad katram konkrētam cilvēkam arī ir dažādas lomas dzīvē, viņš vienlaikus ir dēls, vīrs, tēvs, viņam ir profesija, zinātniskais grāds, viņš ir kādas organizācijas biedrs. Tā arī Sanatam Kumaram ir daudz dažādu titulu un vārdu. Lai apjaustu, kas īsti ir Sanats Kumara un Viņa diženums, mums īsi jāiepazīstas ar seno zināšanu ābeci, kas rietumu pasaulei atklāta 19. gs. beigās “Slepenajā Doktrīnā”.

Šī darba pamatā ir “Dzian Grāmatas” stances. Ievadā J. Blavatska raksta: “… galvenā darba, no kura ņemtas stances, nav Eiropas bibliotēkās. GRĀMATA DZIAN (vai DZAN) mūsu filologiem nemaz nav zināma, jebkurā gadījumā viņi nekad nav dzirdējuši par to ar šādu nosaukumu. …bet okultisma skolniekiem un visiem īstiem okultistiem tam nav lielas nozīmes. Šīs Doktrīnas galvenais pamats atrodas sanskrita manuskriptu simtos un tūkstošos, no kuriem daži jau ir pārtulkoti un, kā parasti, interpretācijās izkropļoti, citi joprojām gaida savu kārtu.”[2]

Autore ievadā raksta, ka Slepenā Doktrīna bija vispārizplatīta reliģija senajā pasaulē. Tās izplatības pierādījumi un “tās klātbūtne katrā zemē kopā ar visu tās lielo adeptu mācību pastāv līdz šai dienai Okultajai Brālībai piederošajās slepenajās svētnīcās un bibliotēkās.”[3] Visi dokumenti tiek rūpīgi un saudzīgi saglabāti, lai parādītos vairāk apgaismotā laikā.

Grāmata “Slepenā Doktrīna” satur pašas stances un daudzus komentārus, kas “ņemti no ķīniešu, tibetiešu un sanskrita tulkojumiem, oriģinālajiem Senzara komentāriem un skaidrojumiem no Dzian grāmatas, kas pirmo reizi dota Eiropas valodā.”[4] Turklāt abu sējumu katrā otrajā daļā autore sniedz simbolu un jēdzienu papildu skaidrojumus.

Stances satur kādu “abstraktu formulu”, kas var tikt lietota “visai evolūcijai: mūsu sīkās Zemes evolūcijai, planētu ķēdei, kurā ietilpst mūsu Zeme, Saules Pasaulei, pie kuras pieder šī ķēde un tā tālāk augšupejošā kārtībā …

   Septiņas stances, kas dotas šajā sējumā[5], ir šīs abstraktās formulas septiņi termini. Tās attiecināmas un apraksta septiņas lielās evolucionārā procesa stadijas, par kurām Purānās[6] runāts kā par “Septiņām Radīšanām” un Bībelē kā par “Radīšanas Dienām”.[7]Turklāt “Dzian Grāmata” ir daudz senāka nekā indiešu Vēdas, nemaz nerunājot par Bībeli.

Jebkurā radīšanas aktā ietilpst idejas rašanās un pēc tam tās īstenošana. Visuma radīšanas akts atbilstoši “Slepenajai Doktrīnai” sākas ar to, ka Augstākā Dievība, ko sauc arī par Absolūtu, absolūto Principu, Atmanu, mūžīgo neizzināmo Dievību, Parabramanu (indusi) u.tml., no neizpaustā stāvokļa pāriet izpaustajā. Tas kļūst par “Brahmu (Divdzimumu Spēku) un izvēršas par izpausto Visumu”, kļūstot par “Logosa izpausto Vārdu”[8]. Tālāk notiek daudzkārtēja diferenciācija un arvien jaunu “formu” radīšana, sākot ar Dievišķo apziņu un beidzot ar fizisko matēriju.

Starp tiem, kas noteiktā Radīšanas posmā pirmie pamostas aktīvai dzīvei, ir zināmas tā sauktās pirmdzimtās Dhiani Budas Būtnes vai Dhian Kohani – redzamās pasaules celtnieki. Šie daži pārvadītāji ir starpnieki starp Augstāko un zemāko. “No Gara jeb kosmiskā Dompamata rodas mūsu apziņa, no kosmiskās Substances – tie daži pārvadītāji, kuros šī apziņa individualizējas un sasniedz pašapzināšanos vai domājošu apziņu.”[9]

Dhian Kohanus kristieši sauc par Erceņģeļiem, indusi – par Riši Pradžapati, ebreji – par Elohimiem vai Dieva Dēliem. Visām tautām viņi ir planetārie Gari, kas cilvēkiem kļuvuši par Dieviem. I stances komentāros tēlaini atklāta Dhian Kohanu būtība: “Ah-hi (Dhian Kohani) ir Gara Būtņu pulks – eņģeļi kristietībā, Elohimi un “Vēstneši” ebrejiem – viņi ir Dievišķās vai Visuma Domas un Gribas Pārvadītāji, lai tā varētu izpausties. Viņi ir Saprātīgie Spēki, kas dod un nosaka Dabā tās likumus, un tai pašā laikā viņi paši darbojas atbilstoši Likumiem, kurus viņiem analoģiski devuši vēl Augstāki Spēki, bet viņi nav Dabas Spēku “personificējums”, kā bieži kļūdaini tiek uzskatīts. Šī gara Būtņu Hierarhija, caur kuriem izpaužas Visuma Saprāts, tik tiešām ir kā armija, caur kuru parādās tautas kareivīgums; tā sastāv no korpusiem, divīzijām, brigādēm, pulkiem u.t.t.; katram ir sava individualitāte vai sava īpašā dzīve, ar zināmu daļu brīvības darbībās un atbilstošu atbildībui; katrs iekļauts vēl plašākā Individualitātē, kam pakļautas viņa personīgās intereses, un katrs ietver sevī vēl mazāku individualitāti.”[10] Pievērsīsim uzmanību tam, ka Dhian Kohani ir uz augstas pakāpes gara Būtņu Hierarhijā, tie ir “ģenerāļi”, kas vada savus daudzos “karapulkus” un tai pašā laikā pakļaujas “ģenerālisimusam”. Šajos gara “karapulkos” pastāv precīza hierarhiska pakļautība un pienākumu un atbildības sadale.

IV stances komentāros Dhian Kohani nosaukti par Kumarām, Uguns Dēliem, Agnišvatiem, septiņiem mistiskiem Gudrajiem. “Viņi ir “Uguns Dēli”, jo viņi ir pirmās Būtnes, kas nākušas un attīstījušās no Sākotnējās Uguns un kas “Slepenajā Doktrīnā” saukti par “Saprātiem”. “Jo Kungs Dievs… ir Uguns aprijošā”.[11]” [12]. Autore paskaidro: “Uguns ir Ēters savā vistīrākajā veidā un tāpēc netiek uzskatīts par matēriju, bet ir Ētera vienotība – atkārtotā izpaustā Dievība.”[13]

Dhian Kohani tiek minēti arī kā Manu (III stances komentāros). Manu ir sava atsevišķā cikla (jeb Riņķa) aizbildnis, “katrs Manu ir sevišķs dievs, visa tā radītājs un formētājs, kas parādās viņam atbilstošā esamības cikla jeb Manvantaras[14] laikā.”[15]

Autore sniedz Kumaru aprakstu, kas dots vienā no ezoteriskajiem tekstiem: “Kumari būtībā ir Dhiani, kas tieši nākuši no Augstākās Sākotnes un kas no jauna parādās Vaivasvata Manu[16] periodā, lai veicinātu cilvēces attīstību.”[17]

Pavisam ir septiņi Kumari. Četri no viņiem bieži tiek minēti ezoteriskajos tekstos, bet trīs Kumari ir apslēpti. “Četri ekzoteriskie Kumari ir SanatKumara, Sananda, Sanaka un Sanatana; un trīs ezoteriskie ir Sana, Kapila un Sanatsudžata.”[18] Bet šie vārdi ir tikai pseidonīmi, kā apliecina autore.

Ar dažādiem vārdiem Kumari ir katrā reliģijā. Dievību skaits ir septiņi vai desmit. “Mūsu rases … ir cēlušās no Dievišķām Rasēm, lai arī kādos vārdos pēdējās nesauktu. Vai mums ir darīšana ar indusu Riši vai Pitri; ar ķīniešu Čin-nan un Čžan-gi – viņu “Dievišķo CIlvēku”; vai Pusdieviem no akadiešu Dingir un Mul-lil – Dievu Radītāju, vai ar “Ēnu valstības Dieviem”; ar ēģiptiešu Izīdu, Ozirisu un Totu; ar ebreju Elohimiem; vai ar Manko-Kapak un viņa peruāņu pēctečiem – teiksma visur paliek nemainīga. Katrai tautai ir septiņi vai desmit Riši-Manu un Pradžapati; septiņi un desmit Ki-i; vai desmit un septiņi Amešaspenti[19] (ekzoteriski seši); desmit un septiņi haldiešu Annedoti; desmit un septiņi Sefiroti u.t.t. Visi viņi ir cēlušies no sākotnējiem Ezoteriskās Doktrīnas Dhian Kohaniem vai no “Celtniekiem”, kas minēti pirmā sējuma Stancēs.”[20]

Kāda loma Kumariem ir bijusi cilvēces attīstībā?

Uguns Dēli (Saules Dievības) ir “īstā garīgā ES” (Es Kristus vai augstākā Manasa) ciltstēvi fiziskajā cilvēkā atšķirībā no Pitrisiem (Mēness Dieviem), kas kļuva par viņa “fiziskās formas paraugu vai tipu” Tēviem, formas, kas radīta “pēc viņu līdzības”. [21]

Ielūkosimies “Slepenās Doktrīnas” otrajā sējumā, kurā aprakstīta cilvēces pamatrasu rašanās un attīstība.

“12. Lielie Kohani aicināja Mēness Valdoņus [un teica viņiem] par Gaisīgiem Ķermeņiem: “Radiet cilvēkus, jūsu dabas cilvēkus. Dodiet viņiem viņu iekšējās Formas[22]. Viņa[23] saliks ārējos Apvalkus (ārējos ķermeņus)…

13. Viņi [Mēness Dievi] gāja katrs uz viņam paredzēto Zemi; septiņi no viņiem, katrs uz savu iedalīto daļu. Liesmas Valdoņi palika aizmugurē. Viņi negribēja iet, viņi nevēlējās radīt.”[24]

Starp tiem, kas “atteicās radīt pēctečus”, autore nosauc Sanatu Kumaru. Kumari “… parādās darbības laukā, “atteikdamies” – kā to izdarīja Sanatkumara un Sananda, – “radīt pēcnācējus”. Bet tik un tā viņus sauc par “cilvēka (domājoša) radītājiem.”[25]

Ezoterisko nozīmi tam, ka Uguns Dēli atteicās “radīt pēcnācējus”, “Slepenā Doktrīna” skaidro šādi: “Sacēlušies” negribēja radīt bezrakstura, bezatbildīgus cilvēkus, kā to izdarīja “paklausīgie” Eņģeļi; viņi nevarēja pat apveltīt cilvēciskās būtnes kaut vai ar savu personīgo īpašību pagaidu atspulgiem, jo pēdējie, piederēdami pie cita un daudz augstāka apziņas plāna, tomēr atstātu cilvēku bezatbildīgu, tātad tas traucētu jebkādai augstākas pavirzīšanās iespējai. Nekāda garīga un psihiska evolūcija uz Zemes – viszemākajā un materiālajā plānā – nav iespējama tam, kas vismaz šajā plānā savā būtībā ir pilnīgs un nevar vairs uzkrāt ne nopelnus, ne trūkumus. Ja cilvēks paliktu inertas, nemainīgas un nekustīgas Pilnības bāls atspoguļojums, vienots negatīvs un pasīvs īstā Es esmu tas, kas Es esmu atribūts, tad viņš būtu nolemts nodzīvot dzīvi uz Zemes it kā iegrimis smagā miegā bez sapņiem; tātad tas būtu neveiksmīgs mēģinājums šajā plānā.”[26]

Tātad Mēness Dievības, kam nebija saprāta, izstaroja no sevis sev līdzīgas būtnes, radīja savus gaisīgi caurspīdīgos dubultniekus, t.i. cilvēka nākamās ķermeniskās formas. Kāpēc no objektīvā viedokļa Ugunīgās Dievības “nevēlējās radīt”? Tāpēc, ka ugunīgā substance ir pārāk smalka cilvēku nākamo ķermeņu radīšanai, bet Mēness Dievu astrālā matērija ir daudz tuvāka fiziskajam plānam, kaut arī ievērojami atšķiras no tā pēc blīvuma. Tāpēc arī bija vajadzīgi daudzi miljoni gadu, lai padarītu blīvāku astrālo matēriju – līdz fiziskā plāna matērijas blīvumam, lai cilvēks iegūtu kaulu skeletu un miesa kļūtu tāda, kāda tā ir tagad.

Tikai trešās pamatrases laikā (apmēram pirms 18 miljoniem gadu) norisinājās cilvēcei ārkārtīgi nozīmīgs notikums: Uguns Dēli apveltīja cilvēku formas ar saprāta “dzirksti”, t.i. ar spēju domāt. Kad cilvēce bija kļuvusi fiziski gatava, Uguns Dievi (Kumari vai Dhian Kohani) “nolaidās” (“krita”) matērijā, tādējādi paātrinādami Zemes cilvēces evolūciju. Viņi ne tikai apveltīja cilvēces lielāko daļu ar saprātu. Viņi arī iemiesojās dažos cilvēku ķermeņos un tā piešķīra viņiem zināšanas un gribu – to, bez kā cilvēks nekad nekļūtu tas, kas viņš ir tagad.

“27. Trešā rase kļuva par Gudrības Valdoņu Nesēju [Pārvadītāju]. Tā radīja Gribas un Jogas Dēlus, ar Krijašakti[27] spēku tā radīja viņus, Svētos Tēvus, Arhatu Senčus…”[28]

Šo Dzian Grāmatas stanci autore komentē šādi: “Tādējādi trešā rase radīja tā sauktos “Gribas un Jogas Dēlus” vai “Senčus” – Garīgos Ciltstēvus – visus nākamos un tagadējos Arhatus vai Mahatmas…[29] Radīšana ir tikai Gribas rezultāts, kura iedarbojas uz fenomenālo Matēriju, izsaucot no tās Sākotnējo Dievišķo Gaismu un Mūžīgo Dzīvību. Viņi bija nākamo cilvēces Glābēju “Apslēptās Sēklas”.”[30]

   “Gudrības Dēli”, kas … iemiesojās tajā [trešajā] pamatrasē, ar Kriašakti starpniecību radīja pēctečus, sauktus par… “Gribas un Jogas Dēliem”. Viņi bija apzinīgs radījums, jo daļa no šīs rases jau bija augstāka, garīga saprāta Dievišķās dzirksteles apgarota. Šie pēcteči nebija rase. Sākumā tā bija Brīnišķīga Būtne, saukta par “Iniciatoru”, bet pēc viņa – grupa pusdievisķu, puscilvēcisku Būtņu. … viņi ir tie, kuros, kā teikts, iemiesojās augstākie Dhiani – “iepriekšējo Manvantaru Muni un Riši”, – lai radītu nākamo cilvēcisko Adeptu audzētavu uz šīs Zemes pašreizējā Cikla laikā. Šie “Gribas un Jogas Dēli”, kas dzimuši, varētu teikt, šķīstā veidā, palika, kā paskaidrots, pilnīgi atdalīti no pārējās cilvēces. Tikko pieminētā “Būtne”, kurai jāpaliek nenosauktai, ir Koks, no kura nākamajos laikmetos atzarojušies visi lielie, vēsturiski pazīstamie Gudrie un Hierofanti, tādi kā Riši Kapila, Hermess, Enohs, Orfejs u.c.”[31]

Ja Dhian Kohani nebūtu apveltījuši trešās rases cilvēku formas ar Augstāko Saprāta Gaismu (Es Kristus vai Augstāko Manasu), tad cik gan simtiem miljonu gadu vēl vajadzētu, lai cilvēks kļūtu apzinīgs! Dzīvnieciskais cilvēks saviem spēkiem nekad nevarētu sasniegt šo mērķi. Viņš turpinātu savu eksistenci gandrīz neapzinīgi, kā to var novērot piemērā ar dzīvniekiem.

Pasnieguši cilvēcei tādu nenovērtējamu dāvanu, Kumari arī turpmāk neatstāja to bez palīdzības. Viņi vēlāk iemiesojās arī Lemūrijas, Atlantīdas un āriešu rasēs kā Gudrie un Hierofanti, diženi valdnieki un reliģiju dibinātāji. Visi senatnes gudrie “stāsta mums … par septiņiem sākotnējiem un divējādiem Dieviem, kas nolaižas no saviem debesu mājokļiem[32] un valda uz Zemes, mācīdami cilvēkiem astronomiju, arhitektūru un visas citas zinātnes, kas nonākušas līdz mums. Šīs Būtnes sākumā parādās kā Dievi un Radītāji, pēc tam viņi iedzimst topošajā cilvēkā, lai beidzot parādītos kā “Dievišķie ķēniņi un valdnieki”. Bet šo faktu pamazām aizmirsa.”[33]

Autore norāda, ka “āriešu tautas varēja izpētīt savu izcelšanos caur atlantiem no lemūriešu rasēm, kas bija vairāk garīgas un kurās iemiesojās paši “Gudrības Dēli”.[34]

Gudrības Dēli ir vēl viens to pašu septiņu Dhian Kohanu nosaukums. “Bhagavadgītā” viņi nosaukti par septiņiem lielajiem Riši.“Atcerēsimies, ka septiņi Riši, Saptarši varētu būt Lielā Lāča septiņu zvaigžņu Reģenti, un tāpēc viņiem ir viena daba ar planētu Eņģeļiem vai septiņiem Lielajiem planetārajiem Gariem. Viņi visi ir iemiesojušies uz Zemes kā cilvēki dažādās Kalpās un Rasēs.”[35]

Pētot Kumaru lomu cilvēces attīstībā, nevar noklusēt par zemes cilvēku lielajiem maldiem šīs lomas sakarā. Daudzās pasaules reliģijās Augstākās palīdzības akts, kas veikts saskaņā ar Evolūcijas likumu (Augstākajam ir jāpalīdz zemākajam), tiek uzskatīts par eņģeļu krišanu “elles tumsā”. “Slepenajā Doktrīnā” šis akts ir nosaukts par lielo “pašuzupurēšanos cilvēces labā”.

“Slepenā Mācība māca, ka Uguns Dēvas, Rudras un Kumari, Šķīstie Eņģeļi (pie kuriem pieder Erceņģelis Mihaēls un Gabriēls), Dievišķie “Dumpinieki”… izvēlējās dot priekšroku iemiesošanās lāstam un ilgajiem Zemes eksistences un atkaliemiesošanās cikliem, nevis vērot nelaimi, kaut arī neapzinātu, kādā nokļūtu būtnes, kas ar savu pārāk garīgo Radītāju pa pusei pasīvās enerģijas starpniecību parādījās kā savu Brāļu atspoguļojumi. Ja “cilvēkam ir jāizmanto sava dzīve tam, lai nelīdzinātos dzīvniekam un nevis apgarotu, bet cilvēciskotu savu Es”[36], tad viņam ir jāpiedzimst par cilvēku, nevis eņģeli. Tāpēc teika norāda, ka debesu Jogi brīvprātīgi ziedoja sevi, lai izpirktu cilvēci, kas sākumā bija radīta pēc Dieva līdzības un pilnīga, apveltīdami to ar cilvēciskām piesaistēm un centieniem. Lai to izdarītu, viņiem bija jāatsakās no viņiem piederīgā stāvokļa un jānolaižas mūsu Sfērā, un jāapstiprina tajā sava klātbūtne uz visu Mahajugas ciklu, tādējādi nomainot savas bezpersoniskās Individualitātes pret individuālām Personībām – pārzvaigžņu esamības svētlaimi pret Zemes dzīves lāstu. Šo Ugunīgo Eņģeļu, kuru būtība bija Zināšanas un Mīlestība, brīvprātīgo upuri ekzoteriskās teoloģijas sagrozīja apgalvojumā, ka “Sadumpojušies Eņģeļi” tika nogāzti “Elles Tumsā” – uz mūsu Zemes.”[37]

Augstākminētā Brīnišķīgā Būtne vai “Iniciators”, ko radīja Dhian Kohani un no kura cēlušies (“tika atdalīti”, varētu teikt, šķīstā veidā) “Gribas un Jogas Dēli”, nosaukts arī par LIELO UPURI, par ko ļoti poētiski pateikts grāmatā:

“Viņš ir “Iniciators”, saukts “LIELAIS UPURIS”. Jo, būdams pie Gaismas sliekšņa, Viņš uz to raugās no Tumsas Loka, ko Viņš nepārkāps; un līdz pēdējai šā Dzīvības Cikla Dienai Viņš nepametīs savu posteni. Kāpēc Vientuļais Sargs paliek paša izvēlētajā postenī? Kāpēc Viņš sēž pie Pirmsmūžības Gudrības Fontāna, no kura Viņš vairs nedzer, jo nav nekā, ko Viņš varētu uzzināt tādu, ko nebūtu jau zinājis, – ne uz šīs Zemes, ne tās Debesīs? – Tāpēc, ka vientuļie, nogurušie ceļinieki, mājās atgriezdamies, nekad, pat līdz pēdējam mirklim nav pārliecināti, ka nepazaudēs savu taku šajā bezgalīgajā Ilūzijas un Matērijas tuksnesī, ko sauc par Zemes Dzīvi. Tāpēc, ka Viņš alkst parādīt katram gūsteknim, kam izdevies atbrīvoties no miesas un ilūzijas važām, ceļu uz to brīvības un Gaismas sfēru, no kuras Viņš pats sevi brīvprātīgi izraidījis. Tāpēc, ka, īsāk sakot, Viņš ziedoja sevi cilvēces Glābšanas labad, kaut arī nedaudzi izredzētie spēj izmantot šo LIELO UPURI.

   Šī MAHAGURU tiešā, klusējošā vadībā kopš cilvēciskās apziņas pirmās atmodināšanas visi citi, mazāk Dievišķie cilvēces Skolotāji tapa par agrīnās cilvēces vadītājiem. Ar šo “Dieva Dēlu” starpniecību bērnišķīgā cilvēce ieguva savu pirmo sapratni par visām mākslām un zinātnēm, kā arī par garīgajām zināšanām. Tieši Viņi ielika pirmo akmeni to seno civilizāciju pamatos, kuras tik pamatoti izraisa mūsu laika zinātnieku un pētnieku paaudzes izbrīnu.”[38]

Cilvēcei par laimi Lielie Gudrības Dēli, Dhian Kohani būs ar mums līdz tam laikam, kamēr mūsu cilvēciskā evolūcija nesasniegs gala mērķi.

Tā kā Dhian Kohani ir mūsu Ciltstēvi, tad mūsu garīgie ķermeņi (principi) ir identiski Viņu garīgajai dabai. Mūsu uzdevums ir iziet cauri visiem evolūcijas posmiem, caur daudziem atkaliemiesošanās cikliem atbilstoši Karmas likumam, kamēr katrs no mums, kā teikts “Slepenajā Doktrīnā”, neiegūs “individualitāti; sākumā iedzimta impulsa ierosinātu, vēlāk ar paša personīgajiem spontānajiem pūliņiem Karmas kontrolē, tādējādi paceļoties cauri visām saprāta pakāpēm no zemākā līdz augstākajam Manasam, no minerāla un auga līdz augstākajam Erceņģelim (Dhiani Buda).”[39]

Tas nozīmē, ka pēc Radītāja ieceres katrs cilvēks, kas iet evolūcijas ceļu, kaut kad kļūs tāds kā Sanats Kumara!

* * *

Visos laikos Sanats Kumara un citi Dievišķie Skolotāji ir palīdzējuši Zemes cilvēkiem. Mēs zinām par pravieti Daniēlu no Vecās Derības un apustuli Jāni, kas redzējuši cienīgo sirmgalvi. Mēs zinām, ka izcilie valdnieki un reliģiju dibinātāji tādā vai citādā veidā pārvadīja uz Zemi Dievišķo enerģiju. Pēdējie gadsimti nav izņēmums.

Cilvēces Skolotāji sūta pasaulei zināšanas, ko spēj uztvert cilvēki, kas sasnieguši augstu apziņas līmeni. Tāds cilvēks 19. gs. bija
J. Blavatska. 20. gs. jaunu Mācību Agni Jogu pieņēma J. Rēriha; vēstījumus no Gudrības Valdoņiem pieņēma Gajs un Edna Ballardi, Marks un Elizabete Profeti. 21. gs. palīdzība mūsdienu cilvēcei nāk caur Tatjanu Mikušinu, kam 2004. gadā tika piešķirta Lielās Baltās Brālības sūtnes mantija.

Laikā no 2005. līdz 2014. gadam Tatjana Mikušina ir pieņēmusi aptuveni 470 vēstījumus no vairāk nekā 60 Gaismas Būtnēm. Vēstījumos sarunu formā ir pasniegta Gudrības Valdoņu Mācība, un īpaši akcentēta ir nepieciešamība mainīt apziņu, kā arī sniegtas zināšanas par mūsu laika īpatnībām un aktualitātēm.

Mūsu laikā norisinās ciklu maiņa. Cilvēce ir nonākusi viszemākajā materialitātes punktā un sāk ceļu uz Mājām Gara valstībā. Kosmiskais svārsts sāk kustību pretējā virzienā – no gara gremdēšanās matērijā uz tā pacelšanos īstajā realitātē. Ceļš būs ilgs. Nākamo gadu miljonu laikā norisināsies pretējais process – matērija kļūs mazāk blīva, smalkāka, un cilvēki apgūs arvien jaunas apziņas pakāpes līdz pat Dhian Kohanu apziņai, tātad Dievišķu apziņu.

Gudrības Valdoņi, un vispirms jau Sanats Kumara, atgādina mums par mūsu Dievišķo izcelsmi un aicina mūs atmosties Augstākajai realitātei, jo Dievišķā realitāte savā mīlestībā, gudrībā un daiļumā pārspēj visbrīnišķīgākās fiziskās pasaules parādības.

Sanats Kumara mūs uzrunā ar Tatjanas Mikušinas starpniecību:

“Jūs atrodaties fiziskajā plānā, un vispirms jūs satrauc viss, kas notiek jūsu apkārtnē. Bet mēs jūs saucam augstāk, mēs jūs saucam uz kalnu virsotnēm, uz mūsu pasauli. Mūsu pasaulē jūs varēsiet justies pilnīgā drošībā, drošā kontrolē un uzraudzībā.

Jūs esat pieraduši pie tā, ka no iemiesojuma iemiesojumā jūs atnācāt jūsu ērtajā fiziskajā pasaulē. Jūs jūtat savu nesaraujamo saistību ar savu fizisko pasauli. Jūs radījāt šo pasauli. Es jums saku, ka ir pienācis laiks, kad jums vajag saprast un pieņemt savā apziņā, ka jūsu pasaule tiks pārveidota. Tiem indivīdiem, kas nav sasnieguši noteiktu apziņas līmeni, pašreizējais iemiesojums var kļūt par viņu individualitātes pēdējo izpausmi fiziskajā plānā.

Tāpēc pārdomājiet manus vārdus, kamēr vēl ir laiks. Pieņemiet savās sirdīs un pamēģiniet īstenot savā dzīvē Lielo Dievišķo Likumu.

Viss iznīcīgais, ko radījusi jūsu nepilnīgā apziņa, pārstās eksistēt. Paliks tikai tas, kas ir mūžīgs. Jūsu labākās gara izpausmes. Nesavtīgums, pašuzupurēšanās, pašatdeve, augstākā Mīlestības izpausme un daudzas citas lietas pastāvēs kopā ar jums Jaunajā Pasaulē. Tad, kad vecā pasaule aizies nebūtībā, tās vietu ieņems Jaunā Pasaule.

Tajā pasaulē nebūs vietas nekādām negatīvām cilvēku izpausmēm. Tajā pasaulē paliks tikai tas, kas ir mūžīgs, tikai tas, kas ir labāko cilvēcisko īpašību izpausme. Šīs īpašības vairosies un augs. Bet viss savu laiku nodzīvojušais tiks noslaucīts un iznīcināts.

Jums nav, par ko uztraukties un skumt. Uzticieties šī Visuma Lielajam Likumam. Tie, kas tic, tie, kas mīl, tie, kas cer, ar viņiem nekas neatgadīsies un nenotiks. Ticiet man.

Es esmu ar jums. Visas Dievišķās būtnes ir ar jums. Mēs palīdzēsim līdz galam katram, kurā ir dzīva Dievišķā monāde, kurā ir izpausta Dievišķā būtība.

Nevienam no mūsējiem nav lemts pazust nebūtībā. Viss būs tā, kā ir rakstīts pagātnes un tagadnes svētajās grāmatās.

   Ar jums ir Dievs! Nebaidieties no pārmaiņām!”[40]

Tāpat kā “Slepenajā Doktrīnā”, arī mūsdienu vēstījumos ir stāstīts par Sanata Kumaras lielo varoņdarbu. Zaratustra savā 2012. gada 27. decembra vēstījumā ar lielu godbijību saka:

“Pateicoties šim Garam, visa Zemes cilvēce varēja turpināt savu evolūciju. Ir pārāk netaisnīgi aizmirst šīs augstās individualitātes Gara varoņdarbu. Pārāk necienīgi nodot aizmirstībai to Būtni, kurai pateicoties cilvēce līdz šim laikam turpina savu evolūciju.

<…>

Tas bija pirms daudziem miljoniem gadu. Toreiz situācija uz planētas ļoti atgādināja situāciju, kāda ir izveidojusies jūsu laikā.

Uz visas planētas nebija neviena, kas varētu uzturēt Dzīvības Liesmu, Dievišķo uguni savās čakrās. Nebija nevienas būtnes uz planētas, kas pārvadītu Dievišķo enerģiju pasaulē.

Saskaņā ar Likumu pasaule, kas sevi atdalījusi no Dieva, bija iznīcināma kā neizdevusies civilizācija.

Dievs jau bija iecerējis jaunu līlu planētai Zeme.

Tomēr atradās ļoti augsta individualitāte, kas galvoja par planētu un tās evolūcijām.

Pašā pēdējā momentā tika pieņemts lēmums: Zemes evolūcijām turpināt savu eksistenci, bet tikai tik ilgi, kamēr uz Zemes iemiesojumā būs kaut viens cilvēks, kas spēs saglabāt Dievišķās apziņas līmeni.

Pirmais, kurš uzņēmās iemiesošanās krustu uz tumšās planētas, bija Sanats Kumara. Viņš ziedoja visus savus sasniegumus, lai atnāktu iemiesojumā un dotu planētas Zeme evolūcijām Dievišķos vadības principus un Dievišķā Likuma izpratni.

Šis Gara varoņdarbs deva iespēju miljoniem dzīvesplūsmu turpināt evolūciju uz planētas Zeme.

<…>

Pasaulei tā ir liela žēlastība, ka Sanats Kumara joprojām kalpo planētas Zeme evolūciju labā.

Tagad, kad jūs zināt, kam jūs esat pateicību parādā par savu evolūciju, jūs nevarēsiet vairs bezatbildīgi rīkoties ar savu Dievišķo enerģiju. Miljoniem gadu Sanats Kumara ir piesists matērijas krustā, lai jūsu dvēseles varētu stiprināties un uzņemties atbildību par planētu un par savu pašu evolūciju.

   Jūs vairs nevarat izlikties, ka neko nezināt. Jums ir jāparāda viss savs apzinīgums un jāizjūt godbijība tā lielā upura priekšā, ko Sanats Kumara ir nesis jūsu dzīvesplūsmu labā.”[41]

Tagad, kad Sanata Kumaras svētais vārds un zināšanas par viņa varoņdarbu ir plaši pieejamas, kad Sanata Kumaras un citu Gudrības Valdoņu vēstījumi uzrunā katru cilvēku no grāmatu lappusēm un datoru ekrāniem, cilvēce vairs nevar turpināt kā līdz šim dzīvot tikai ar fiziskā plāna interesēm.

Cilvēku dzīves mērķis un jēga tieši ir kontaktu nodibināšana un uzturēšana ar Augstākajām pasaulēm. Kad pietiekami daudz cilvēku būs spējīgi savā apziņā pacelties Augstākajās pasaulēs, tad arī notiks Dievišķās pārmaiņas pasaulē. Tieši ar savas apziņas palīdzību mēs varēsim pārveidot fizisko pasauli un tā izpildīt savu evolūcijas misiju.

Tagad jums ir pienācis laiks darboties
Sanats Kumara 2012. gada 21. decembrī

 

Materiālu sagatavoja Jeļena Iļjina   

 


[1] Grāmata pirmo reizi tika izdota Londonā 1888. g., bet Krievijā – 1937. g. J. Rērihas tulkojumā.

[2] “Тайная Доктрина” 1. sēj., St. 7. Šeit un turpmāk citāti no “Тайная Доктрина” ņemti no šī izdevuma:
Блаватская Е.П. Тайная Доктрина. – В 2-х т. – Новосибирск: Сибирское отделение изд-ва «Детская литература», 1991. Rakstība un izcēlumi tekstā saglabāti tā, kā pirmavotā.

[3] Turpat – С. 20.

[4] Turpat – С. 57.

[5] “Slepenās Doktrīnas” pirmajā sējumā aplūkotas septiņas stances, otrajā – divpadsmit.

[6] Purānas ir senindiešu literatūras teksti sanskritā. Galvenokārt tie ir pēcvēdiskā perioda raksti, kuros aprakstīta visuma vēsture no tā radīšanas līdz iznīcībai, valdnieku, varoņu un dēvu ģenealoģija, izklāstīta arī hinduistu filozofija un kosmoloģija (wikipedia).

[7] Тайная Доктрина. Т. 1. – С. 56.

[8] Тайная Доктрина. Т. 1. – С. 42 (Пролог).

[9] Turpat – С. 51 (Пролог).

[10] Тайная Доктрина. Т. 1. – С. 82-83.

[11] 5. Mozus gr. 4:24.

[12] Тайная Доктрина. Т. 1. – С. 134.

[13] Turpat – С. 134.

[14] Manvantara tulkojumā nozīmē “starp dieviem Manu”. Vienas manvantaras ilgums ir 308 448 000 gadu. No 14 manvantarām sastāv viena Kalpa jeb viena Visuma Radītāja Brahmas diena.

[15] Тайная Доктрина. Т. 1. – С. 109.

[16] Vaivasvata Manu ir septītais Manu – piektās pamatrases Manu.

[17] Тайная Доктрина. Т. 1. – С. 564.

[18] Turpat – С. 565.

[19] “Amešaspentu ir seši, – bez Ormazdas, viņu Galvenā un Logosa. Bet Slepenajā Doktrīnā viņš ir septītais un Augstākais, tāpat kā Pta ir septītais Kabirs starp Kabiriem.” (J. Blavatskas piezīme).

[20] Тайная Доктрина. Т. 2. – С. 459.

[21] Turpat – С. 565.

[22] Džīvas jeb monādes (J. Blavatskas piezīme).

[23] Māte Zeme vai Daba (J. Blavatskas piezīme).

[24] Dzian grāmatas III Stance. Тайная Доктрина, Т. 2. – С. 21.

[25] Тайная Доктрина. Т. 2. – С. 735.

[26] Turpat – С. 303-304.

[27] “Krijašakti ir noslēpumainais domas spēks, kas dod tai iespēju atveidot ārējos, taustāmos fenomenālos rezultātus caur tai piemītošo enerģiju. Senie apstiprināja, ka jebkura doma izpaudīsies ārēji, ja cilvēka uzmanība [un griba] ir dziļi koncentrēta uz to. Tieši tāpat spriegu vēlēšanos pavadīs vēlamais rezultāts. Jogs parasti dara savus brīnumus ar Ičhašakti (gribas spēks) palīdzību un Krijašakti.” (no raksta Т. Субба-Роу «Двенадцать знаков Зодиака» krājumā «Пять лет Теософии»; Тайная Доктрина. Т. 2. – С. 219).

[28] Dzian grāmatas VII Stance. Тайная Доктрина. Т. 2. – С. 26.

[29] Arhats – “cienīgs, pilnīgs”, tas, kas ir atbrīvojies no atkaliemiesošanās un “pelna Dievišķus pagodinājumus”. Mahatma – tulkojumā nozīmē liela Dvēsele (sanskr.), visaugstākā līmeņa adepts, kas sasniedzis pilnīgu savu zemāko principu kontroli. Mahatmām piemīt viņu sasniegtajam garīgās evolūcijas līmenim atbilstošas zināšanas un spēks. Pali valodā viņus sauc par Rahatiem vai Arhatiem.

[30] Тайная Доктрина. Т. 2. – С. 219-220.

[31] Тайная Доктрина. Т. 1. – С. 265.

[32] ] Purānās tas ir identificēts ar Šveta Dvipa, Višnu vai Brahmas mājokli uz Meru kalna (J. Blavatskas piezīme).

[33] Тайная Доктрина. Т. 2. – С. 459.

[34] Turpat – С. 397-398.

[35] Тайная Доктрина. Т. 2. – С. 398. Сноска 687.

[36] Fragments no Kabalas.

[37] Тайная Доктрина. Т. 2. – С. 307-308.

[38] Тайная Доктрина. Т. 1. – С. 265-266.

[39] Turpat – С. 52.

[40] Par stāvokli pasaulē. Sanats Kumara 2008. gada 12. oktobrī. “Gudrības Vārds 3”, izd. “Sol Vita”, Rīga 2011.

[41] Jums ir jāizjūt godbijība pret lielo upuri, ko Sanats Kumara ir nesis jūsu dzīvesplūsmu labā. Zaratustra 2012. gada 27. decembrī.
“Gudrības Vārds 6”, izd. “Sol Vita”, Rīga 2013.

 


Tulkoja Lauma Ērgle    

http://www.sirius-riga.lv/