Savas misijas apzināšanās 13.09.2023

Pirms cilvēks nāk iemiesojumā, viņš var apņemties veikt konkrētu misiju Augstāko Spēku uzdevumā, bet tas nenozīmē, ka piedzimstot viņš šo apņemšanos atceras. Lai apzinātos savu misiju un sāktu to pildīt, pirms tam ir jānokārto dzīves testi (negatīvas situācijas), kā arī jānokārto dzīves eksāmeni (ļoti grūtas dzīves situācijas). Ko nozīmē nokārtot dzīves testus un eksāmenus? Tas nozīmē, ka sastopoties ar negatīvajām situācijām, cilvēks no tām nebēg, bet kaut ko mācās, kļūst dzīves gudrāks, nevaino citus savās problēmās un meklē problēmas risinājumus.

Tikai tad, kad cilvēks ir sasniedzis noteiktu apziņas līmeni, viņš ar sirdi sāk atcerēties savu apņemšanos pirms iemiesojuma. Kāds to lēnām sāk apjaust, kāds ļoti skaidri zina, kas viņam jādara. Savukārt cilvēki, kuri pirms iemiesošanās vēlējās apgūt dažādas mācības, piemēram, kā izveidot laimīgu ģimeni, viņu uzdevums šajā dzīvē būs izaudzināt kuplu bērnu pulciņu. Arī to var saukt par misiju. Tātad katram cilvēkam ir sava misija atbilstoši viņa apziņas līmenim, bet var būt arī tā, ka cilvēks nodzīvo dzīvi pat nesākot domāt par savu misiju.

Es ieteiktu tik ļoti nekoncentrēties uz domām par to, kas ir mana misija, bet iet apzinātu garīgās attīstības ceļu, jo tad īstajā brīdī Dievs dos iespēju cilvēkam ļoti skaidri izprast, kas ir viņa misija.

Piemēram, es savu misiju sāku apjaust 2007. gadā, bet turpinot iet garīgās izaugsmes ceļu, es sāku arvien labāk izprast man uzticētos uzdevumus. Pirmā reize, kad es uzdevu jautājumu Augstākajiem Spēkiem: “Ko es šeit daru? Kāpēc esmu nākusi iemiesojumā?” bija apmēram 2003. gads. Es saņēmu īsu un konkrētu atbildi: “Tev ir jāizveido netradicionāla skola”. Toreiz es nesapratu, kāda tad ir netradicionāla skola, jo bērnu izglītošana mani neinteresēja. Mani pārsteidza saņemtā informācija, jo biju pārliecināta, ka bērnu izglītošana noteikti nav mans aicinājums, ka droši vien netradicionālā skola ir domāta attiecībā uz pieaugušajiem. 2007. gadā es kopā ar domubiedriem patiešām izveidoju Sokrata tautskolu, domājot, ka esmu sākusi pildīt savu misiju, bet turpinot garīgās izaugsmes ceļu sapratu, ka tas bija tikai viens no uzdevumiem, lai izpildītu savu apņemšanos pirms iemiesošanās.

Es sapratu, ka mana misija ir palīdzēt sabiedrībai paplašināt apziņas līmeni, bet tikai vēlāk es sāku apzināties, ka darbs jāsāk ar bērniem, jo bērni ir mūsu nākotne. Sākumā man likās, ka izveidot skolu bērniem tas nav iespējams, jo prasības telpām, pedagogiem un citas prasības man likās pārmēru lielas un es no šīs domas atteicos. Gāja gadi un mani sāka urdīt iekšējs nemiers, ka kaut kas nenotiek tā kā tam vajadzētu notikt, bet es nezināju kam būtu jānotiek savādāk. Turpinot apgūt Lielo Skolotāju doto Mācību es tikai 2017. gadā sapratu, cik svarīgi ir izveidot alternatīvu skolu bērniem, kas būtu kā atbalsta punkts citām izglītības iestādēm pārmaiņu ceļā. Tā 2018. gadā sākās Sirdsapziņas skolas projekta attīstība.

Vēl ļoti daudz darāmā, bet tagad es patiešām apzinos savu misiju jau ļoti skaidri un zinu kādi uzdevumi jāpaveic. Galvenais, ko es sapratu, ka sabiedrības apziņas līmeni var paplašināt ļoti dažādos veidos, ka jābūt radošiem. Piemēram, apziņas līmeni iespējams paplašināt, palīdzot cilvēkiem, kam ir veselības problēmas vai izmantojot sociālo tīklu dotās iespējas vai izmantojot dabas skaistumu (Sevis izzināšanas un harmonizēšanas parks Siguldā) vai rakstot grāmatas vai vadot seminārus utt. Iespēju ir ļoti daudz. Tagad man pat ir sajūta, ka mākslīgais intelekts pret kuru lielai daļai sabiedrības ir iebildumi, arī varētu spēlēt nozīmīgu lomu sabiedrības apziņas līmeņa celšanā, bet pagaidām vēl tikai apjaušu kā tas varētu notikt, jo neesmu vēl praktiski iepazinusi mākslīgā intelekta iespējas.

Es redzu kā Dievs mani pārbauda un brīžiem tieši pārbaudījumi man liek aizdomāties, ka iespējams Dievs no manis gaida daudz vairāk nekā es šobrīd Viņam dodu. Tanī pašā laikā es ļaujos Dieva dotām iespējām un ar interesi skatos kā notikumi attīstīties tālāk.

Ar savu piemēru es gribēju visiem pateikt, ka tas, ko jūs šajā brīdī darāt, tas arī ir šā brīža uzdevums. Ja jūs turpināsiet attīstīt savu apziņas līmeni, tad Dievs jums var uzticēt jaunus uzdevumus, viss būs atkarīgs no tā, vai jums būs DROSME uzņemties jaunos pienākumus. Jo vairāk ļausities Dieva dotajām iespējām, jo ātrāk sajutīsiet savu misiju kontūru veidā un vēlāk arī saturiski.

Tā patiešām ir liela laime apzināties savu misiju un sākt to īstenot. Tas iespējams ir ikvienam, ja tikai ir vēlēšanās un drosme iet garīgās izaugsmes ceļu, kas ir ne tikai rozēm kaisīts, bet arī ērkšķiem piesātināts. Daudzi sastopoties ar grūtībām apstājas, jo dzīvo ilūzijā – ja pildi savu misiju, tad viss notiek viegli. Dzīve nav un nedrīkst būt viegla, jo citādi nenotiks pats galvenais, kāpēc esam nākuši iemiesojumā, nenotiks mūsu evolūcija, jo attīstība notiek tikai pārvarot grūtības.

Savas misijas apzināšanās ir izpratne kā es vislabākā veidā varu kalpot Dievam, cilvēcei, visām dzīvām radībām un planētai Zeme. Kalpošana tā ir nesavtīga došana neko negaidot pretim. Tie, kuri ir sākuši kalpot, tālu ir tikuši garīgā attīstības ceļā. Tie, kuri par to ir sākuši domāt, jau ir nostājušies uz ceļa. Tie, kuri mēģina izprast kalpošanas ceļu, ir pašā ceļa sākumā, bet viņiem ir visas iespējas jau šīs dzīves laikā tālu tikt uz priekšu.

Jo ilgāk kavēsies, jo mazākas iespējas nākotnē tev būs satikt tos līdzgaitniekus, kas jau tagad dodas uz priekšu, jo garīgās attīstības ceļā sacensība nenotiek un tu nevarēsi panākt tos, kas aizsteigušies tev priekšā. Tas ir tas zaudējums, ko piedzīvo tie, kas vēlas baudīt materiālās dzīves piedāvātās iespējas, atliekot garīgo attīstību uz vēlāku laiku. Līdzībās runājot, daudzi apskauž cilvēkus, kam ir iespēja dzīvot skaistā vietā, bet viņi nezina, ka arī viņiem tika dota tāda pati iespēja, kuru viņi neizmantoja, jo vēlējās vieglāku dzīvi.

Autore: Elvita Rudzāte