Seksuālā enerģija 22.07.2023

Cilvēka seksualitāte ir saistīta ar cilvēka temperamentu un “iekšējo uguni”, kas ir radošā enerģija. Citiem vārdiem sakot, seksuālā enerģija ir radošā enerģija. Ja cilvēks strādā radošu darbu, piemēram, ir mākslinieks, tad viņš daudz savas seksuālās (radošās) enerģijas iztērē radošajā procesā un seksu var arī nevēlēties. Ja cilvēkā ir ļoti daudz seksuālās enerģijas, tad viņam pietiek laiks gan radīt, gan arī ir vēlme nodoties intīmām attiecībām. Šāds cilvēks ar savu radošo potenciālu varētu radīt kaut ko dižu, ja netērētu radošo enerģiju intīmajai tuvībai. Ja cilvēks neko nerada, tad viņam ir liela vēlme pēc seksa, jo nepieciešams šo enerģiju atbrīvot. Tāpēc bieži mājsaimnieces meklē sev mīļākos, jo nerealizē savu radošo enerģiju.

Dievs mums ir devis šo seksuālo enerģiju, lai mēs radītu, bet intīmajai tuvībai nodotos tikai tad, kad partneri vēlas radīt bērnu jeb dot iespēju bērnam nākt iemiesojumā. Tas ir ļoti augsts apziņas līmenis, un maz ir ģimeņu, kur abi partneri ir sasnieguši šādu apziņas līmeni, tāpēc partneriem intīmās attiecības ir biežāk nekā iesaka Lielie Skolotāji. Skolotāji Mācībā šim jautājumam pievērš maz uzmanības, jo seksu saista ar ļoti zemām vibrācijām. Tomēr viņi nenoliedz intīmo tuvību, ja tā notiek starp mīlošiem un oficiāli savas saistības reģistrējušiem partneriem, bet viņi iesaka ierobežot intīmās tuvības biežumu.

Nevajag neko darīt mākslīgi un ar spēku. Mūsdienās ir atļauts dzīvot intīmo dzīvi ar partneri, bet vēlams ne biežāk kā reizi nedēļā vai divas reizes nedēļā. Seksuālā enerģija ir radošā enerģija un tāpēc tiem cilvēkiem, kas jūt, ka intīmas attiecības reizi vai divas reizes nedēļā viņiem ir par maz, nepieciešams vairāk strādāt. Jo vairāk cilvēks strādā, jo vairāk viņš tērē savu radošo enerģiju, kas ir seksuālā enerģija.

Senos laikos vīrieši ļoti daudz strādāja fizisku darbu, lai tikai nodrošinātu iztiku ģimenei, tāpēc viņiem intīmās attiecības ar sievu nebija tik bieži kā tas notiek mūsdienās. Mūsdienās vīrieši ļoti maz dara fizisko darbu tāpēc arī pieaug vajadzība pēc intīmām attiecībām pēc iespējas biežāk, dažiem pat vairākas reizes dienā.

Garīgajā skatījumā intīmās attiecības starp vīru un sievu nav grēks, bet kā jau teicu var būt nelietderīga radošās enerģijas tērēšana. Tāpēc iesaku intīmajai tuvībai nodoties ar mīlestību, lai tā iepriecina abus partnerus un dod piepildījuma izjūtu, nevis tikai apmierina kāda fiziskas vajadzības.

Intīmās attiecības starp gadījuma partneriem ir liela kļūda, jo tiek nelietderīgi tērēta radošā enerģija, kā arī uzņemta partnera karma, kuru nāksies atstrādāt pat tad, ja attiecības neturpināsies. Intīmās attiecības starp partneriem, kuri neplāno kopā veidot ģimeni, arī ir tāda pati kļūda kā gadījuma sakaros.

Ja esi viens, tad tas nozīmē, ka Dievs tev ir devis iespēju izdarīt ļoti daudz sabiedrības labā un Dievam. Tev nav jādomā par ģimeni, tu vari visu savu radošo (seksuālo) enerģiju veltīt sevis un sabiedrības attīstībai. Tāpēc Svēti cilvēki visbiežāk neveidoja ģimenes, izņemot, ja viņiem ir bijis dots uzdevums kopā ar partneri veikt Dievišķu uzdevumu. Piemēram, Rērihu ģimene kopā īstenoja Dievišķu uzdevumu.

Seksuālās enerģijas kontrole ir sevis novērošana, cik bieži cilvēks izjūt nepieciešamību pēc intīmām attiecībām. Ja tas ir biežāk kā reizi vai divas reizes nedēļā, tad nepieciešams darba slodzi palielināt. Piemēram, mākslinieks, kas rada mākslas darbu, tā radīšanas laikā nedomā par intīmām attiecībām ar partneri, jo viņš visu radošo enerģiju atdod mākslas darbam. Bet tā kā māksliniekiem radošās enerģijas ir ļoti daudz, tad viņi var aizrauties ar bohēmisku dzīves veidu, bet tas liecina tikai par to, ka viņi varētu radīt daudz vairāk un vērtīgākus darbus. Citiem vārdiem sakot, viņi neizmanto Dieva dāvanu lietderīgi.

Seksuālās enerģijas vadīšana nozīmē, ka tu apzināti to tērē radošā potenciāla realizēšanā. Citiem vārdiem sakot, tu īsteno savas ieceres, strādā, lai ieceres īstenotu, bet nepārspīlē. Tu būsi labi vadījis seksuālo enerģiju, ja aizmiegot izjutīsi patīkamu nogurumu un saldmi, no rīta pamodīsies spēka pilns jaunai darba dienai. Kad jutīsi, ka nepieciešams atpūsties, tu neliegsi sev atpūtu, bet to kontrolēsi, lai tā nekļūtu nelietderīga. Ja galvā nāk erotiskas domas vai sapņos rādās erotiski sapņi, tas tikai liecina, ka seksuālās enerģijas vadīšana nenotiek pareizi, jo kaut kas tiek apspiests vai tērēts nelietderīgi. Sākumā nepārdzīvo, ka tev nepieciešams intīmās attiecības ar partneri biežāk kā divas reizes nedēļā. Vienkārši izdari secinājumus, ka tev ir milzīgas radošās iespējas un domā kā tās labāk īstenot.

Tāpat nevajag aizmirst, ka mīļumu ar partneri var izjust katru dienu un vairākas reizes dienā, apskaujot un skūpstot partneri, kas nav radošās enerģijas tērēšana, bet tikai savas mīlestības apliecinājums. Tāpēc es iesaku partneriem izrādīt savas jūtas katru dienu, bet to darīt, taupot seksuālo jeb radošo enerģiju.

Ja Dievs cilvēkam nav devis seksuālo (radošo) enerģiju, tas liecina, ka iepriekšējā dzīvē šis cilvēks seksuālo enerģiju ir tērējis ļoti nelietderīgi, viņš nav īstenojis savu radošo potenciālu, bet tērējis to tikai seksuālās izklaidēs. Mūsdienās ļoti daudzi cilvēki tērē nelietderīgi savu seksuālo enerģiju un neizmanto savu radošo potenciālu, tāpēc varat jau tagad iztēloties kāda dzīve viņus sagaida nākamajā dzīvē.

Tas kā cilvēks radošo (seksuālo) enerģiju tērē, ir atkarīgs tikai no cilvēka brīvās gribas, jo Dievs mums visiem ir devis brīvo gribu un saprātu. Saprāts ir atkarīgs no cilvēka apziņas līmeņa – jo augstāks apziņas līmenis, jo cilvēks savos lēmumos un izvēlēs ir saprātīgāks.

Tie vīrieši, kuri ir sasnieguši ļoti augstu apziņas līmeni, Dieva dāvāto radošo enerģiju netērē seksuālām baudām, viņi ievēro celibātu. Mēs zinām, ka kristietībā priesteriem un augstākām amatpersonām nav atļauts veidot ģimeni. Kāpēc? Tikai tāpēc, lai priesteris 100% savu laiku veltītu Dievam nevis baudām. Ja priesteris apmierina savas seksuālās baudas ar pretējā vai sava dzimuma pārstāvi, tas liecina, ka priesteris vēl nav sasniedzis augstu apziņas līmeni, viņš vēl nekalpo Dievam tā, lai viņu sauktu par priesteri, bet tas jau ir cits stāsts.

Tas pats attiecas uz garīgi augsti attīstām sievietēm. Arī viņas seksuālo enerģiju tērē radošām aktivitātēm, lai kādam palīdzētu vai kādu iepriecinātu ar radīto skaistumu. Savukārt sievietes, kas savu radošo enerģiju netērē radošam darbam tā kā to vēlas Dievs, izjūt nepieciešamību pēc seksuālām baudām. Ja viņas nesaņem seksuālo baudu, tad viņas arī paliek īgnas un neapmierinātas ar dzīvi, tieši tāpat kā vīrieši.

Kāpēc divi partneri nevar vienoties par seksuālām attiecībām, neveidojot ģimeni? Šādās attiecībās karma netiek atstrādāta, bet tiek uzņemta jauna karma, kas būs jāatstrādā šajā vai nākamajās dzīvēs. Šādās attiecībās seksuālā enerģija, kas ir radošā enerģija, tiek tērēta nelietderīgi, kas ir Dievišķā likuma pārkāpums, un laicīgajā dzīvē vēlāk radīs resursu trūkumu, piemēram, cilvēks var piedzīvot badu, naudas trūkumu, mīlestības trūkumu, siltuma trūkumu, laika trūkumu utt.

Kā jau teicu, Dievs mums visiem ir devis brīvo gribu un saprātu, lai uzņemtos atbildību par savām izvēlēm. Ja cilvēks izvēlas baudīt dzīvi, tad tāda ir viņa izvēle un Dievs nevienā brīdī viņam to neliedz. Cilvēks piedzīvo baudas, īslaicīgus prieka mirkļus un iespējams fizisko iemiesojumu tā arī pamet nesaprazdams kā kļūt dzīvē laimīgam. Tikai Dievs lemj, vai dos šim cilvēkam iespēju vēlreiz nākt iemiesojumā kā cilvēkam un apgūt tās pašas neapgūtās mācības, vai sūtīs uz “pārstrādi”, ko kristietībā sauc par elli. Pārstrāde nozīmē, ka cilvēks evolūciju sāks no sākuma, bet arī tas būs Dieva lēmums – vai no paša sākuma vai kādu pakāpi augstāk. Tas ir līdzīgi kā augstskolā, kad students ir atskaitīts no augstskolas 4. kursa par nemācīšanos un pēc laika šis cilvēks klauvē pie augstskolas durvīm ar lūgumu atjaunot viņu augstskolā. Augstskolas vadība lemj kurā kursā atjaunot šo cilvēku, ņemot vērā kā ir mainījušies mācību priekšmeti. Līdzībās tas nozīmē, ka Augstākie Spēki lemj no kāda līmeņa ļaus cilvēkam turpināt evolūciju.

Mēs katrs uzņemamies atbildību par savu dzīvi un nākotni. Mēs katrs pats esam savas laimes kalējs. Ja mēs pieļaujam kļūdas, mums vienmēr dod iespēju tās izprast un labot. Ja mums jāpiedzīvo ciešanas, kurš gan cits, ja ne mēs paši esam pie tā vainīgi?

Ja vēlies baudīt dzīvi tā kā tu to vēlies, neviens tev to neaizliedz, tā ir tikai tava izvēle, bet brīdī, kad jutīsies ar dzīvi neapmierināts un nelaimīgs, nevaino citus savās nelaimēs, pats vien esi sava likteņa noteicējs.

Autore: Elvita Rudzāte